Kādi izaicinājumi mūs sagaida pēc "piespiedu digitalizācijas"

Savukārt, kad jau esam "piespiedu kārtā digitalizējušies", ir jāvirzās tālāk, un izaicinājumi šajā sfērā ir lieli. Pirmkārt, izaicinājums ir mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācija, kas Latvijā stipri atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns uzsver, ka šobrīd digitālā ekonomika aug septiņas reizes ātrāk nekā tradicionālā, tādēļ no digitalizācijas pakāpes un ātruma lielā mērā būs atkarīga Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un valsts stratēģisko mērķu sasniegšana.

Otrkārt, svarīgas ir sabiedrības digitālās prasmes, kas nepārtraukti jāuzlabo. Jā, mums valsts pārvaldes, pašvaldību pakalpojumi ir labā digitālajā līmenī, taču, ja tos sabiedrība neprot vai negrib lietot, kāda tam jēga?

ES digitālajā vērtējumā esam lejasgalā

ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvijas pozīcijas ir lejasgalā. Mūs apsteidz gan Igaunija, gan Lietuva, turklāt pēdējos gados mūsu rezultāti neuzlabojas.

DESI indekss liecina, ka Latvijai ir ļoti spēcīgs platjoslas pārklājums (93%), kas ir virs ES vidējā (87%). Turklāt valstī ir gandrīz pilnīgs 4G pārklājums (99,9%) un augsta gatavība 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanai.

Latvijai ir labi rādītāji arī digitālo publisko pakalpojumu sadaļā, sasniedzot 10.vietu starp ES valstīm. Šo rezultātu veido četri apakšrādītāji - 6.vietu Latvijas sasniegusi e-pārvaldes lietotāju skaitā, daļēji automātiski aizpildītu veidlapu izmantošanā, kā arī pakalpojumu pabeigšanā tiešsaistē. Savukārt 18.vietu Latvija sasniegusi atvērtajos datos, bet e-pārvaldes pakalpojumos uzņēmumiem (tostarp pārrobežu) Latvija ar 85% ir nedaudz virs ES vidējā rādītāja (84%).

Rožkalns norāda uz valsts pārvaldes 10.vietu ES. "Tas apliecina, ka valsts pārvalde digitalizācijas jomā ir gājusi uz priekšu straujākiem soļiem nekā uzņēmumi," saka Rožkalns. Viņam piekrīt arī Bāliņa, kas norāda, ka Latvijā valsts un pašvaldību pakalpojumi digitālajā vidē ir ļoti pieejami. "Jautājums reizēm ir par to, cik šie pakalpojumi mums kā lietotājam ir ērti vai cik viegli atrodami. Mums valsts un pašvaldību sektorā ir ļoti daudz labu lietu, ko plaši izmantojam ikdienā, īpaši pandēmijas un attālinātās saskarsmes laikā. Valsts iestādes un pašvaldības tieši savas efektivitātes uzlabošanā novērtē digitālo risinājumu iespējas. Protams, ir jautājums, kā šos pakalpojumus sabiedrība izmanto. Īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem ir bailes no elektroniskajiem pakalpojumiem," saka LIKTA vadītāja.

Sabiedrības digitālā pratība zema

DESI indekss apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir zemas. Tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes, pretēji ES vidējam, kas ir 56%. Savukārt digitālās prasmes, kas ir augstākas par pamata prasmēm, ir vien 24% Latvijas iedzīvotāju. Digitālo prasmju ziņā Latvija ierindojas 20.vietā no 27 ES valstīm.

Bāliņa skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka Latvijā ir ļoti zems rādītājs, cik cilvēku iesaistās mūžizglītībā. "Pēdējie divi pandēmijas gadi gan šo rādītāju pacels, taču tas tomēr ir ļoti zems. Ja mūsdienās cilvēks nemācās visas dzīves laikā, neapgūst jaunas prasmes, ir grūti konkurēt darba tirgū un ir grūti arī sadzīvē," uzsver LIKTA vadītāja.

Viņa norāda, ka no valsts puses ir ļoti mērķtiecīgi jāīsteno apmācības digitālo prasmju uzlabošanā. "Ja mēs gribam un mūsu mērķis ir, lai visi publiskie pakalpojumi ir pieejami elektroniski, kas ir ļoti apsveicami, tad cilvēkiem ir jāpiemīt digitālajām prasmēm, citādi viņi paliek ārpus šo pakalpojumu saņemšanas. Īpaši aktuāli tas bija ārkārtējās situācijas laikā pandēmijas sākumā, kad tika slēgtas iestādes, un tās pārgāja uz elektronisko apkalpošanu. Ja cilvēkam nav digitālo prasmju un nav iespējas kādam paprasīt palīdzību, tad viņš nevarēja saņemt šos pakalpojumus. Tas daudziem bija izaicinājumu laiks," klāsta Bāliņa.

