Vidējais rīdzinieks iegādāties kredītā šajā gadsimtā būvētu mājokli vairs nevar atļauties
Mājokļu pieejamības indekss šogad otrajā ceturksnī samazinājies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, tostarp Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami, pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" jaunākajiem datiem.
"Procentu likmēm turpinot augt, šā gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja kristies. Ja Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami, tad Rīgā vidējā mājsaimniecība ar kredīta palīdzību joprojām var atļauties iegādāties dzīvokli," pauda bankas pārstāvji.
Tajā pašā laikā bankā gan arī atzīmēja, ka rīdzinieku, kurš apsver pēc 2000.gada būvēta vai renovēta mājokļa pirkumu, var gaidīt vilšanās - dzīvoklis šajā segmentā pirmo reizi kopš 2014.gada vidējai mājsaimniecībai vairs nav pa kabatai.
Šogad otrajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 145,8 punkti. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi otrajā ceturksnī bija par 45,8% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad otrajā ceturksnī bija 94 punkti, bet Viļņā - 89,6 punkti.
Bankā norāda, ka Rīgā tirgus aktivitāte otrajā ceturksnī mazliet atguvās, transakciju skaitam augot par 5,6%, salīdzinot ar pagājušo ceturksni, un saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Apmēri pieauga visos segmentos, tostarp būtiskākais kāpums bija jaunajiem un renovētajiem mājokļiem ārpus Rīgas centra, kas gan bija saistāms ar dažu iepriekš pabeigtu jauno projektu nodošanu ekspluatācijā. Rezervāciju tempi arvien nav pieauguši, un nereti potenciālie pircēji sagaida mājokļu celtniecības pabeigšanu.
Tāpat "Swedbank" pārstāvji norāda, ka vidējā svērtā dzīvokļu cena pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā piedzīvoja kritumu, sarūkot par 1,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Cenu lejupslīde bija vērojama pirms 2000.gada būvēto, galvenokārt sērijveida dzīvokļu segmentā. To cena gada laikā samazinājās par 6,3%, taču, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, cenas stabilizējās. Savukārt pēc 2000.gada būvētu vai renovētu dzīvokļu segmentā cenas gada pieauguma temps saruka no 16% iepriekšējā ceturksnī līdz 7% gada otrajā ceturksnī.
"Jaunuzcelto dzīvokļu segmentā cenu kritumu negaidām, jo būvniecības izmaksas joprojām ir ļoti augstos līmeņos," atzīmē bankas pārstāvji.
Bankā arī norāda, ka līdz ar procentu likmju virsotņu sasniegšanu mājokļu pieejamība uzlabosies gada izskaņā. Algu pieauguma tempa pārsvars pār mājokļu cenu izmaiņām atbalstīs tirgus aktivitāti, tomēr joprojām augstās procentu likmes un nenoteiktība kavēs strauju tirgus atgūšanos. Pastāv risks, ka ilgstošs ekonomikas vārgums varētu nelabvēlīgi ietekmēt darba tirgu, tādējādi pasliktinot patērētāju ekonomisko noskaņojumu un samazinot pieprasījumu pēc mājokļiem.
Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
