Kam šogad cenas augs, kam kritīs?
2024. gada janvārī patēriņa cenas Latvijā bija par 0,9% augstākas nekā pirms gada. Preču deflācija turpinās jau trešo mēnesi (janvārī -0,4%), pakalpojumu inflācija (+4,8%) pakāpeniski samazinās, tā janvārī bija mazākā kopš 2022. gada februāra.
Latvijā ir viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem eirozonā
Varētu teikt, ka gandrīz visu cenu kāpumu veidoja pārtika (0,8 procentpunkti), pārējo preču un pakalpojumu cenas kopumā bez nozīmīgām izmaiņām. Saskaitot kopā trīs lielākos neatliekamo pamatvajadzību segmentus - pārtika, mājoklis, veselība, to dārdzība samazinājās. Periodu, kurā inflācija bija īpaši nedraudzīga mazturīgajiem, nomainījis periods, kad inflācija vai varbūt deflācija kļūs labvēlīgāka.
Savukārt tiem, kas tērējas dāsni, izmaksas aug straujāk, jo ceļas algu līmenis, kas nosaka, ka pakalpojumiem, kas veido lielāku daļu luksusa patēriņā, izmaksas ceļas straujāk. Šis dalījums pastāv arī pārtikas groza iekšienē, ko nosaka izejvielu tirgus līkņu atšķirīgie ceļi. Pamatproduktu - piena, graudu un gaļas cenas biržās gada laikā kopumā ir samazinājušās, bet olīveļļas, apelsīnu un kakao cenas augušas pat vairākkārtīgi.
Pārtika Latvijas patērētājiem janvārī bija par 2,9% dārgāka nekā pirms gada, savukārt mājokļu uzturēšana kļuva par 7,4% lētāka, tai skaitā siltums -par 19,3%.
CSP izcelto mazo kategoriju cenu pretstatu vienā galā ir kivi (+60% gada laikā), bet pretējā - kokskaidu granulas (-37%).
Lai arī inflācijas rēgs turpināja dzīvot cilvēku prātos un inerces dēļ arī statistikā, pērn cenu līmenis bija gandrīz perfekti plakans, laikā no janvāra līdz decembrim cenu līmenis pieauga par 0,1%.
Šogad būs līdzīgi, ir ticami, ka cenu līmenis gada beigās būs pat nedaudz zemāks nekā sākumā.
Šogad samazināsies mājokļu uzturēšanas izmaksas. Caurmērā ļoti līdzīgas pērnajām būs pārtikas cenas, bet virzība gada ietvaros varētu būt viegli lejupejoša.
Vērā ņemama inflācija atgriezīsies 2025. gadā, savukārt līmenī, ko dzīves dārdzība bija sasniegusi 2023. gada maijā, tā visdrīzāk atgriezīsies tikai 2026. gadā.
Gada inflācija gandrīz nav mainījusies trīs mēnešus, jau novembrī tā bija samazinājusies līdz 1,0%. Turpmākajos mēnešos gada inflācijas izmaiņu virziens būs lejupvērsts. Deflācijā tā varētu pāriet maijā vai varbūt kādā no vasaras mēnešiem.
Mēneša inflācija janvārī bija diezgan liela, cenas pret decembri pieauga par 0,8%, kas ir vairāk nekā tipiskā janvārī. To noteica tarifu un valsts atbalsta izmaiņas, kas notiek gadu mijā. Cenas mēneša griezumā pieauga arī mājokļu izmaksu sadaļā (+2,5%), taču tas ir īslaicīgi, cenu kritums atsāksies, patērētāju cenām atspoguļojot ilglaicīgo lejupejošo tendenci enerģijas tirgos.
Cenu garlaicības galvenais garants ir izejvielu cenu korekcija pēc 2021. - 2022. gada pārmērībām, kas faktiski jau ir noslēgusies, bet kuras atbalss patēriņa groza sienās vēl skanēs ilgi.
Papildinoša ietekme būs Ķīnas deflācijas eksportam uz pārējo pasauli. Tās ražotāju cenu kritums eiro izteiksmē šobrīd mērāms padsmitos procentu.
Lēno planējumu lejup janvārī turpināja mājsaimniecības iekārtas, kuru cenas bija par 1,8% mazākas nekā 2023.gada februārī.
Līdzīgs ir stāsts par automašīnām (-1,7%), audio un video iekārtām (-2,8%), bet informācijas apstrādes iekārtu (-9,3%) un tālruņu (-7,6%) cenu kritumu var saukt par iespaidīgu.
Ķīna, meklējot izeju no savas ekonomikas nesabalansētības un eksportējot jaudu pārpalikumu uz pārējo pasauli, palīdz Eiropai risināt inflācijas problēmu, kas Latvijā jau ir atrisināta un draud pārvērsties par savu pretstatu, kas ir cita veida problēma.
Gadu mijā radās bažas par cenu kāpuma atjaunošanos drošības situācijas dēļ Sarkanajā jūrā. Taču investīciju banka Goldman Sachs aplēses liecina, ka ietekme uz Eiropas cenu līmeni būs tikai 0,2 procentpunkti. Tas ir viena simtā daļa no Latvijas gada inflācijas samazinājuma pēdējā gada laikā.