Kavēklis uzņēmumu digitalizācijai - nauda un zināšanu trūkums

DESI indeksa dati nav glaimojuši Latvijas uzņēmumiem un liek secināt, ka uzņēmumi joprojām neizmanto daudzas no pieejamajām digitālo risinājumu iespējām. Sadaļā tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā Latvija ierindojas 23.vietā. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri izmanto vismaz pamata līmeņa digitālos risinājumus, veido tikai 42%, kamēr ES vidējais rādītājs sasniedz 60%.

Indekss arī liecina, ka, lai gan Latvijas uzņēmumi ir palielinājuši mākoņpakalpojumu izmantošanu no 11% pērn līdz 18% šobrīd, lielo datu tehnoloģijas izmanto vien 9%, un tikai 19% MVU ir aktīvi sociālajos medijos. Šie rādītāji arī ir zem ES vidējā. Turklāt tikai 11% MVU savas preces pārdod tiešsaistē, un tikai 7% uzņēmumu apgrozījuma veido e-komercija.

Sliktos indeksa rezultātus uzņēmumu digitalizācijas jomā LIKTA skaidro arī ar to, ka indekss atspoguļo datus MVU sfērā. "Lielie uzņēmumi mums tiešām ir digitalizēti - bankas mums ir lieliskas, apdrošinātāji lieliski, arī lielie pakalpojumu sniedzēji visu laiku savus pakalpojumus uzlabo, taču vidējo un mazo uzņēmumu sektorā tiešām digitalizācija nav bijusi tik strauja. Nevar teikt, ka visi, taču ļoti daudzi mazie biznesi maz izmanto tehnoloģijas, līdz ar to efektivitāte nav pietiekama," saka Bāliņa.

Viņa norāda, ka klasiski viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmumi maz domā par digitālajiem risinājumiem, ir nauda, bet otrs ir zināšanas un laika trūkums. Mazais bizness nereti ir vecmodīgs un pret IT risinājumiem izturas noliedzoši. "Mēs baidāmies no tā, ko nezinām, - mēs baidāmies no 5G, baidāmies no vakcīnām, kas mūs "sačipos". Bailes vienmēr ir no nezināšanas. Baidāmies, piemēram, no mākslīgā intelekta, taču reizēm aiz it kā sarežģītiem un ļoti gudrajiem jēdzieniem slēpjas vienkāršas lietas," saka LIKTA vadītāja. Tādēļ LIKTA mērķis ir uzņēmumus vairāk informēt par labajiem, vienkāršajiem stāstiem un piemēriem, lai tādā veidā iedrošinātu izmantot vai vismaz pamēģināt. "Tehnoloģiju rīki mūsdienās kļūst arvien draudzīgāki - nav vairs jāraksta programmēšanas valodā vai sen, sen atpakaļ sešpadsmitnieku sistēmā jāraksta kods. Tā vairs nav, sistēmas ir intuitīvas, taču ir jāpārvar bailes īstenot to vienu, pirmo lietu," uzsver Bāliņa.

Koordinācija "no augšas" - vajag vai nevajag?

Pašlaik digitalizācija Latvijā lielā mērā notiek tādēļ, ka to prasa ikdienas dzīve. Tomēr izskan arī aicinājumi šo procesu neatstāt pašplūsmā, bet veidot valsts līmeņa koordinējošu struktūru vai vismaz iecelt vienu atbildīgo amatpersonu. Formāli gan par digitalizācijas jautājumiem ir atbildīgais, un tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tomēr, kā norāda eksperti, tad nevar prasīt no ministrijas, kuras pārziņā lielā mērā ir arī zaļā kursa jautājumi un administratīvā reforma, pilnvērtīgu digitalizācijas procesu koordināciju valstī.

"Jau gadiem esam rekomendējuši, ka būtu nepieciešams kāds atbildīgais par digitalizācijas ieviešanu jeb, kā mēs to saucam, "chief information officer". Kāds, kas būtu atbildīgs par digitalizācijas novešanu līdz galam, lai mēs kļūtu par digitālu valsti, kurā arvien vairāk izmantotu digitālos risinājumus. Mēs ļoti bieži domājam, ka digitalizācija ir vienkārša lieta, ka pietiek mums prast rīkoties ar viedtelefonu vai mācēt bankas kodus ievadīt, tad esam jau digitāli. Tā noteikti nav," uzsver Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs Māris Gruzniņš.

