Neticami, bet fakts! Tepat Latvijā top elektriskie autobusi
Jau vairākās Latvijas pilsētās un novados pasažierus pārvadā elektriskie autobusi, kas būvēti tepat uz vietas - Ogrē un Jelgavā.
Lai arī tik skaisti gluži nav, ka elektriskie mikroautobusi būtu Latvijā būvēti no nulles, vietējo meistaru ieguldījums to tapšanā tomēr ir būtisks. Kā stāsta busu pārbūves uzņēmuma "Electrify" līdzdibinātājs Agris Amoliņš, par pamatu tiek ņemts "Mercedes - Benz" busiņš, kam veic pamatīgu pārbūvi: pastiprina aizmugurējo tiltu, veic iekšējās apdares darbus, uzstāda sēdekļus un pasažieru apziņošanas sistēmu, kā arī uzlabotus akumulatorus. Par pēdējiem gādā inženieris Andris Dambis, kurš ar sacīkšu elektromobiļiem eksperimentēja jau tad, kad tie vēl nebija kļuvuši par modes lietu. Akumulatori top Dambja uzņēmumā Ogrē, bet visi pārējie darbi Jelgavā. Pārbūve ir tik būtiska, ka meistari (kuri paši lēš, ka 40 procenti busiņa esot "viņējā) var atļauties busiņu izgreznot ar savu firmas zīmi un uzrakstu "Made in Latvia".
Izdevīgs piedāvājums
"Electrify" autobusiņš ar vienu uzlādi ziemā spēj nobraukt 200 kilometrus, bet labos laika apstākļos 250. Neizklausās daudz, taču pārvadājumiem vienas pilsētas ietvaros vai piepilsētā pilnīgi pietiekami. Patlaban pa Latviju braukā jau vairāk nekā 30 šādi busiņi un pilda sabiedriskā transporta funkcijas Pierīgā, Liepājā un Ventspilī. "Latvija mums ir mājas tirgus, taču daļa autobusu aiziet arī eksportam uz Eiropu. Mikroautobusu segments ir niša, kurā konkurence ir mazāka, tādēļ izvēlējāmies to, un tagad mūsu lielākais eksporta tirgus ir Skandināvijas valstis, tagad runājam arī ar Austriju un Šveici," stāsta Agris Amoliņš.
Pēdējā laikā pircēju loku paplašina arī novadu pašvaldības, kam elektriskais autobuss noder skolēnu pārvadāšanai. Viena no pirmajām, kas saņēmusi šādu busiņu, ir Saldus novada dome, kuras priekšsēdētājs Māris Zusts atzīst: "Vietējiem pārvadājumiem, kur maršruts ir tikai novada teritorijā, šis ir ideāls risinājums. Ar 200 kilometriem pilnīgi pietiek, jo bērnu pārvadāšanai mums rīta pusē ir 60 kilometru aplis, bet vakarā otrs 60 kilometru aplis. Protams, pārējais autobusu parks mums vēl ir vecais, ar iekšdedzes dzinājiem. Taču, kad parādījās piedāvājums tikt pie elektriskā autobusa, tad nosacījumi bija tik izdevīgi, ka ilgi nebija jādomā - jāņem!"
Atslēgas vārdi te ir "izdevīgi nosacījumi". Iespējams, ka pašvaldības nemaz nebūtu tik naskas uz elektrisko autobusu iegādi, ja tā nebūtu organizēta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem - ņemot vērā Eiropas "zaļo kursu", šāds finansējums ir pieejams tikai elektriskajam transportam.
Proti, katrai pašvaldībai ir noteikts 500 000 eiro limits, par kuru tā var iegādāties vai nu vienu lielo 40 vietīgo elektrisko autobusu, vai divus 20 vietīgos - tādus, kā izvēlējās Saldus pašvaldība.
Var prognozēt, ka vairums pašvaldību dos priekšroku mazajiem busiem, jo lielajiem ir specifiskākas uzlādes prasības, turklāt parasti skolēnu vešanai uz skolu pilnīgi pietiek ar 20 sēdvietām. No ekonomiskā viedokļa divkārt izdevīgs risinājums; gan Eiropas fondu līdzekļi izmantoti, gan arī piesaistīts vietējais ražotājs.
Vai derēs evakuācijai?
Ir gan pāris faktori, kas skeptiķiem ļauj izteikt kritiskas piezīmes par elektriskajiem autobusiem. Pirmais: šīs ziemas aukstajās dienās problēmas jau radās Rīgas sabiedriskā transporta elektriskajiem autobusiem, kas diezgan jūtami iedragāja šāda veida transportlīdzekļu reputāciju daļas cilvēku acīs - kāda gan jēga no autobusiem, kas aukstā laikā nespēj pildīt savus pienākkumus?! Taču te problēmas sakne, visticamākais, slēpjas akumulatoru kvalitātē - ja autobusā uzstādīti "lētā gala" ķīniešu akumulatori, kas cenas ziņā ir izdevīgāki, tad tiešām var gadīties ķibeles. "Mūsu autobusiem ziemā nekas "neuzkārās", un tieši te vislabāk var redzēt, cik būtiski ir izvēlēties kvalitatīvas baterijas," uzsver Amoliņš.
Otrs riska faktors: dzīvojam nemierīgos laikos un ko iesāksim, ja kritiskā situācijā pašvaldībai pēkšņi vajadzēs īstenot iedzīvotāju evakuāciju? Līdz novada centram elektrobuss tad gan tiks, bet tālāk? Ja elektrības padeve būs traucēta, tad elektrobusu nāksies atstāt pie sētas un tālāk iet kājām vai braukt ar parasto iekšdedzes dzinēja autobusu, ja tāds būs pieejams. Tas ir nopietns arguments, jo, lai gan Ukrainas kara pieredze rāda, ka elektrības pārrāvumi parasti nav ilgstoši, taču pilnīgi pietiek, ja tāds pārrāvums notiek kaut vai uz pāris stundām, taču tieši tad, kad ir nepieciešams steidzami veikt evakuāciju. Tādēļ vismaz pārskatāmā nākotnē netiek plānots pilnībā pāriet uz elektriskajiem autobusiem, saglabājot arī tādus, ko darbina degviela.
