Ģimenes, kurām 10-30 eiro maksājumu sadārdzinājums var radīt problēmas
Eiropas Centrālā banka (ECB) septembra vidū atkal paaugstināja procentlikmes. Saistībā ar to hipotekāro kredītu procentu maksājumi Latvijā varētu sadārdzināties vidēji par 10-30 eiro mēnesī (atkarībā no atlikušās kredīta summas). It kā šī šķiet salīdzinoši neliela naudas summa, taču diemžēl Latvijā ir arī tādas mājsaimniecības, kurām šis palielinājums var radīt grūtības.
“SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš pagājušajā nedēļā intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka ECB lēmums būtiski nepalielinās iedzīvotāju kredītmaksājumus.
Aprēķini liecina, ka tikko paņemta 80 tūkstošu eiro kredīta maksājums mēnesī varētu pieaugt par aptuveni 17 eiro.
Gaidāms sadārdzinājums par 10-30 eiro mēnesī
“Līdz ar to es teikšu tā: šis procentlikmju gājiens, pēdējais paaugstinājums, ko veica ECB [septembra vidū], vidējo kredītu Latvijā sadārdzinās par 10, 20 vai 30 eiro mēnesī.
Ja kredīts ir virs 100 tūkstošiem eiro privātmājai vai lielākam dzīvoklim jaunā projektā, tad maksājums varētu būt lielāks, bet pieaugums vairs nebūs tāds, kā bija iepriekš, kad ECB soļi bija 75 un 50 bāzes punkti.
Cerams, ka pēdējais procentlikmju palielinājums
Es gribētu cerēt, ka šis ir pēdējais piliens šajā [procentlikmju palielinājuma] traukā. ECB saka, ka likmes tagad ir pietiekoši ierobežojošā līmenī un šādas tās varētu turēt kādu laiku, lai tās atstātu pozitīvu ietekmi uz inflāciju.”
Bankas pārstāvis norādīja: vēl vasarā bija mājieni, ka ECB ir kareivīgi noskaņota. “Vienmēr bija lielāka ticība, ka [procentlikmes] cels, nekā necels.” Tiesa, bija cerība, ka tās necels.
Daļa cerēja, ka jau septembrī likmes necels
“Tirgum jau daļēji bija viedoklis, ka arī šajā sapulcē [procentlikmes] varētu necelt. Šī bija pirmā sapulce, kurā bija liela varbūtība, ka necels. Bet pacēla.
Vasarā bija lielāka varbūtība, ka cels, jo inflācijas rādītāji jūlijā un augustā bija 5,3%, kas nozīmē, ka kopējā inflācija pat nepazeminājās augustā pret jūliju, kas jau bija signāls: “Nē, nē, vēl jāpabiedē tirgus un jāceļ [procentlikmes].””
Tirgus reaģē arī uz centrālās bankas mājieniem
Speciālists skaidroja, ka centrālajām bankām ir ļoti grūts uzdevums. Viss plašais finanšu tirgus rīkojas ne tikai saskaņā ar to, ko centrālās bankas dara, bet arī to, kādus mājienus tās dod.
Ja tirgus sajūt, ka centrālā banka ir nodrebējusi savā nostājā, tad ticība, ka procentlikmju kāpums turpināsies, ir vāja. Tieši tāpēc centrālās bankas šajā likmju ciklā ir bijušas tik agresīvas.
“Tās saprot: ja tās parādīs savu vājumu, tad tirgus nenoticēs. Īstenībā ilgtermiņa likmes jau ļoti ilgi netic pēdējiem paaugstinājumiem. Piemēram, 5 gadu likmes ir zemākas par gada likmi jau ilgu laiku. Tas nozīmē, ka tirgus gaida, kad beidzot ekonomikai būs ļoti slikti un centrālai bankai būs jāskrien palīgā glābt ekonomiku un jāpazemina likmes.”
Pagaidām ir pazīmes, ka ekonomikai klājas samērā labi
Patlaban ECB redz, ka bezdarba līmenis ir tuvu rekordzemam un ekonomika būtiski necieš. Jā, patērētāji, pakalpojumu sektors un ražotāji saka, ka ir problēmas. Viņi tā saka, bet vasarā bija grūtības rezervēt viesnīcas un iegādāties aviobiļetes, jo liela daļa bija izķertas. Ekonomikā ir pazīmes, ka vēl ir labi.
