ASV Tirdzniecības sekretāra vietnieks sāsta par palīdzību Ukrainai un sankciju ietekmi uz Krieviju
Ukrainā patlaban atjaunošana vajadzīga tādās jomās kā enerģētika un infrastruktūra, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda ASV Tirdzniecības sekretāra vietnieks globālo tirgu jautājumos, ģenerāldirektors ārzemju tirdzniecības dienesta globālo tirgu nodaļā Aruns Venkatamarans. Sarunā viņš norādīja, ka līdz šim pieņemtās sankcijas pret Krieviju bijušas iedarbīgas, vājinot gan Krievijas militārās spējas, gan tās ekonomiku.
Kādus pasākumus ASV plāno veikt, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu?
ASV lepojas ar to, ka ir izdevies apvienot plašu, līdzīgi domājošu valstu koalīciju, kura ir atzinusi Krievijas prettiesisko agresiju pret Ukrainu un saskaņoti veikusi darbības, lai nodrošinātu, ka tiek mazināti Krievijas militārie centieni, savukārt Ukraina tiek atbalstīta tās aizsardzībā.
Kopā ar partneriem esam veikuši virkni pasākumu, tostarp eksporta kontroles pasākumus, ko īsteno ASV Tirdzniecības ministrija. Runa ir par vairāk nekā 50 reglamentējošiem un īstenojamiem pasākumiem. Sarakstam esam pievienojuši 500 vienības, lai palīdzētu apturēt tāda aprīkojuma un materiālu izplatīšanu, kas atbalstītu Krievijas karu Ukrainā. Tas viss ir paveikts kopā ar mūsu partneriem visā pasaulē, kas ir vienoti atbalstā Ukrainai.
Ukrainai nodarītais kaitējums ir ievērojams. Kādas ir steidzamākās Ukrainas vajadzības?
Mūsuprāt, Ukrainai pašai ir jānosaka, kādas ir tās neatliekamās vajadzības un kādas ir Ukrainas prioritātes. Mēs vēlamies sadarboties ar Ukrainu un tādiem partneriem kā Latvija gan reģionā, gan pasaulē, lai palīdzētu Ukrainai atgūties un atjaunoties no Krievijas paveiktajiem postījumiem. Mēs ceram, ka prioritātes izvirzīs Ukraina.
Zināms, ka vissvarīgākās jomas ir enerģētika un infrastruktūra, lai varētu atjaunot valsti. Jānodrošina, lai reģiona iedzīvotājiem tiek piegādāta elektrība, lai valstī tiktu atjaunots elektroenerģijas tīkls. Jārunā arī par māju un uzņēmumu atjaunošanu. Mēs ceram atbalstīt šo procesu kopā ar mūsu privātā sektora partneriem ASV.
No ukraiņu puses mēs jau zinām, ka tādas jomas kā enerģētika un infrastruktūra pašlaik ir vissvarīgākās, lai atjaunotu valsti, lai nodrošinātu, ka vairāk reģiona iedzīvotāju tiek piegādāta elektrība un elektroenerģija, ka valstī tiek atjaunots pieslēgums, un, visbeidzot, lai atjaunotu mājas un uzņēmumus, ko mēs ceram atbalstīt kopā ar mūsu partneriem Amerikas privātajā sektorā.
Runājot par finansiālo pusi, cik lielu finansējumu ASV plāno piešķirt Ukrainai tās atjaunošanai?
ASV prezidents Džo Baidens skaidri ir pateicis, ka mēs esam apņēmušies atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tas attiecas ne tikai uz pašaizsardzību un konflikta militāro aspektu, bet arī uz palīdzību Ukrainai tās atjaunošanā pēc kara.
Es patlaban nevaru nosaukt konkrētas summas, tomēr vēlos atzīmēt, ka Pasaules Bankas ieskatā Ukrainas atjaunošanai būs vajadzīgi vairāk nekā 400 miljardi ASV dolāru. Protams, šī summa paliek lielāka ar katru dienu. Tāpēc mēs gribam sadarboties ar mūsu partneriem visā pasaulē, lai izstrādātu mehānismus, kas padarītu vieglāku Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, kā arī nodrošinātu, ka ar šiem līdzekļiem tiek atbalstīta Ukrainas atgūšanās.
Kādas ir ASV prioritātes attiecībā uz eksporta kontroles politiku un to, kā valstis sadarbojas, lai veicinātu starptautisko drošību un stabilitāti?
ASV ir skaidrs, ka, iesaistoties eksporta kontrolē, jo īpaši attiecībā uz Ukrainu, mēs to darām nevis vieni, bet gan kopā ar mūsu partneriem. Šī kontrole ir visefektīvākā, ja iesaistītas daudzas puses. Ņemot vērā plašo partneru koalīciju, kas atbalsta Ukrainu, mēs esam lepni, ka šie partneri ir sadarbojušies ar ASV, lai apturētu tādu preču plūsmu, kas varētu palīdzēt Krievijas armijai.
Kā jūs vērtējat transatlantisko ekonomiku un tās konkurētspēju, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas spiedienu?
