Krievijas nafta pasaules tirgū nav neaizstājama
Pieņēmums, ka pasaule nespētu iztikt bez Krievijas naftas piegādēm, ir maldīgs, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Ņemot vērā to, ka naftas eksports ir viens no svarīgākajiem valsts ienākumu avotiem, Krievija sūknējusi maksimāli daudz, neskatoties uz to, ka tās rezerves nav no lielākajām pasaulē.
Neesot risku palikt bez degvielas
Ja kāda no valstīm, kas rezervju ziņā ir pārāka, kāpinātu savu sūknēšanas apjomu, Krievijas apjoma aizstāšanai tirgū nav risku, uzskata Šaicāns. Piemēram, Kanāda jau paziņojusi, ka palielinās naftas un arī gāzes eksportu par septiņiem procentiem.
Pērn Latvijas dīzeļdegvielas importā tikai 10% ievesti tiešā ceļā no Krievijas, kamēr 56% no Lietuvas, vēl 29% no Somijas, bet benzīns no Krievijas nav importēts nemaz. Tieši tādēļ Šaicāns uzsver, ka Latvijā nebūtu risku ar naftas produktu piegādēm, ja tās no Krievijas tiktu slēgtas.
Mažeiķos pārstrādās arābu naftu
Somijas uzņēmums "Neste" jau paziņojis, ka naftu no Krievijas vairs neiegādāsies. Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, plāno izmantot tikai Saūda Arābijas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu.
Orlen" ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norāda, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014. gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti. Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība “apgriežas otrādi”.
"Orlen" vienojusies ar "Saudi Aramco" papildus iegādāties piecus tankkuģus Ziemeļjūras naftas, un daļa tiks novirzīta Mažeiķu rūpnīcai. Pērn Polijas koncerns ziņoja, ka 57% jēlnaftas savām rūpnīcām pērk no Krievijas saskaņā ar ilgtermiņa piegādes līgumiem, aptuveni 8% no Saūda Arābijas, bet pārējo iegādājas īstermiņa darījumu tirgū.
Franči atsakās no krievu naftas
Arī Francijas naftas gigants "TotalEnergies" nolēmis, vēlākais, līdz šā gada beigām pārtraukt naftas produktu iegādi no Krievijas. Tomēr uzņēmuma vadītājs Patriks Pujanē atzīst, ka nespēj pārtraukt Krievijas dabasgāzes iegādes, jo uz 25 gadiem noslēgti līgumi, kurus nevarot lauzt.
Ja vien Eiropas valdības nenoteiks sankcijas Krievijas gāzei, kas ļautu paziņot par nepārvaramu varu un lauzt līgumus, pašreizējo līgumu laušanas dēļ "TotalEnergies" Krievijas partneriem nāktos maksāt soda naudas vairāku miljardu eiro apmērā.
Putins prasa maksāt rubļos
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visai Eiropas Savienībai, maksājumus pieņems tikai rubļos. Tāda prasība varētu skart arī citus energoresursus.
“Tas būtu vienpusējs lēmums un klajš līguma pārkāpums, un tas būtu mēģinājums apiet sankcijas,” komentējusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, uzsverot, ka beidzies “laiks, kad energoresursus varēja izmantot, lai mūs šantažētu”.
ES valstis gan nav spējušas vienoties par Krievijas naftas importa aizliegumu, taču Vācija paziņojusi, ka būtiski samazinās energoresursu iegādi no Krievijas – naftas importu līdz jūnijam par pusi, bet no rudens pilnībā pārtrauks ogļu importu.
Pirms Maskavas iebrukuma Ukrainā trešdaļu no Vācijas naftas importa, 45% no ogļu un 55% no gāzes importa nodrošināja Krievija. Naftas piegādes no Krievijas jau samazinājušās par 25%, līdz gada vidum saruks par pusi, bet līdz gada beigām tiks pārtrauktas pilnībā.
Ar gāzi situācija ir sarežģītāka, ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks norāda, ka Vācija no Krievijas gāzes spēs atteikties tikai 2024. gada vidū. Jaunais gāzes vads "Nord Stream 2" tā arī palicis neiedarbināts.
Investori aiziet
Krievija gan cer rast noietu jaunos tirgos, taču cena būs zemāka. Indija iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas par 20% lētāk nekā vidēji pasaulē.
Zem jautājuma zīmes ir Krievijas energoresursu ieguves attīstība, jo rietumu koncerni dodas prom. Piemēram, Japānas un Francijas ieguldītāji apturējuši finansējumu Krievijas gāzes kompānijas Novatek rūpnīcas būvniecībai Krievijas ziemeļos.
Pat šķietami draudzīgās Ķīnas enerģijas gigants Sinopec apturējis sarunas par investīcijām naftas ķīmijas rūpnīcā un Krievijas gāzes tirdzniecības uzņēmumā, ņemot vērā valdības aicinājumu būt piesardzīgiem saistībā ar sankciju pastiprināšanu. Investīcijas bija plānotas pusmiljarda dolāru apmērā.
