Kur palikušas labās privātmājas ap Rīgu? Gandrīz visi pievilcīgie sludinājumi pazuduši
Jārēķinās, ka privātmāju būvniecības un iegādes izmaksas tuvākajā laikā ievērojami pieaugs. “SEB bankas” Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs Māris Opincāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka patlaban nekustamo īpašumu tirgū nonāk maz privātmāju, jo liela daļa iedzīvotāju tās būvējuši un iekārtojuši savas ģimenes vajadzībām nevis tālākai pārdošanai.
Runājot par pēdējā laika tendencēm apbūves zemju un māju tirgū, viņš teica: “Pagājušajā un aizpagājušajā gadā, kad bija Covid-19 apstākļi, ļoti aktīvs bija apbūves zemju pieprasījums. Visizteiktākais tas bija Pierīgā (50-60 km rādiusā ap galvaspilsētu).
Ja skatās uz sludinājumiem, tad nav liela piedāvājuma zemes gabaliem ar labu infrastruktūru. Līdz ar to pieprasījums ir ļoti augsts. Zemes gabalus pērk, lai kaut kad nākotnē būvētu mājas, kā arī uzsāktu būvniecību tuvākajā periodā.”
No kovida muka uz plašākām mājām
Turklāt pēdējo trīs gadu laikā izsniegto būvatļauju apjoms ir izteikti lielāks. “To ietekmēja arī kovids, kad daudziem šaurā telpā kopā ar ģimenes locekļiem bija arī mājas birojs. Līdz ar to bija vēlme pēc lielākas platības un savas pļaviņas, zemes pleķa, kur var iziet ārā un arī atvases, iespējams, palaist pastaigāties.”
Saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem ļaudīm parādījās lielāka vēlme pēc savas mājas. “Pirkšanas ziņā piedāvājums ir ļoti skops, jo māju tirgus kā tāds nav pieejams.”
Moduļu māja vai pašu būvēta ēka
Līdz ar to daļa pircēju izvēlējās iegādāties moduļu mājas, jo tām varētu būt lielāka garantija un stabils termiņš, kā arī fiksētas vidējas cenas, ar ko var rēķināties.
Savukārt, būvējot māju saviem spēkiem, pircējiem bija jābūt lielai uzticībai būvniekiem un darbiniekiem, kuri veica noteiktus gabaldarbus. Jārēķinās arī ar sadārdzinājumu. Iepriekšējos gados būvnieki līgumos iekļāva 10% cenu pieauguma rezervi.
Cenas aug un augs
Pirms trīs gadiem māju varēja uzbūvēt par 1000 eiro kvadrātmetrā, bet “ar katru gadu kvadrātmetra cena pieauga”. 2020.gadā cena bija 1200 eiro par kvadrātmetru, bet 2021.gadā izmaksas uzkāpa līdz 1300 eiro kvadrātmetrā.
“Pēdējā tendence, kas ir šajā gadā, ir tā, ka redzams: kā minimums jārēķinās ar 1500 eiro kvadrātmetrā, lai uzbūvētu māju. Tas ir minimums.”
Arī moduļu māju pārstāvji esot atzinuši, ka šāda summa patlaban esot jau pie robežas un nākotnē jārēķinās, ka sadārdzinājums varētu būt par 20-30%. Par to runājot arī būvuzraugi.
Turklāt tik ievērojams māju cenu kāpums gaidāms jau šogad. To ietekmē visi ģeopolitiskie apstākļi, kā arī būvmateriālu cenu kāpums.
Atsevišķi spekulatīvi darījumi
“Bija novērots, ka atsevišķi būvnieki iegādājās materiālus saviem projektiem uz visu gadu, kas, iespējams, atsevišķos segmentos radīja spekulācijas, ka ir pārspīlēts pieprasījums un līdz ar to spekulēja ar cenu uz augšu, tāpēc ka bija iespēja nopelnīt un materiālus varēja nopirkt ne par dārgāko cenu.”
Ģeopolitiskā situācija Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā ietekmēja būvmateriālu piegādes un cenas. No šīm valstīm iedeva koku, metālu, betonu, naftas produktus. “Tas arī radīja sadārdzinājumu.” Tas saistīts arī ar inflāciju.
Kāpēc ir tik maz labu māju un apbūves gabalu piedāvājumu?
Opincāns skaidroja, ka liela daļa māju īpašnieku tās iegādājušies savām ģimenēm un vairs tālāk tās netirgo. Pēdējo desmit gadu laikā ir mainījušies mājokļu pirkšanas paradumi. Daļa iedzīvotāju vispirms iegādājas vienistabas dzīvokli, tad skatās uz divistabu dzīvokli, pēc tam nopērk trīsistabu dzīvokli, bet mūža otro pusi pavada mājā. Tas ir skandināvu domāšanas veids.
Pirms tam varēja novērot, ka daļa iedzīvotāju uzreiz iegādājās divistabu vai trīsistabu dzīvokli un tajā nodzīvoja visu savu mūžu. “Māju segments patlaban ir tāds, ka pārsvarā cilvēki būvē sev. Ciemati ir, bet to nav daudz.”
Vērtē pēc salīdzināšanas nevis izmaksu metodes
Viņš iezīmēja vēl kādu saistītu problēmu: tā kā tirgū piedāvāto māju ir salīdzinoši maz un darījumu skaits ar tām ir neliels, trūkst līdzīgu māju, ar ko salīdzināt pārdošanai plānoto māju.
“Piemēram, 200 kvadrātmetru māja izmaksā aptuveni 300 tūkstošus eiro, bet vērtētāji to novērtē pēc salīdzināšanas nevis izmaksu metodes. Tad attiecīgi novērtē māju ar zemes gabalu nevis par 300 tūkstošiem eiro, bet gan par 200-250 tūkstošiem.” Līdz ar to pārējie 50-100 tūkstoši ir jābūt pircēja līdzekļiem.
Parasti vidējai Latvijas ģimenei nav šādu uzkrājumu, lai gan kopumā bankas redz, ka iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus. Turklāt pandēmijas laikā ļaudīm bija ierobežotas iespējas ceļot, apmeklēt kafejnīcas, restorānus, dažādus pasākumus un citas vietas, līdz ar to daļai cilvēku uzkrājumi pieauga. Arī iepriekšējās lielās krīzes laikā ļaudis guva mācību, ka vajadzīgi uzkrājumi.
