“Tas reāli ir stulbi.” Iebilst pret tukšu kravas automašīnu dzīšanu no Vācijas uz Latviju

Pociluiko skaidroja, ka jaunie noteikumi būtiski ietekmē kravu pārvadātāju darbību.

“Protams, tā mainās. Agrāk varēja nosūtīt mašīnu darbā vienalga uz kādu laiku. Tā varēja tur palikt, tikai šoferus mainīja. Bet tagad mašīnas vajag atgriezt Latvijā katru astoto nedēļu. Tā kā mēs saprotam, ka kravu plūsma uz šo pusi nepalielinās un visām mašīnām, kas atgriežas, nepietiks kravu, paredzam, ka būs divi scenāriji.

Brauksim atpakaļ tukšā

Pirmais scenārijs: uz šo posmu var kristies cena par pārvadājumu. Nevis pašizmaksa, bet cena par pārvadājumu, jo piedāvājums būs lielāks nekā pieprasījums. Arī ar to viss nebeigsies.

Labi, cena var nokristies līdz pašizmaksai. Ja mēs aiziesim līdz pašizmaksai, tad, protams, būs neizdevīgi tērēt liekas dienas un laiku, lai vestu par pašizmaksu. Tad mēs, protams, brauksim tukšā.

Ko nozīmē, ja mēs brauksim tukšā? Mēs izmantosim infrastruktūru, degvielu, dabas resursus, ražosim CO2 izmešus, būs noslogojums, bet tas viss būs bezjēdzīgi, pa tukšo.”

Neloģiskos noteikumu mēģina apstrīdēt

Lai nepieļautu šo situāciju, Latvijas valsts pārstāvji, asociācija, kolēģi Lietuvā, Polijā un citās jaunajās ES valstīs, pret kuru pārvadātājiem šie noteikumi lielākajā daļā ir vērsti, apvienoja savas pretenzijas un vērsās Eiropas tiesā, Pociluiko teica un uzsvēra, ka “tas ir reāli neloģiski”.

“Mēs varam samierināties ar atalgojumu, atpūtas režīmu, ar to, ka 45 atpūtas stundas jāpavada viesnīcā (ar nosacījumu, ka ir gatava infrastruktūra un tādas stāvvietas, kur var nodrošināt kravu glabāšanu un visu pārējo). Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir situācija Eiropā. Tur arī nav viss kā pasaku zemē, tur var atnākt pēc divām diennaktīm un būs izkrauta puse mašīnas.

Lai nav lieki jābrauc atpakaļ uz Latviju

Bet šī situācija, pirmkārt, ir neloģiska un, otrkārt, tā nav ekonomiski pamatota. To vajadzētu atcelt. Labi, var pieļaut, ka Latvijas pārvadātāju mašīnas astoņas nedēļas nostrādā, bet tad četras līdz piecas dienas (aptuveni tik ilgi, ka varētu paspēt atbraukt uz Latviju un atpakaļ) stāv.

Līdzīgi kā viņi izdomāja ar kabotāžas (kravu pārvadājumi starp divām vietām vienā un tajā pašā valstī, ko veic citas valsts transporta operators) braucieniem. Tagad ir noteikumi, ka var veikt vienā valstī trīs kabotāžas braucienus, bet pēc tam seko četru dienu aizliegums veikt kabotāžas pārvadājumus šajā pašā valstī. Tādu pašu noteikumu viņi varēja izdomāt arī ar astoņām nedēļām, es domāju.”

Radītu zaudējumus

Protams, arī četru līdz piecu dienu stāvēšana radītu zaudējumus transporta uzņēmumam: “Protams, neviens negrib, lai pamatlīdzekļi, kas maksā milzīgu naudu un par kuriem jāmaksā līzinga maksājumi, stāv. Bet vismaz nebūtu lieku izmešu, velti iztērētas degvielas, aizņemtas infrastruktūras un visa pārējā. Nebūtu sakropļota tirgus. Ir ļoti daudz momentu, no kā mēs varējām izvairīties.

Vienalga, vai kravas mašīnas brauc ar vai bez kravas, ar tām būs pilni ceļi. Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad daudz cilvēku brauc kaut kur kopā ar bērniem. Kāpēc noslogot infrastruktūru? Tas ir reāli neloģiski.”

