Mūs izglābs piesardzība! Mēs esam finansiāli drošākā situācijā nekā kaimiņvalstis

Bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka nesenie Eiropas Centrālās bankas lēmumi par kredītu procentu likmju celšanu jau palielinājuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju kredītu maksājumus. Taču bankā šobrīd neredz negatīvas tendences, ka cilvēkiem būtu apgrūtinoša situācija izpildīt saistības.

Lai gan vairums klientu nevēršas bankā ar jautājumiem par kredītbrīvdienām, tomēr banka saglabā piesardzību, jo kredītu procentu likmju pieaugums ģimenes budžetā nav vienīgais izdevumu kāpums.

Aicina negaidīt, kad ūdens smeļas mutē

Runājot par situācijām, kad kredītņēmēji tomēr saprot, ka var rasties vai jau ir radušās finansiālas grūtības ar kredīta ikmēneša maksājumiem, Mūrnieks uzsvēra, ka noteikti nevajag ielaist problēmas un gaidīt mirkli, kad jau ir iestājušies nopietni sarežģījumi un vairs neatliek naudas ikmēneša kredīta maksājumiem.

Katrai mājsaimniecībai vajadzētu kaut nedaudz pakalkulēt turpmākajos 2-3 mēnešos plānotos ienākumus un izdevumus. Varbūt redzams, ka tas ir tikai viens mēnesis, kur rodas finansiālas grūtības. Varbūt mājsaimniecība tās var risināt no iekšējām rezervēm.

Vissliktāk, ja zaudēts darbs

“Bet, ja jūt, ka tas varētu būt būtiskāk, it sevišķi, ja ir zaudēts ienākumu avots un darbs, tajā momentā noteikti vajag kontaktēties ar savu banku. Vajadzētu atklāti izstāstīt, kāda ir šī brīža situācija. Parēķināt prognozi par bezdarbnieka pabalsta apmēru un ar banku kopā kalkulēt un meklēt risinājumus.

Risinājumi šādās situācijās var būt dažādi. Ja ir īstermiņa problēmas, piemēram, ģimene jūt, ka sarežģījumi varētu būt tieši gada sākumā, kad sagaidāmi lielie komunālie maksājumi, risinājums varētu būt dažu mēnešu kredīta pamatsummas brīvdienas.  

Var pagarināt kredīta atmaksas grafiku

Ir arī tādi klienti, kas sākotnēji ir izvēlējušies īsāku kredītu atmaksas grafiku, lai ātrāk atmaksātu savu kredītu. Šie aizņēmēji maksā salīdzinoši lielu maksājumu pret kredītu. Tas ir ļoti labi, jo, ja rodas nepieciešamība, viņiem ir iespēja pagarināt kredīta atmaksas grafiku, tādējādi turpmāk [ik mēnesi] maksājot mazāk.

Pirmkārt, ir aicinājums nedaudz pakalkulēt, lai redz dažus mēnešus uz priekšu. Ja jūt, ka nebūs iespēju segt [kredītmaksājumus] no iekšējām rezervēm, tad vajag sakontaktēties ar savu banku.”

Uzmanīties no krāpniekiem

Mūrnieks akcentēja: ja bankas pārstāvji zvana vai raksta e-pasta vēstules, noteikti vajadzētu atsaukties, nevis izlikties, ka nav informācijas par kontaktēšanās mēģinājumiem.

Tiesa, vienlaikus jāatceras par dažādiem krāpniecības gadījumiem un mēģinājumiem. Daudz ziņots par krāpnieku darbošanos, un jāatceras, ka īpaši uzmanīgiem jābūt, ja zvanītājs uzdodas par bankas pārstāvi, taču nerunā latviešu valodā.

“Ļoti kritiski jāizvērtē, lai neiekristu krāpšanas gadījumos papildus esošajām grūtībām.” Jāatceras, ka bankas telefonsarunās noteikti neprasīs klientam to informāciju, kas jau ir to rīcībā. Tāpat banka nekad nelūgs sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī nelūgs klikšķināt uz interneta saitēm.

