"Šobrīd izdevīgāk ir aizvērt biznesu" - mazas kafejnīcas īpašniece Laura klapē ciet ēstuvi, jo nevar paļauties uz valsts politiku

„Dārgie Baņutotāji! Šis lēmums man nav nācis viegli. Pēc ilgām pārdomām un situācijas analizēšanas un pārrunāšanas ar dažādu jomu speciālistiem un arī citiem uzņēmējiem, esmu nolēmusi slēgt "Baņutas" durvis,” šādi no saviem uzticīgajiem klientiem atvadās kafejnīcas īpašniece Laura.

Viņa gan nav mikrouzņēmēja – uz viņas saimniecisko darbību attiecas daudz lielāks nodokļu slogs. Taču uzņēmēja nesūdzas par to, ka valstij jāmaksā nauda – viņa gluži vienkārši nespēj saprast, cik daudz būs jāinvestē sava nelielā biznesa attīstībā, jo pastāvīgi mainās dažādu nodevu politika un likumdošana, kā rezultātā neparedzami svārstās ēdināšanas iestādes uzturēšanas izmaksas.

„Gribu, lai cilvēks ēd kvalitatīvi”

Viņas izveidotā ēstuve Alfrēda Kalniņa ielā gan ir kas vairāk par vienkāršu vietu, kur pilsētniekiem aši paēst, pirms mesties tālāk dienas darbos. Laura teic, ka viņas kafejnīca ir - precīzāk, bija -  droša un izvēlēm bagāta vieta tiem gardēžiem, kuriem ir dažādi diētiski ierobežojumi, piemēram, glutēna vai laktozes nepanesamība. „Baņutas” tematika: pabarot tos, kuriem ir vērā ņemami uztura ierobežojumi.

Izmaksu svārstības iedzen nedrošībā par nākotni

„Taču kas notiek, kad ceļas kāds tarifs? Šīs izmaiņas skar ne tikai mani kā kafejnīcas īpašnieci un uzturētāju, bet arī manus klientus un izejvielu piegādātājus. Ja šīs izmaksas uzlec strauji un bez savlaicīga brīdinājuma, pieaug arī izejvielu izmaksas, un klienti sāk apsvērt, vai, taupot naudu, kafejnīcas vietā tomēr labāk nepaēst mājās,” spriež Laura. Pēdējā pusgada laikā pieredzētais licis secināt, ka plānot attīstību un nākotni kafejnīcai ir ļoti riskanti tieši valsts radīto pēkšņo pārsteigumu dēļ.

Lai arī mikrouzņēmuma nodoklis (to, kā zināms, prezidents "atmetis atpakaļ")  uz jauno uzņēmēju neattiecas, varasvīru krasie lēmumi arī ap šo pašu ieviesto sistēmu vēl vairāk pastiprina bažas par to, kas tiks nolemts nākotnē. „Sadzīvot ar šādu valsts pārsteigumu politiku vienkārši nevar,” pauž kafejnīcas īpašniece.  

„Šobrīd ir izdevīgāk aizvērt biznesu un paskatīties, kas notiks, taču visvairāk manī brēc patriotisms. Es taču neizveidoju „Baņutu”, lai tūlīt pat to arī aizvērtu! Es uzsāku darboties, jo vēlējos padarīt savu zemi labāku, foršāku, tīrāku un jaukāku. Man tas ir svarīgi! Taču ja es nespēju saplānot tik elementāras lietas kā izmaksas, kas cits atliek?” secina uzņēmēja.

Laura gan nedomā padoties – viņas plānos ietilpst pamainīt savas nodarbošanās formātu un, izdevības gadījumā, vēlreiz vērt „Baņutas” durvis apmeklētājiem.

Eksperts lēš, ka tieši kafejnīcu biznesam vide kopumā ir labvēlīga

Izvērtējot Lauras uzņēmējdarbības pieredzi, portāls Kasjauns.lv vērsās pie ekonomikas ekspertiem jautājot: cik labvēlīga šobrīd ir Latvijas ekonomika ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai galvaspilsētā. Finanšu eksperts Pēteris Strautiņš skaidro, ka, lai arī ekonomiskā vide ir gana labvēlīga, kafejnīcu biznesam ir savi vērā ņemami riski: „Ekonomiskā vide ēdināšanas biznesam Rīgā ir visumā labvēlīga. Lai arī lēnākā tempā, tomēr ekonomikas izaugsme Latvijā turpinās. Aplūkojot nozaru izaugsmes salīdzinošos rādītājus, ir skaidrs, ka attīstība galvaspilsētā ir straujāka par valsts vidējo (kas šogad būs ap 1.5%), jo tās nozares, kuras vairāk nekā proporcionāli pārstāvētas šajā pilsētā, kopumā attīstās sekmīgāk.”

Ēdināšanas bizness kopumā ir riskants

Eksperts min, ka nodarbinātības rādītāji labāki ir nozarēs, kurās kā pilsēta dominē Rīga. Augot arī darbavietu skaits un algas šajā pilsētā, turklāt palielinoties tūristu plūsma, kas ir kafetēriju klientūra.

„Taču pat vislabākajos laikos sabiedriskā ēdināšana ir bizness, kas saistīts ar lielu risku. Cilvēku gaume mainās, dažas vietas pēkšņi var kļūt populārākas, citas — mazāk populāras. Šajā nozarē nozīmīgs faktors ir ēnu ekonomika. Tiem, kas nevēlas izmantot tās „instrumentus”, konkurētspēju var atņemt citi, kas to dara. Tātad šī nav piemērota nozare cilvēkiem, kuri vēlas dzīvē prognozējamību un iespēju plānot. Taču ir cilvēki, kuriem šis darbs sagādā gandarījumu – tas viņiem dod iespēju strādāt ar cilvēkiem, būt radošiem,” skaidro ekonomikas eksperts.