"Nezinām, kurā purvā lēkt," - rēzekniešiem milzīgā siltumenerģijas cenu kāpuma dēļ jāatsakās pat no karstā ūdens
No 1. maija Rēzeknes pilsētā tiek paaugstināta maksa par apkuri, kas sastādīs 198,13 eiro par MWh esošo 42,8 eiro vietā. Tas nozīmē, ka maksa tiek paaugstināta teju piecas reizes, vēsta TV3 raidījums "Bez tabu".
Pēc provizoriskiem datiem, par vienu 1m3 karstā ūdens būs jāmaksā apmēram 16 eiro/ m3, kā arī no 30-35 eiro par cirkulāciju, tiek vēstīts iedzīvotājiem izsūtītā paziņojumā.
"Solīja saglabāt zemākos tarifus Latvijā, bet atkal vieni vienīgi meli," raidījumam teic Jānis no Rēzeknes.
Tikmēr kāda cita iedzīvotāja neslēpj savu izmisumu. "Mēs esam šokā. Nezinām, kurā purvā cenu dēļ lēkt."
Kā norāda SIA “Rēzeknes siltumtīkli”, šobrīd tirgū gāzi apkurei piedāvā tikai ”Latvijas Gāze”, un gāzes cena šobrīd biržā ir desmit reizes augstāka nekā līdz šim Rēzeknē.
SIA “Rēzeknes siltumtīkli” valdes loceklis Aldis Mežals skaidro, ka aprīlī beidzas iepriekš noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums, kas Kurzemē bijis ļoti draudzīgs. "Rēzeknes pilsētai tas tarifs bija ļoti labs. Jaunais iepirkums un dabasgāzes tirgus parādīja, ka dabasgāzes cena šobrīd ir 10 reižu lielāka nekā līdz šim. Līdz ar to izskaidrojams pieaugums. Iedzīvotāju maksātspēja, protams, ir tāda, kāda tā ir..."
Rēzekniešiem tika piedāvāta aptauja, kurā bija jāizvēlas, ko turpmāk darīt: maksāt par siltumenerģiju pēc augstā tarifa, kas nodrošinās karsto ūdeni visā pilsētā, vai maksāt pēc zemāka tarifa, bet palikt vasarā bez karstā ūdens.
Guntars norāda, ka ir ar mieru vasarā atteikties no karstā ūdens. "Vasaras mēnešos tas ir skaidrs, ka jāatsakās. Vasarā maksāt tikai par karsto ūdeni vien 100 eiro mēnesī par pāris kubiem?"
Arī Ēriks ir ar mieru atteikties. "Es varētu atteikties. Bet citi, kuriem, piemēram, mazi bērni domā, ka nebūs tas tik viegli."
Tikmēr cita iedzīvotāja nespēj iztēloties dzīvi bez karstā ūdens. "Esmu par augsto cenu, jo es nespēju iedomāties, kā var bez karstā ūdens izdzīvot pusgadu!"
Jāteic, ka aptauja nesen noslēgusies, un tajā vairums rēzekniešu lēmuši maksāt par siltumu pēc zemākā iespējamā tarifa, kas nozīmē, ka lielākajai daļai rēzekniešu nebūs karstā ūdens. Centra rajonā dzīvojošajiem aptuveni 6000 “Rēzeknes siltumtīklu” klientu karstā ūdens uz laiku nebūs. Vienlaikus karsto ūdeni saglabās tajos namos, kur mājas apsilda šķeldas katlu māja.
Lai mazinātu atkarību no dabasgāzes, top vēl viena ar šķeldu kurināma katlu māja, kas varētu sākt darboties nākamā gada sākumā. Tiesa, ar to nepietiks - būtu nepieciešama vēl vismaz viena.
"Pateikt, ka no oktobra varēsim pilnībā pāriet uz kaut kādiem alternatīviem kurināmā veidiem, piemēram, šķeldu vai granulām es nevaru. Tas nav iespējams! Tikai no februāra mēs plānojam, ka tiks izbūvēta jauna katlumāja, kurā izmantos šķeldu, un mēs lielu daļu siltuma varēsim nodrošināt ar šķeldu. Bet tāpat nāksies izmantot arī gāzi," norāda Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš uzskata, ka būtu nepieciešams valsts atbalsts iedzīvotājiem.
Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ no nākamā gada Latvija un citas Eiropas Savienības valstis plāno atteikties no Krievijas dabasgāzes, lai nebūtu atkarīgas no agresorvalsts energoresursa. Šādu lēmumu neatbalsta mērs, kā arī daļa iedzīvotāju.
"Tarifi būs augsti, būs nemieri, cilvēki ies ielās. Vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs varam ziedot iekšējo stabilitāti tikai tāpēc, lai atteiktos no Krievijas gāzes? Krievija tāpat sameklēs noieta tirgus savam produktam," teic mērs.
Tam piekrīt daļa aptaujāto iedzīvotāju.
"Es neesmu pret Krievijas gāzes lietošanu. Vienalga vajadzēs sadarboties ar Krieviju," teic kāda no aptaujātajām rēzeknietēm.
Arī Alīna, kas uzskata, ka Ukraina astoņus gadus pati ar sevi karojusi, ir pret šādu lēmumu. "Savējos "apraksim", bet Ukrainai palīdzēsim! Ukraina pati sevi sagrāvusi! Astoņus gadus pati ar sevi karojusi. Nav jāatsakās, jo tā ir lētāka. Atnāks amerikāņi, būs jāmaksā vairāk. Atsakās no normāliem piegādātājiem! Es uzskatu, ka muļķīgi Latvijas valdība rīkojas: savējos gremdē, bet svešiem palīdz!"
Vairāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