Grauž uzņēmumu rentabilitāti

Vai līdz ar jaunajiem noteikumiem daļa Latvijas uzņēmumu varētu pārtraukt darbību? Pociluiko atbildēja: “Šis ir smags jautājums, bet patlaban tas nav smagākais jautājums mūsu nozarē.” Uzņēmumiem tagad ir daudz lielu pārbaudījumu, piemēram, šoferu trūkums, ģeopolitiskā situācija austrumos. Tas viss būtiski ietekmē kravu pārvadātāju darbu.

Taču jāapzinās, ka ES Mobilitātes pakotnes noteikumi grauž uzņēmumu rentabilitāti. Asociācijas vadītājs pauda izpratni par to, kā domā veco ES dalībvalstu pārstāvji. Viņi redz, ka poļi, lietuvieši, latvieši, bulgāri, rumāņi un citu jauno ES dalībvalstu pārstāvji brauc par 20-30% lētāk nekā viņi. Viņi domā: “Vajag dabūt viņus ārā no mūsu tirgus, tad mums būs labi.”

Sadārdzināsies preces un pakalpojumi

Bet Pociluiko uzskata, ka viņi līdz galam nesaprot situāciju. Diemžēl patiesība ir tāda, ka būtiski atšķiras cena par pakalpojumu. Piemēram, mašīnas ar Vācijas un citu ES veco dalībvalstu numuriem brauc par aptuveni 1,40 eiro kilometrā, bet jauno ES dalībvalstu automobiļi pakalpojumus sniedz par aptuveni 1,05 eiro par kilometru. Līdz ar to mūsu pārvadātāji var nopelnīt mazāk nekā, piemēram, Vācijas uzņēmumi.

Jau līdz ar ES Mobilitātes pakotnes pirmajiem noteikumiem iepriekš kāpa pakalpojumu cenas. “Protams, cenas vajag kaut kur iekļaut. Par tām maksās gala patērētājs.”

Var ieriebt, bet nevajag bojāt kopējo gaisu!

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Latvijas un citu jauno ES dalībvalstu kravu pārvadātāji cer un grib panākt, ka atceltu noteikumus par to, ka transportlīdzeklis reizi astoņās nedēļās būs jāatgriež uzņēmuma reģistrācijas valstī. “Bet tie tāpat stājās spēkā, un vēl nav skaidrs, kad tiesa tos pieņems un noteiks tiesas datumu, kad skatīs pretenzijas. Kad būs rezultāts, neviens nezina.

Es vienkārši ceru, ka tas [noteikumu atcelšana] būtu ļoti loģiska. Loģikai tomēr jābūt! Mēs visi esam cilvēki, tā ir ekonomika, mēs visu saprotam. Labi, gribat jūs mums kaut kā ieriebt, ieriebiet! Bet nevajag jau bojāt kopējo gaisu. Tas reāli ir stulbi. Negribu teikt skaļus vārdus, bet būtu stulbi, ja tā vajadzētu darīt.”

Būs spiediens pārreģistrēties citur

Vienlaikus viņš norādīja, ka bizness un brīvais tirgus ir kā upe, kā dzīvs organisms, kas pats sevi organizē. Ja tomēr būs jāstrādā pēc jaunajiem noteikumiem, daļa Latvijas lielo transporta uzņēmumu varētu piereģistrēties, piemēram, Vācijā.

“Tad atkal sanāk problēma, tāpēc ka nodokļu plūsma no Latvijas aizies uz citām valstīm. No Latvijas ies uzņēmumi ārā. Viņi saglabās mūsu klientu bāzi vai daļu tās. Kāda klientiem starpība, ar kādu valstu numuriem viņiem atved kravu? Viņiem galvenais ir izmaksas un kvalitāte.

Vajadzīga stratēģiska domāšana

Žēl, ka tik skarbi. Problēma ir tā, ka nav stratēģiskas domāšanas. Mums ir kopēja Eiropas politika. Bet, ziniet, kad trīs džekiem ir viena kopēja sieva, neviens negrib par viņu rūpēties, bet visi grib viņu tikai izmantot.

Mums situācija ir līdzīga. Katram vajag domāt par savu māju, ģimeni, tautu, bet pēc tam ielikt to visu kopējā grozā. Bet mums visas regulās nāk no Eiropas, un tālāk mums vajag pielāgoties tam visam,” asociācijas vadītājs teica.

Jauni noteikumi

No 21. februāra kravu pārvadātājiem transportlīdzeklis reizi astoņās nedēļās būs jāatgriež uzņēmuma reģistrācijas valstī, informēja Autotransporta direkcijas pārstāvji.

ES Mobilitātes pakotne paredz, ka no 21. februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos.