Četru dienu darba nedēļa – utopija vai reāla iespēja. Eiropas veiksmīgākie piemēri
Desmitiem valstu, tostarp Īrija, Spānija un Apvienotā Karaliste, ir izmēģinājušas četru dienu darba nedēļu, un rezultāti ir pārliecinoši pozitīvi. Uzņēmumi, kas piedalījās sešu mēnešu izmēģinājumā Apvienotajā Karalistē, kurš noslēdzās pērn decembrī, apgalvoja, ka pāreja uz 4 dienu darba nedēļu uzlaboja produktivitāti, morāli un komandas kultūru.
COVID-19 pilnībā mainīja pasaules skatījumu uz darbaspēku. Pirms pandēmijas standarta darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai bija ierasta lieta un neviens pat nepieļāva domu par citādāku formātu. Tomēr tagad arvien biežāk mēs dzirdam ideju par četru dienu darba nedēļu, pilnībā attālinātu darbu un nepieredzētu elastību attiecībā uz darba grafiku.
Ideja ir pavisam vienkārša – darbinieki strādā četras dienas nedēļā, bet saņem tādu pašu atalgojumu, kā strādājot piecas dienas nedēļā, tomēr ar vienu noteikumu - darba slodze paliek nemainīga.
Uzņēmi, kas nolemtu saīsināt darba nedēļu pārietu uz daudz patstāvīgāku darbinieku strādāšanas režīmu.
Četru darba dienu nedēļas aizstāvji norāda, ka, ieviešot šādu modeli, tiktu palielināta darbinieku apmierinātība un arī produktivitāte.
Arodbiedrības visā Eiropā aicina valdības ieviest četru darba dienu nedēļu, bet vien dažas valstis piekritušas veikt izmēģinājumu. Pirmie secinājumi jau ir izdarīti.
Eksperimenta veiksmes stāsts – Anglija
Apvienotās Karalistes uzņēmumi, kas sešus mēnešus izmēģināja četru dienu darba nedēļu, tagad plāno to ieviest kā pastāvīgu praksi.
Desmitiem uzņēmumu iesaistījās sešu mēnešu izmēģinājuma programmā, kas ir lielākā šāda veida programma un kas tika uzsākta pērn 6. jūnijā, lai izpētītu, kā īsāks darba laiks ietekmē uzņēmumu produktivitāti un darbinieku labklājību, kā arī kādu ietekmi atstāj uz vidi un dzimumu līdztiesību.
Programmā, ko īstenoja Kembridžas un Oksfordas universitāšu un Bostonas koledžas pētnieki, kā arī bezpeļņas interešu aizstāvības grupas, pieteicās aptuveni 61 uzņēmums un vairāk nekā 3300 darbinieku.
Lielākā daļa - aptuveni 92 % - no uzņēmumiem, kas piedalījās izmēģinājumā, ir nolēmuši pēc izmēģinājuma perioda saglabāt četru dienu darba nedēļas politiku, pasludinot šo izmēģinājuma projektu par "nozīmīgu sasniegumu".
"Līdzīgas programmas sāksies arī ASV un Īrijā, un vēl citas tiek plānotas Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē," sacīja Apvienotās Karalistes kampaņas "4 dienu nedēļa" direktors Džo Rails.
Beļģija ievieš četru darba dienu nedēļu pēc brīvprātības principa
2022. gada februārī darba ņēmēji Beļģijā ieguva tiesības strādāt četras dienas nedēļā, saņemot to pašu algu, ko līdz šim.
Likumprojekts stājās spēkā 21. novembrī, ļaujot darbiniekiem izlemt strādāt četras vai piecas dienas nedēļā. Taču tas nenozīmē, ka viņiem tiek dota iespēja strādāt mazāk.
Tomēr četru dienu darba nedēļas perspektīva nešķiet pievilcīga visiem.
Daži pilna laika darbinieki patiešām strādās ļoti garas dienas, ja viņi izvēlēsies saīsināt darba laiku, bet citiem, piemēram, maiņu darbiniekiem, vienkārši nebūs šādas elastības iespējas.
Islande – viena no līderēm četru dienu darba nedēļas ieviešanā
No 2015. līdz 2019. gadam Islandē tika īstenots pasaulē lielākais 35 līdz 36 stundu darba nedēļas izmēģinājuma projekts (samazinot tradicionālo 40 stundu darba nedēļu) bez aicinājumiem proporcionāli samazināt atalgojumu.
Testa posmā piedalījās aptuveni 2500 cilvēku.
Lai nodrošinātu kvalitātes kontroli, rezultātus analizēja britu ideju laboratorija “Autonomy” un Islandes bezpeļņas organizācija “Association for Sustainability and Democracy (ALDA)”.
Pētījuma rezultātā Islandē notika būtiskas pārmaiņas - gandrīz 90 % strādājošo iedzīvotāju tagad ir saīsināts darba laiks vai piemēroti citi bonusi.
Pētnieki konstatēja, ka, saīsinot darba nedēļu, samazinājās darbinieku stress un izdegšana, kā arī uzlabojās dzīves un darba līdzsvars.
Latvijā joprojām skepse un atrunas
Arī Latvijā gada sākumā tika pacelts jautājums par četru dienu darba nedēļas ieviešanu, tomēr atbalsts politiķu vidē šai idejai nebija viennozīmīgs.
Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka iniciatīva valsts pārvaldē nav atbalstāma, jo jau šobrīd ir darbinieku trūkums.
Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā darba stundu samazinājums ietekmētu pakalpojumu pieejamību valsts un pašvaldību pārvaldē.
Kā elastīgs darba laika piemērs tika minēta 40 stundu darba nedēļa, četras dienas strādā deviņas stundas, vienu dienu - četras.
