Baltkrievija aizliedz Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju
Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.
Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus "nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju", vēsta aģentūra BELTA.
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.
Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.
Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr "Rosseļhoznadzor" speciālisti "turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem".
Kā iepriekš norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet, iespējams, tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Tāpat viņš atzina, ka pagaidām pāragri prognozēt eksporta aizlieguma ekonomisko zaudējumu apmēru, bet atzina, ka zivrūpnieki var rēķināties ar valsts atbalstu.
"Lai gan zaudējumi būs, to apmēri nebūs katastrofāli. Rubļa krituma dēļ cenas ir zemas, pirktspēja vāja un peļņa Krievijas tirgū šprotu ražotājiem vairs nav tāda kā agrāk. Tomēr runāšu ar premjerministri, ar valdību, lai ražotāji varētu rēķināties ar valsts atbalstu, līdzīgi kā tas bija piena nozarē. No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti," atzina ministrs.
Tikmēr Zivrūpnieku savienībā atzina, ka aizliegums būs smags trieciens visai Latvijas zivju pārstrādes nozarei, jo daudzi cilvēki zaudēs darbu, pārsvarā atsevišķos piekrastes rajonos.
Viņš uzsvēra, ka uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta uz Krieviju daļa ir visnotaļ liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas lēmuma dēļ būs uz laiku jāaptur darbība, jāsamazina darbinieku skaits, lai censtos sameklēt jaunus tirgus, bet atsevišķiem uzņēmumiem, iespējams, arī neizdosies atsākt ražošanu.
Šmits, apzinoties Latvijas iespējas, necer uz valdības tiešu finansiālu palīdzību zivrūpniekiem, taču sagaida pretimnākšanu citā veidā, piemēram, piešķirot skartajiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, palīdzot sameklēt jaunus tirgus. Zivrūpnieku savienības prezidents pauda arī pārliecību, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jāprasa palīdzība no ES neieņemto ieņēmumu kompensēšanai un sociālās spriedzes mazināšanai, ņemot vērā, ka šis Krievijas iespējamais lēmums visvairāk skars ES-Krievijas pierobežas valstis.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
