Ganot aitas, stiprina kolektīva garu
foto: GaniAitu
Tikai sadarbojoties iespējams aitas aizganīt uz noteiktu vietu.
Bizness un ekonomika

Ganot aitas, stiprina kolektīva garu

Ilona Noriete

Kas Jauns Avīze

Lai attīstītu komandas garu, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta “Rantiņos” iespējams piedalīties kolektīva saliedēšanas pasākumā “GaniAitu” – dalībniekiem jānogana sešas aitas un jāveic trīs konkrēti uzdevumi.

Tā reizē ir jautrība, atpūta svaigā gaisā, iespēja labāk iepazīt komandas biedrus nestandarta situācijā un reizē noderīga pieredze. Kaut arī tas nav vienkārši, aitas vienmēr ir saganītas, un visi ir priecīgi.

Ar aitām nav vienkārši

Aitas katru reizi tiek paņemtas citas no 70 galvu liela ganāmpulka. Arī šiem dzīvniekiem līdzīgi kā cilvēkiem ir savi vadoņi. Katra spēle izvēršas citāda, to veido gan četrkājainie, gan divkājainie dalībnieki. Ja arī sākumā mēdz būt skeptiķi, kas negrib ganīt aitas, tomēr jau, vēlākais, pēc 15 minūtēm visi labprāt iesaistās. Ja dalībnieki neatrod veidus, kā sadarboties, aitas pat neļaujas ganīšanai.

Piemēram, pirmajā uzdevumā aitas ir jāaizgana līdz noteiktai vietai, kuru katru reizi var izvēties citu. “Pirmais un galvenais noteikums – gani aitu! Tas nozīmē to nedzīt, neķert un neskriet pēc tās,” skaidro Inga Erdmane, saimniece un komandu veidošanas speciāliste. “Pirmajā reizē 90% gadījumu aitas neizdodas noganīt. Pēc katra uzdevuma izpildīšanas dalībnieki sastājas aplī un izrunā, kā katrs ir juties, vai juties iesaistīts, vai bijis uzklausīts. Vai ir bijušas kādas gaidas no pārējiem. Kāda stratēģija strādāja, kāda bija sadarbība. Ir jāiesaistās katram, jo tikai tā var apspēlēt aitas.”

Iesaistīt klusos līderus

Formālajā darba vidē sākotnēji par līderiem mēdz izvirzīties skaļākie un neiesaistīti mēdz palikt cilvēki ar patiesībā labākām dotībām. Pildot uzdevumus, ļoti svarīgi izmantot arī šos klusos līderus, sajust, kā vislabāk sadarboties. Šīs iemaņas noderēs arī vēlāk, atgriežoties darbā. Reizēm atbrauc komandas, kurās ikdienā katrs strādā savā vietā un sazinās e-pastā vai pa telefonu.

Tad šāds pasākums ļauj atklāt ko jaunu par sevi, iepazīt komandas biedrus nestandarta situācijās un gūt kopības izjūtu brīvā dabā. Arī priekšniecībai ir izdevīgi redzēt, kā kurš darbojas nestandarta situācijās.

Profesionāla komandu veidotāja

Inga Erdmane ir ne tikai aitu īpašniece, bet arī projektu vadītāja SIA “Labie koki”, kur profesionāli nodarbojas ar komandu veidošanu: “Būtiskais ir sadraudzināt darbiniekus, palīdzēt iepazīt citam citu. Mums darbā nav obligāti jābūt labākajiem draugiem, taču, ja izveidojas cieņa un atbalsts, ir vieglāk sadarboties.”

“Rantiņos”, kur tur aitu ganāmpulku, lai noganītu Salacas krastus un nosargātu pļavas no aizaugšanas ar krūmiem, aitkopība ir veiksmīgi savienojusies ar komandu veidošanas zinībām.

Līdzīgi aitas izmanto komandu veidošanā Skotijā. Skaņkalnes “GaniAitu” projektam rit pirmā sezona, un pirmo reizi šīs spēles izmēģinātas pērnruden. Tajās piedalās ne tikai privātie uzņēmumi, bet arī pašvaldību darbinieki, skolēni, reizēm ģimenes.

Ātrāk uz stabilu sniegumu

Komandas veidošanā klasiski ir četri posmi – “forming”, “storming”, “norming” un “performing”. Pirmajā posmā “forming” tiek veidota komanda, vēl nav saskaņotas virzības uz mērķi vislabākajā veidā. Otrajā posmā “storming” komandā norisinās vētras, sākas cīniņi par neformālo līderu vietām, reizēm tādi norit gadiem, un, protams, pret konkurentiem šīs komandas nav tik stipras kā tās, kas izmanto visu darbinieku potenciālu.

Ja veiksmīgi izdodas pārvarēt vētru periodu, sākas “norming”, kura laikā jau izstrādājas normas, kā vislabākajā veidā sadarboties. Tad tikai kādu laiku jāpieslīpējas, lai komanda varētu ieiet “performing” jeb labāko panākumu periodā.