Saimnieks smagu sirdi atvadoties mīļo govis - ir pārāk sāpīgi. Zemo piena cenu dēļ likvidē kārtējo fermu
Pat 400 piena lopkopības saimniecību aizvadītajā gadā pārtraukušas savu darbību. Janvārī piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums, kas turpinās arī februārī, liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairākām saimniecībām. Arī šodien simtiem lopiņu pamet kādu fermu, daļa nonāk kautuvē, daļa tiek pārdota uz Poliju, kas ir aktīvākā piena govju uzpircēja Latvijā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Dienas ziņas".
"Šis laiks ir principā negulēto nakšu laiks, un tā ir sajūta, ka tavam mūža ieguldījumam šajā nozarē, šajās fermās vienkārši tiek pārvilkts krusts," stāsta "J. Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens.
Saimniecībā vēl pirms kāda laika bija 850 slaucamās govis, tagad pieņemts sāpīgs lēmums – uz kautuvi un pārdošanu ārpus Latvijas tiks vestas 350 piena govis, kuras saimnieks atvadoties mīļo ik dienas - ir pārāk sāpīgi.
"Šonedēļ esmu jau aizvedis 60 govis uz kautuvi, un rīt jau sāk pirmās govis pārdoties jau projām," stāsta Gierkens.
Šī saimniecība bija viena no straujāk augošajām, kas nodarbojās ar graudkopību un lopkopību, investējot vairākus miljonus eiro. Piena cenas krituma dēļ pieņemts lēmums – lai izdzīvotu un nomaksātu kredītus, govis tiek vestas uz lopkautuvi vai arī pārdotas.
Saimniecībai cenu kritums mēnesī sasniedza teju 90 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Kā atzīst saimnieks, situācija nav normāla.
"Neskatoties uz ļoti lieliem ieguldījumiem piena nozarē, ir ļoti dīvaina situācija, kad graudi pelna vairāk. Vieglāk samaksāt kredītus ir, audzējot graudus, nekā ražot pienu," atzina Gierkens.
TV3 ziņo, ka šajā saimniecībā viena piena litra pašizmaksa ir 40 centu, taču piena rūpnīca nemaksā vairāk par 31. Dzirdot prognozes, ka piena iepirkuma cenu krīze ilgs līdz augustam, saimnieks sapratis – ciest zaudējumus tik ilgi nespēs.
Siguldas novada Lēdurgas pagasta piena saimniecība ar līdzšinējām 950 govīm bija viena no lielākajām valstī. Fermas īpašnieks jau paziņojis darbiniekiem, ka pavisam drīz viņi zaudēs darbu.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) esošo piena iepirkuma cenu kritumu vēl par krīzi atsakās dēvēt, un arī likvidācijas procesus uzsākušo saimniecības skaita pieaugumu nevērtē kā satraucošu.
ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Pārsla Krieviņa LTV stāsta: "Tas nav nekas ārkārtējs, jo katru gadu, skatoties piena saimniecību attīstības statistiku, mēs redzam, ka katru gadu no piensaimniecības nozares aiziet apmēram 1000 līdz 2000 saimniecībām, kas nav saistīts ar piena cenu svārstībām."
Krieviņa pauda, ka patērētājiem nevajadzētu satraukties par to, ka mums nebūs savs Latvijā ražotais piens, ko dzert.
Tikmēr piena govju turētāji ir citās domās. Viņi lēš, ka visa nozare, iespējams, tuvojas savu beigu sākumam, par to liecinot arī kautuvju pieaugošā noslodze.
"Saimnieki ir tiešām lielā panikā, masveidā tiek izkautas govis, kautuvēs ir rindas," LTV sacīja "J. Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs.
Jauns.lv jau iepriekš ziņoja par piensaimnieka Jāņa Jansona pagājušajā nedēļas nogalē rīkoto akciju, kuras laikā Grobiņā un Liepājā tika dalīts bezmaksas piens. Tādējādi lauksaimnieks centās vērst uzmanību kritiskajai situācijai piena nozarē.
Jansons uzsvēra, ka veikalos piena produktu uzcenojums ir pārlieku liels, bet no lauksaimniekiem piens tiek iepirkts par nesamērīgi zemu cenu, un patērētājiem būtu jāpiedomā, kur un par cik piena produktus pirkt.
