Maldīgi domāt, ka biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšana samazinās degvielas cenu
Meklējot risinājumus, kā samazināt degvielas cenu kāpumu, nav pieļaujama ideja par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu, jo tas ir klajā pretrunā ar kopējo Latvijas un Eiropas mērķi mazināt energoatkarību no Krievijas resursiem un produkcijas, turklāt neatstās būtisku ietekmi uz cenas samazinājumu, uzskata Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).
Francija kā risinājumu tam jau ir atradusi subsīdiju jeb atlaidi par degvielu 0,15 eiro apmērā par katru degvielas litru, kas stāsies spēkā no 1.aprīļa, un šobrīd līdzīgu risinājumu apsver arī Vācijā. Šādu risinājumu pievilcīgu padara tas, ka valsts sniegtā palīdzība nodokļu maksātājiem ir skaidri redzama degvielas apmaksas čekā un degvielas cenas uz tablo paliek nemainīgas.
”Mūsuprāt, arī Latvijai jāskatās līdzīgā virzienā, tostarp, kā samazināt izejvielu cenas un ražošanas izmaksas bioenerģijai, nevis jāatsakās no tās, radot papildu spiedienu uz fosilo degvielu, vairojot pieprasījumu pēc tās,” ir pārliecināts asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.
Ideja par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu nesaskan arī ar Eiropas zaļo kursu un emisiju samazināšanas plānu, kas aizvien paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilās degvielas. Biodīzeļdegviela ļauj samazināt emisijas pat par 60%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, turklāt tā tiek ražota Latvijā un dod būtisku pienesumu mūsu valsts ekonomikai. Turklāt biodegvielas ražošanas procesā tiek iegūti arī citi vērtīgi produkti, tajā skaitā dzīvnieku barība un ķīmiskas vielas, kas palīdz samazināt Eiropas atkarību no importētajiem resursiem.
Atsakoties no biodegvielas, degvielas tirgotāji būs atkal spiesti atbalstīt Krievijas izcelsmes fosilo degvielu. Eiropas Savienības valstīs biodīzeļdegvielas patēriņš vidēji veido 7%, tātad, atceļot šo piejaukumu, pieprasījums pēc naftas produktiem pieaugtu par 7%, kas radītu jaunu pieprasījumu pēc tiem un pie ierobežota piedāvājuma attiecīgi jaunu cenu kāpumu. Samazināsies arī lopbarības ražošana, kuras deficītu un cenu pieaugumu jau tagad izjūt lauksaimnieki.
Līdzīgu uzskatu paudis arī Eiropas Komisijas viceprezidents F. Timmermans, savā paziņojumā norādot, ka atbilde uz Eiropas atkarību no fosilās enerģijas importa samazināšanu “ir atjaunojamajā enerģijā un tās piegāžu diversificēšanā” un „atjaunojamie enerģijas avoti dod mums brīvību izvēlēties tīru, lētu, uzticamu un mūsu pašu enerģijas avotu”.
Turklāt, kā liecina LBBA veiktais pētījums, biodegvielas piejaukuma ietekme uz dīzeļdegvielas cenu nebūt nav galvenais faktors cenu svārstībām. Nav novērojamas arī būtiskas cenu izmaiņas, sākoties vai noslēdzoties piejaukuma periodam. Apkopotie dati norāda tikai uz to, ka problēmas ir tieši ar fosilās degvielas pieprasījuma/piedāvājuma ietekmi uz cenu, kā rezultātā tā aug straujāk nekā biodegvielas cena. Un ja nebūs biodegvielas, tad cenas augs vēl straujāk.
Līdz ar to ir maldīgi domāt, ka biodegvielas piejaukuma atcelšana varētu radīt būtisku ietekmi uz cenas samazinājumu, ir jāmeklē citi risinājumi, kā patērētājiem samazināt degvielas un pārējo energoresursu straujo cenu kāpumu, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā un ASV un Eiropas Savienības ieviestās sankcijas.