Viņš norāda, ka digitalizācija ir ļoti plaša joma, un, lai gan pandēmija uz priekšu ir pavirzījusi vienkāršās lietas - piemēram, tagad teju visi māk pievienoties "Zoom" vai kādai citai saziņas platformai -, tā ir atklājusi arī problēmas.

"Daudz būtiskāks ir jautājums, kā mēs iegūstam datus, kā mēs tos apkopojam, kā mēs tos analizējam, vai mēs tos spējam "sajūgt kopā" un vai tie ir pieejami. Manuprāt, pandēmija ir tikai izgaismojusi to, ka tā ir problēma. Ļoti bieži ir tā, ka mēs nevaram pieņemt pareizo lēmumu, jo mums nav datu un mēs tos nevaram izanalizēt," uzsver investoru pārstāvis.

Tādēļ ārvalstu investorus apvienojošā organizācija pārstāv viedokli, ka digitalizācijas jautājumā ir jābūt amatpersonai, kura atbild par uzraudzību vai koordināciju. "Protams, ka mēs saprotam, ka ir atlicis nepilns gads līdz vēlēšanām un nevienam nav politiskās gribas veidot kādu jaunu institūciju, uz kuru cilvēki rādīs ar pirkstu, ka atkal ir jauni ierēdņi. Taču mēs redzam, ka tieši tādēļ daudzas lietas nevirzās uz priekšu, jo procesam nav centralizētas koordinācijas," norāda Gruzniņš.

Ātra risinājuma gan, visdrīzāk, nebūs, jo Saeima ir noraidījusi Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu par valsts ministru posteņu veidošanu. Viens no šādiem ministriem varētu koordinēt arī digitalizācijas jautājumus.

"Saeima izvēlējās neko nedarīt. Tas ir slikti. Ļoti slikti. Katrā ziņā, tā kā šī Saeima šo jautājumu nerisināja, tad sniegšu to nākamajā Saeimā. Populistiski argumenti, ka palielināšoties valsts pārvaldes darbinieku skaits, ir absolūti nevietā. Skaits paliktu tieši tāds pats kā līdz šim. Runa ir tikai par valsts pārvaldes pareizo struktūru," apņēmības pilns turpināt uzstāt uz šo risinājumu ir Valsts prezidents.

Vajag tikai gribēšanu, jo iespējas ir

Digitalizācija vienmēr ir bijusi gan ES, gan valsts atbalsta prioritāšu augšgalā, tādēļ iespējas uzņēmumiem saņemt dažāda veida atbalstu ir un būs. LIAA direktors stāsta, ka valsts stratēģija paredz, ka straujākai uzņēmumu digitalizācijai atbalsts būs pieejams četros virzienos. "Tiks stimulēta industrijas 4.0 attīstība, proti, ražošanas uzņēmumu, piegādātāju un potenciālo pircēju sadarbība vienotā tīklā, kas palīdz radīt maksimālu darba ražīgumu. Atbalsts tiks sniegts dažādu uzņēmumu procesu automatizācijas ieviešanai, uzņēmumu vadības un darbinieku apmācībai, kā arī jaunu un inovatīvu produktu izstrādei," informē Rožkalns, piebilstot, ka minētās aktivitātes tiks finansētas no ES Atveseļošanās fonda un ES struktūrfondu programmām, kur šim mērķim iezīmēti 183,5 miljoni eiro.

Lai stimulētu straujāku digitalizācijas procesu, LIAA arī jau šobrīd piedāvā virkni atbalsta instrumentu. Visplašāk pieejama ir Starptautiskās konkurētspējas programma, kurā eksportējošie uzņēmumi var piesaistīt līdz 40 000 eiro gadā. Rožkalns skaidro, ka šos līdzekļus iespējams ieguldīt digitālā mārketinga aktivitātēs, dažādu digitālo platformu attīstībā un produktu pielāgošanā. Pieejamas arī augsta līmeņa apmācības, kā, piemēram "Mini MBA" programma digitālajā transformācijā vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Vēl šogad būs pieejamas apmācības arī tādās programmās kā "Agile", "Prince" un "Scrum".

Kopumā līdz 2023.gada beigām dažādām apmācību programmām uzņēmumu darbiniekiem ir pieejami pieci miljoni eiro. Arī Norvēģijas finanšu instrumenta programmās viena no prioritātēm ir uzņēmumu digitalizācija. Ar šī instrumenta atbalstu, kur kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, tiek atbalstīta zaļo inovāciju un IKT produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, kā arī dažādu dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju izstrāde. "Apzinoties digitalizācijas nozīmi, regulāri rīkojam arī dažādas bezmaksas apmācības uzņēmējiem par digitalizāciju un digitālā mārketinga iespējām. No 40 LIAA organizētajiem tiešsaistes apmācību semināriem 2021.gadā 20 bija veltīti digitalizācijai," norāda Rožkalns.

