50 gadus veciem darbiniekiem turpmāk būs lielāka ietekme Latvijas darba tirgū
Darbaspēka trūkuma mazināšanai Latvijā ir vairākas iespējas. Talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra Latvia" vadītāja Evija Šalte intervijā portālam Jauns.lv iezīmēja divus galvenos risinājumus: atteikties no jaunības kulta, vairāk skatoties uz darbiniekiem brieduma gados, kā arī mazināt valsts pārvaldē strādājošo cilvēku skaitu, pārvirzot daļu darbinieku uz privāto sektoru.
Viņa sacīja: “Baltijas valstu darba tirgū diezgan izteikts ir jaunības kults, bet mums tas būs jāatmet. Mums būs jādod daudz lielākas iespējas cilvēkiem brieduma gados darboties uzņēmumos.
Mums ir ļoti daudz talantīgu piecdesmitgadnieku
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas daudz cilvēku ļoti strauji varēja ātri izveidot karjeru, bet tagad sabiedrība noveco un ir ļoti daudz talantīgu cilvēku brieduma gados – vecumā ap 50 gadiem.
Viņi ir ļoti kvalitatīvi un kvalificēti darbinieki, bet lēmumu pieņēmējs uzņēmumā var būt jaunāks cilvēks, kuram ir stigmatiska domāšana par cilvēkiem brieduma gados. Jāsaprot, ka tas ir darbaspēks, ko mēs vēl varam izmantot darba tirgū.”
Ar piecdesmitgadniekiem varētu samazināt darbaspēka trūkumu
Jaunības kults esot novērojams visu bijušo padomju valstu darba tirgos. “Tas ir vēsturiski veidojies. Mums ir jaunības kults.”
Ja šo jaunības kultu izdotos mazināt, piecdesmitgadniekiem būtu lielākas iespējas Latvijas darba tirgū un mums izdotos samazināt vakanto darba vietu skaitu.
Varētu pietrūkt digitālo prasmju
Brieduma gados esošie darbinieki noteikti var būt labi speciālisti. “Tas ļoti atkarīgs no tā, kāda ir konkrētā cilvēka pieredze. Nesaku, ka visiem, bet daļai varētu pietrūkt digitālā prasmes. Iespējams, varētu trūkt arī ātrums, kas mums ir ļoti svarīgs biznesā.
Iespējams, viņiem ir trūkumi, ko var atrast, kolektīvi skatoties. Bet tajā pašā laikā viņiem noteikti ir daudz labu kompetenču, ko mēs varam izmantot. Mēs varam izmantot šos cilvēkus kā labu resursu.”
Darbaspēka tirgū darbojas ne tikai 20 un 30 gadus veci cilvēki
Šalte piekrita, ka par darbiniekiem brieduma gados sabiedrībā daudz nerunā, jo ļoti bieži uz darbaspēka tirgu Latvijā skatās kā uz cilvēkiem vecumā no 20 līdz 35 gadiem.
“Tas ir mūsu galvās, bet patiesībā, ja veicam pētījumus, tad darbaspēka tirgus kontekstā vienmēr intervējam cilvēkus no 18 līdz 55 gadiem. Taču noteikti ir tādi cilvēki, kas arī pensijas vecumā var strādāt kvalitatīvu darbu kā speciālisti. Tā ir sabiedrības daļa, ko mēs varētu izmantot, jo tajā vienkārši ir lielāks cilvēku skaits.
Jaunu darbinieku būs mazāk
Redzam, ka dzimstības rādītāji jau 7 gadus krītas uz leju un nepieaug. Šobrīd darba tirgū ienāk cilvēki, kas dzimuši pēc 2000.gada, un ir jāatzīst, ka jau tad bija demogrāfiskā bedre. Cilvēku vienkārši nav!
Mums nāksies atteikties no jaunības kulta darbaspēka tirgus jautājumos un skatīties arī uz cilvēkiem, kuri ir brieduma gados!” Šalte pauda pārliecību.
Visu mūžu tikai vienā profesijā vai darba vietā
Domājot par brieduma vecuma darbiniekiem, jāņem vērā, ka daļa no viņiem visu mūžu ir strādājuši tikai vienā profesijā vai pat vienā darba vietā, piemēram, vadot autobusus.
“Te mēs varam ļoti spilgti redzēt postpadomju mantojumu karjeras veidošanas kontekstā. Visticamāk, šie cilvēki ilgstoši strādā par autobusu šoferiem. Iespējams, tā viņiem ir vienīgā profesionālā izvēle.
Mūsdienās ir jāmācās papildus
Mūsdienās visi ir aicināti domāt par savu karjeru holistiskā veidā. Piemēram, es domāju, ka 5-7 gadus darīšu vienu lietu, bet pēc tam piemācīšos kaut ko klāt.
Mūžizglītība mums vairs nav kaut kas svešs. Mēs saprotam, ka visu mūžu ir jāmācās, lai attīstītu savas prasmes, lai varētu domāt, ko darīsim pēc 10 gadiem.”
Viss darba mūžs pavadīts poligrāfijā
Taču mūsu vecāku paaudzei ir daudz sarežģītāk mainīt šo uzskatu, jo viņi nāk no citas kultūrvēsturiskās vides. “Viņi izvēlējās vienu profesiju un zināja, ka tā ir uz mūžu. Ja es biju grāmatu iespiedējs, tad strādāju poligrāfijas nozarē visu mūžu.
Mūsdienās tas nekādā gadījumā nestrādā! Šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc digitālām prasmēm, bet mēs nezinām, vai pēc tām būs tik pat liels pieprasījums pēc 10 gadiem.
Parādās mākslīgais intelekts, kurš var ļoti lielu darba daļu šajā jomā veikt. Ne visu, bet ļoti lielu darba daļu var izdarīt.
Mākslīgais intelekts varēs aizstāt dārgu konsultantu
Starp citu, viena no tendencēm darba tirgū ir mākslīgā intelekta ienākšana. Ir jāsaprot, kuras biznesa jomas varēs pārstāvēt mākslīgais intelekts. Tas jāņem vērā arī izglītības iestādēm, jo jākoncentrējas, kā to var izmantot savā labā.
Redzam, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams ģenerēt biznesa stratēģijas. Iespējams, tev vairs nav vajadzīgs biznesa konsultants par 20 tūkstošiem eiro, bet tu stratēģijas vari ģenerēt pats, izmantojot mākslīgo intelektu, ja vien tu proti ar to rīkoties. Arī tas būs jaunums, ar ko mums nāksies sadzīvot diezgan tuvā nākotnē,” Šalte prognozēja.