Nolikt klausuli un pašam piezvanīt bankai

“Ja ir kaut mazākās aizdomas, tad vislabāk ir nolikt klausuli, piezvanīt bankai uz oficiālo telefona numuru un pārjautāt, vai tiešām šāds zvans ir bijis. Diemžēl ik mēnesi mums zināms, ka kāds šādā veidā zaudē naudu.

Kā liecina aktuālākie Finanšu nozares asociācijas dati, Latvijas iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus, līdz 2022.gada oktobra beigām izkrāpto līdzekļu summa veido 9,5 miljonus eiro.”

Tomēr kredītņēmējiem ir jāsaprot: ja banka tiešām mēģina kontaktēties ar klientu, iespējams, kāds maksājums jau ir palaists garām. Tāpēc ir aicinājums ar banku kontaktēties vēl pirms maksājumu kavēšanas.

Sagaidāms vēl viens procentu likmju palielinājums

Runājot par turpmākajām kredītu procentu likmēm un gaidāmo sadārdzinājumu, speciālists norādīja, ka prognozes šai jomā var mainīties. Pēdējos gados piedzīvots liels daudzums neprognozējamu apstākļu.

Bet, skatoties uz pasaules finanšu tirgiem, eksperti paredz, ka likmes šogad varētu pieaugt vēl vienu reizi. Pieauguma apjoms varētu būt aptuveni 0,5 procentpunkti. “Tas nozīmē, ka procentu likmes tuvināsies nepilniem 3%. Izskatās, ka šajā līmenī tās varētu saglabāties arī nākamajā gadā.”

Necerēt, ka procentu likmes atgriezīsies 0 līmenī

Tomēr, ja nākamgad inflācijas, cenu pieauguma temps samazināsies, tad ļoti iespējams, ka likmes atkal varētu tuvināties 2% līmenim. “Izskatās, ka tuvākajā laikā procentu likmes diemžēl neatgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pēdējos 10 gados.”

Uz to Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu cerēt. “To noteikti nevajadzētu ieplānot un ar to rēķināties savā naudas plūsmā!”

Vairumam iedzīvotāju nākamgad varētu nebūt tik smagi kā 2008.gadā

Bieži izskan, ka kredītu procentu likmju pieaugums un kopējā dzīves sadārdzināšanās lielai daļai cilvēku atsauc atmiņā 2008.gada finanšu krīzi, kas bija ļoti skarba daudziem uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Bet Mūrnieks pieminēja arī kādu pozitīvu tendenci: “Labais un atšķirīgais ir tas, ka tobrīd kopējais sabiedrības, tostarp mājsaimniecību un ģimeņu, saistību līmenis bija daudzkārt lielāks nekā to kontu atlikumu līmenis.  

Piesardzība mums nākusi par labu

Mēs Latvijā esam bijuši ārkārtīgi piesardzīgi pēdējos 12 gados. Tas varbūt mums nav palīdzējis straujai izaugsmei, un mūsu kaimiņvalstis ir augušas nedaudz straujāk. Arī nekustamā īpašuma cenu ziņā – Viļņā un Tallinā nekustamais īpašums maksā vairāk.

Bet tieši šajā situācijā, kad pieaug kredītu procentu likmes, mēs esam drošākā situācijā nekā mūsu kaimiņvalstis un arī Rietumeiropas valstis. Mūsu saistību līmenis pret ekonomikas apjomu, uzkrājumiem kontos ir salīdzinoši mazāks. Mūsu saistības ir divreiz mazākas nekā rezidentiem pieejamie naudas līdzekļi.

Vairums iedzīvotāju varēs segt saistības

Tas nozīmē to, ka būs izaicinājumi, bet būs arī iespējas segt savas saistības. Protams, jārēķinās, ka var būt mājsaimniecības, kurām darba zaudēšanas vai citu iemeslu dēļ noteikti varētu būt izaicinājumi,” bankas speciālists teica.