Šī gada nogalē LIAA uzsāks īstenot jaunu programmu "Atbalsts procesu?digitalizācijai komercdarbībā", piedāvājot īpašus digitalizācijas "vaučerus". Rožkalns skaidro, ka šajā programmā būs pieejami 40 miljoni eiro un uzņēmumi varēs piesaistīt līdzfinansējumu līdz 100 000 eiro konkrētu aktivitāšu īstenošanai. Sākotnēji uzņēmumam īpaši izveidotā Digitālo inovāciju centrā, kuru darbību organizēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, būs jānovērtē uzņēmuma digitalizācijas stāvoklis, identificējot, kuru procesu digitalizācija būtu visvairāk nepieciešama. Savukārt nākamajā solī, balstoties uz novērtējumu, uzņēmums varēs saņemt LIAA īpašu vaučeri, kurš būs jāizlieto pakalpojumu apmaksai darba procesu digitalizācijai, tostarp dažādu iekārtu un IT infrastruktūras iegādei, izņemot standarta biroja aparatūru un datortehniku. Pretendēt uz šo atbalstu varēs gan mazie, gan lielie uzņēmumi, kā arī nodibinājumi un biedrības. Paredzēts, ka atbalsta intensitāte atkarībā no uzņēmuma lieluma būs no 35 līdz 55% no attiecināmajām izmaksām.

ES izvirzītie mērķi nākamajai desmitgadei Latvijai būs ļoti izaicinoši

Eiropas Komisija pērn pavasarī publiskoja savu redzējumu par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030.gadam un iepazīstināja ar veidiem, kā to paredzēts īstenot. Komisijas ierosinātā ES digitālās desmitgades "Digitālā kompasa" četri galvenie virzieni ir prasmes, uzņēmumu digitālā pārveide, sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra. Desmitgades mērķi ir izvirzīti ļoti ambiciozi, piemēram, lai pamata digitālās prasmes būtu vismaz 80% iedzīvotāju, lai vairāk nekā 90% MVU digitālā intensitāte ir vismaz pamata līmenī, viena gigabaita savienojamību ikvienam, lai vismaz apdzīvotās vietās būtu 5G tīkls, lai visi svarīgākie sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Ja ES mērķus var saukt par ambicioziem, tad Latvijai šie mērķi ir vismaz divreiz ambiciozāki, ņemot vērā pašreizējos rādītājus.

LIKTA vadītāja kā piemēru min interneta kvalitāti un ātrumu, ar ko Latvija vienmēr ir lepojusies. Lepojusies līdz šim. "Viens no rādītājiem indeksos, kuros mūsu rādītāji ir samazinājušies, ir savienojamība. Vienmēr bijām lepni, ka mums ir ātrs internets, bet tagad esam rādītājā nokritušies uz 14.vietu. Tas noticis tādēļ, ka pārējās valstis ir uzlabojušas savu sniegumu. Mēs investējam, bet citi investē vairāk, mēs skrienam, bet citi skrien ātrāk," atzīst Bāliņa. Viņa norāda, ka, lai Latvija šos mērķus sasniegtu līdz 2030.gadam, infrastruktūrā ir jāiegulda vismaz viens miljards eiro gan publiskajam, gan privātajam sektoram. "Privātais sektors to dara nepārtraukti, iegulda gan mobilajā, gan fiksētajā tīklā, bet arī no valsts puses ir nepieciešamas investīcijas. Ja ir valsts ar lielu iedzīvotāju blīvumu, tad tur, lai sasniegtu šos mērķus, investīcijas uz vienu iedzīvotāju būs daudz mazākas nekā Latvijā. Ir valstiski jādomā, kā šos savienojamības mērķus varētu sasniegt," uzsver LIKTA prezidente.

Tāpat viņa min izaicinājumus uzņēmumu digitalizācijas vairošanā. "Ja Latvijā pašlaik tikai 18% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus (mākslīgo intelektu - 21% un lielo datu risinājumus vien 9%), tad Eiropas mērķi līdz 2030.gadam ir, lai šo risinājumu īpatsvars sasniegtu 75%. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, un Latvijā arī šiem mērķiem ir jābūt ambicioziem. Tāpat mērķis ir, lai 90% uzņēmumu digitālā pratība būtu vismaz pamatlīmenī. Mums starp šodienu un izvirzīto mērķi starpība ir milzīga. Taču uz šo mērķi ir jāiet, jo, ja citas valstis uz to virzās, bet mēs nē, tad vienkārši būsim atpalikuši," uzsver Bāliņa.