Mēs joprojām uzskatām, ka transatlantiskā ekonomika ir ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks visā pasaulē. Mēs joprojām uzskatām, ka ASV un Eiropas uzņēmumiem ir neticamas iespējas sadarboties ne tikai tāpēc, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas abās transatlantiskās ekonomikas daļās, bet arī tāpēc, lai patiešām atbalstītu iekļaujošu izaugsmi visā pasaulē.
Tāpēc mēs uzskatām, ka inovācijas un risinājumi, ko mēs piedāvājam, strādājot kopā, ir labāki nekā jebkuri risinājumi, ko mēs varētu piedāvāt katrs atsevišķi. Tāpēc mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Eiropas Komisiju, bet, protams, arī ar dalībvalstu valdībām, piemēram, ar Latvijas valdību, lai nodrošinātu, ka mēs radām jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem un paplašinām sadarbību.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc apmeklēju Latviju, proti, atrast jaunus veidus, kā mēs varam sadarboties, palielināt iespējas sadarboties mūsu mazajiem un lielajiem uzņēmumiem. Tā rīkojoties, abos tirgos mēs radām jaunas darbavietas un izaugsmi.
Vai ASV varētu apsvērt jaunu sankciju piemērošanu Krievijai un Baltkrievijai? Ja jā, tad kādās jomās?
Es domāju, ka par to būtu jāizsakās ASV sankciju un eksporta kontroles aģentūrām, tāpēc atļaušos par to nerunāt. Gribu uzsvērt, ka mēs pievēršam lielu uzmanību sankciju un eksporta kontroles pasākumu efektivitātei. Tāpat mēs sadarbojamies ar mūsu partneriem, lai saprastu, kā šie sankciju un eksporta kontroles pasākumi darbojas partneru tirgos, lai mēs varētu doties vienā virzienā un reaģētu uz jebkādām problēmām, kuras pamanām.
Ja runājam par sankcijām, pašreizējais sankciju režīms tiek kritizēts par to, ka tas nav sasniedzis vēlamo efektu. Vai jūs piekrītat šādam vērtējumam?
Nē, es nepiekrītu. Mūsu veiktie pasākumi devuši ievērojamu ietekmi kaujas laukā. Mēs esam vājinājuši Krievijas militārās spējas, mēs esam spējuši novērst pusvadītāju eksportu. Tas būtu ļāvis Krievijai gūt panākumus kaujas laukā. Mēs esam veikuši pasākumus, kas ir vājinājuši Krievijas ekonomiku.
Esam centušies to paveikt, lai tiešā veidā nekaitētu Krievijas iedzīvotājiem, jo konflikts nav saistīts ar Krievijas tautu, bet gan ar Krievijas valdību, militārajiem spēkiem un nelikumīgo agresiju, ko Krievija īsteno Ukrainā. Sankcijas un eksporta kontrole ir iedarbīga, bet tam ir vajadzīgs laiks. Taču sacīt, ka sankciju režīms nedarbojas, neatbilst patiesībai.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā eksperti norāda, ka Krievijas kaimiņvalstīs, piemēram, Latvijā, ir samazinājusies investoru, tostarp investoru no ASV, interese potenciālo risku dēļ. Vai ASV valda šāds uzskats?
Es nepiekrītu, ka amerikāņi izjūt nedrošības sajūtu attiecībā uz Latviju vai citiem tirgiem. Gluži pretēji. ASV uzņēmumi zina, to ir apstiprinājis arī ASV prezidents Baidens, ka ASV atbalstītu Latviju un visus NATO sabiedrotos atbilstoši NATO līguma 5.pantam. Mūsu uzņēmēji zina, ka reģiona partnerus, mūsu NATO sabiedrotos pilnībā aizsargā ASV.
Nav bažu par valstu tuvumu vai attālumu no kādas konkrētas valsts. Lēmumus investēt nosaka dažādi faktori. Kā jebkurā citā tirgū, lēmumus par labu investīcijām nosaka politika un iespējas ekonomikā. Investīcijas pieaug un samazinās visā pasaulē. Ir virkne ekonomisko un ģeopolitisko apstākļu, kas nosaka uzņēmumu vēlmi investēt.
Tāpēc es nesteigtos izdarīt secinājumus, pamatojoties uz globāliem faktoriem. Vēlos tikai uzsvērt, ka jautājums par investīcijām, tirgus drošību Latvijā nav aktuāls, jo Latvijas drošību pilnībā aizstāv ASV kopā ar visiem NATO sabiedrotajiem.
Paldies jums par sarunu!
Gribētu piebilst, ka mēs lepojamies ar ārkārtīgi ciešo partnerību, kāda mums ir izveidojusies ar Latviju un tās iedzīvotājiem. Mēs vēlamies šo sadarbību turpināt. Vizītes laikā man bija iespēja tikties ar vairākiem Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvjiem. Raugoties nākotnē, es patiešām redzu, ka digitālie jautājumi būs lieliska joma jaunai sadarbībai starp mūsu valstīm. Paldies!