Šī ziema ir tāds kā krustpunkts. Vai tiešām pavērsīsies uz slikto pusi? Vai centrālajām bankām būs izdevies novadīt, ka ekonomika nedaudz piebremzējas, pamokās un tad atkal attīstās uz augšu?
Daļa mājsaimniecību var just pat 10 eiro sadārdzinājumu
Runājot par to, ka iespējamais kredītu procentu maksājumu pieaugums būs salīdzinoši neliels: vidēji 10-30 eiro mēnesī, Lāriņš sacīja: “Es noteikti negribētu būt augstprātīgs un teikt, ka mums nav nekādu [finansiālu problēmu].”
Latvijā (tāpat kā jebkurā valstī) ir gan mazāk nodrošinātas, gan bagātas mājsaimniecības. Daļai arī ikmēneša maksājumu sadārdzinājums par 10, 15 vai 17 eiro var būt ievērojams.
Kamēr ir darbs, tikmēr ir lielākas iespējas
“Ilgu laiku pārmeta bankām, ka tās ir konservatīvas. Šobrīd mēs varam priecāties, ka neesam izsnieguši, iespējams, mazāk turīgajam sektoram ļoti lielus kredītus, kur tiešām attiecīgi būtu ļoti lielas problēmas.”
“Pozitīvā lieta ir tā, ka ir zems bezdarba līmenis. Tas nozīmē: kamēr cilvēkiem ir darbs, viņi var pārstrukturēt savus maksājumus. Bet, ja ir problēmas, tad ir vēlams vērsties bankā un teikt: “Man tagad tas, tas un tas maksā dārgāk, bet darbs ir un alga ir.””
Katram jāizvērtē sava situācija
Statistikas dati liecina, ka vidējā alga Latvijā kāpj, bet, protams, jāņem vērā katra cilvēka individuālā situācija. Viens var teikt, ka viņa alga nepalielinās, bet cits apgalvot, ka atalgojums pieaug ievērojami. “Katram jāskatās uz savu individuālo situāciju.”
Turklāt bankā ieteicams vērsties nevis tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, bet gan jau tad, kad jūt, ka varētu rasties grūtības. Bankas piedāvā dažādas iespējas tādās situācijās, piemēram, kredīta atmaksas grafika maiņu.
Cerība, ka nesaskarsimies ar lielu bezdarba kāpumu
Lāriņš pauda cerību, ka Latvijā tuvākajā laikā nebūs ievērojams bezdarba pieaugums, kaut arī ECB rīcības sekām ir jābūt arī bezdarba līmeņa pieaugumam.
ASV bezdarba līmenis uzkāpis no 3,4% aprīlī uz 3,8% augustā. Eirozonā bezdarba līmenis augustā bija 6,4%. Savukārt Latvijā faktiskais bezdarba līmenis augustā bija 6,5%, bet reģistrētais - 5,5%.
Pat tad, ja cilvēkam ir darbs, bet rodas problēmas ar kredīta atmaksu, par to vajadzētu runāt laicīgi.
Vai tiešām vajag visus abonētos pakalpojumus?
Tāpat bankas pārstāvis aicināja iedzīvotājus pārdomāt, vai viņi apgrūtinošas finansiālās situācijas laikā nemaksā par pakalpojumiem, no kuriem varētu arī atteikties, piemēram, “Spotify”, “YouTube” un citiem servisiem, kuriem ir abonēšanas maksa.
Vispirms ietaupot uz mazāk nepieciešamiem produktiem un pakalpojumiem, pēc tam var domāt par kredīta atmaksas grafika maiņu.
Labāk nenonākt “melnajā sarakstā”
“Tā ir klasika. Mūsdienās ir ļoti viegli gan aplikācijās, gan datorā uzklikšķināt ikmēneša abonēšanu servisam, kas nav primāra nepieciešamība. Šādos laikos tie ir pirmie, no kā būtu jāatsakās.”
Nebūtu ieteicams sabojāt attiecības ar kredītiestādēm un nonākt “melnajā sarakstā”. “Atgūt reputāciju ir grūtāk, nekā to sabojāt,” eksperts atgādināja.
ECB atkal palielināja procentlikmes
Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka ECB padomes sēdē Frankfurtē septembra vidū tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,75%.
Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem. Jaunās likmes stājās spēkā 20.septembrī. Procentlikmes ECB padome palielināja desmito sanāksmi pēc kārtas.
