Latvijā pandēmijas ietekmē sāk piegriezt skābekli: no kā jāuzmanās, dodoties ārzemju ceļojumos

To, ka jāuzmanās no kabatzagļiem, zina daudzi, tomēr daudzās valstīs ir arī vietējo blēžu izdomātas metodes, kas upuri var pārsteigt nesagatavotu.

Taizemes naudu aprakstīt nedrīkst

Šajā valstī līdz pandēmijai gadā ieradās aptuveni 30 miljoni tūristu – puse no visas valsts iedzīvotāju skaita. Tūristu apkrāpšanai šeit ir izgudrotas vairākas metodes.

Jāuzmanās, izmantojot motorikšas jeb tuktukus, kas pārvietojas konkrētā maršrutā. Tuktuku vadītāji bieži izmanto tūristu nezināšanu un, vedot uz izvēlēto mērķi, neieslēdz skaitītāju, un met pamatīgus līkumus. Pret to var cīnīties, izmantojot GPS navigatoru savā telefonā un jau iepriekš izpētot ceļamērķa atrašanās vietu. Ja izcelsies strīds, arī pieaicinātajam policistam būs ko uzrādīt.

Apturot tā saukto kongteo, izvairieties kāpt tādā, kur nav neviena pasažiera – galamērķī vadītājs var paziņot, ka jūs noīrējāt visu busu, un cena par braucienu var pieaugt pat desmitkārt.

Tāpat tuktuku vadītāji tūristus piedāvā aizvest uz dažādām apskates un izdevīgas iepirkšanās vietām – rezultātā beigās būs jāsamaksā par ekskursiju, taksometra pakalpojumiem un vēl obligāti jānopērk nevajadzīgas lietas. Ekskursijām tomēr labāk izmantot tūrisma aģentūras, bet labas iepirkšanās vietas jau iepriekš noskaidrot internetā.

Tāpat krāpšanās notiek, īrējot kvadriciklus vai ūdens motociklus. Pēc to atgriešanas atpakaļ tūristam tiek paziņots, ka tehnika ir sabojāta, un pieprasīta milzīga kompensācija. Diemžēl šajā krāpšanā visai bieži ir iesaistīti arī vietējie policisti, un var palīdzēt tas, ja pirms braukšanas tehniku nofotografēsiet no visām pusēm.

Visai unikālā krāpšanas veidā tiek izmantota vietējās naudas – Taizemes batu – īpatnība. Bārā vai pludmalē pie tūrista var pienākt vietējais, iepazīties ar jums un izteikt kādu ļoti vilinošu priekšlikumu.

Ja izteiksiet vēlēšanos satikties, viņš var pasniegt vietējo naudas zīmi, uz kā piedāvās uzrakstīt savu kontaktinformāciju. Te kā uz burvju mājienu uzrodas policists un paziņo, ka jūs tādā veidā esat apgānījis Taizemes karaļa portretu, un par to draud līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods (tāds likums tiešām ir). Izbēgt no tā būs iespējams, samaksājot prāvu kukuli.

Īpaša kategorija ir go-go  bāri un ping-pong erotiskie šovi, kuros tūristus gluži vai rauj iekšā uz it kā bezmaksas pasākumiem. Ja tur aizkavēsieties un vēl izmalkosiet kādu dzērienu, dodoties prom, jums visticamāk izsniegs pamatīgu rēķinu, bet pie durvīm jau būs nostājies iespaidīga auguma vietējais.

Ja nu patiešām gribas ko pikantu, arī šādā gadījumā vajadzētu izmantot vietējo tūrisma aģentūru pakalpojumus. Jāatzīmē, ka šis krāpšanas veids vēl nesen bija visai populārs arī Rīgā un joprojām labi darbojas Parīzē.

Indijā jāuzmanās no viltus policistiem

Šajā valstī tūristus masveidā apkrāpj viltus taksometru vadītāji un gidi, tāpēc būtu jāizmanto tikai legālo trafarēto automašīnu un tūrisma aģentūru pakalpojumi. Neko pa nakti nevajadzētu atstāt arī uz balkoniem, īpaši tad, ja tas pavērsts pret dārza pusi – mantas no tā var nozagt gan savvaļas un pat speciāli apmācīti mērkaķi, gan arī veikli zagļi. Ieteicams numurā neko neatstāt arī dienas laikā un noteikti slēgt durvis.

Jāuzmanās arī gadījuma ēstuvēs, sevišķi pludmales zonā. Var rasties situācija, kad par pakalpojumu ir samaksāts un jūs jau dodaties prom, bet pēkšņi ierodas ēstuves īpašnieks un paziņo, ka neesat gan samaksājis. Nekavējoties apkārt uzradīsies pūlis, kurš nogriezīs jebkurus atkāpšanās ceļus, sacels apdullinošu troksni, un neatliks nekas cits kā maksāt vēlreiz.

Maltītei tomēr vajadzētu izvēlēties vizuāli pieklājīgu vietu un censties pie tās arī pieturēties – jūsu seju ātri iegaumēs, un pastāvīgos klientus šādi nekrāpj. Tāpat jāuzmanās, mainot valūtu vai iepērkoties – nauda jāpārskaita, neatejot no kases, jo, pamanot apkrāpšanas faktu vēlāk, atgūt nozagto būs faktiski neiespējami.

Īpaši Indijai ir raksturīga krāpnieku izlikšanās par policistiem, uzvelkot apģērbu, kas ir ļoti līdzīgs īstajai uniformai. Parasti šie pseidopolicisti vaktē tūristus pie izejām no kafejnīcām vai izklaides vietām un, piedēvējot dažādus pārkāpumus, cenšas izspiest nelielu naudas sodu. Upuri, baidoties no skandāliem, bieži vien arī ir gatavi samaksāt. Jāsaka, ka daudz ko neatšķiras arī īstie policisti – tiesa gan, viņi pieprasīs soda naudu tikai par reāliem pārkāpumiem, un parasti ar viņiem ir iespēja sarunāt to pārvērst mazākā summā, bet kukulī.

Populāra ir arī “vilcienu krāpšana”. Jūs nopērkat biļeti un ierodaties stacijā, bet tad pienāk darbinieks, kurš lūdz šo biļeti uzrādīt. Tālāk seko skaidrojums, ka jūsu vilciens jau ir aizgājis vai arī nemaz nebūs. Viņš piedāvā doties uz tuvējo tūrisma centru, kur par paaugstinātu cenu pārdos biļeti šķietami uz vajadzīgo ceļa mērķi, kura beigās izrādīsies nederīga.

Kūrortu riski

Turcijas un Ēģiptes kūrortos īpaši jāuzmanās no viltus tūrisma aģentūrām un pārāk uzbāzīgiem gidiem. Jūs var par it kā nelielu naudu ievilināt ekskursijā, kurā it kā viss būs iekļauts cenā, bet tad atklāsies, ka katrā objektā tomēr būs jāpērk biļete.

No jūras tālāk dzīvojošos tūristus mēģina ievilināt uz populārajām jūras brauciena ekskursijām. Smaidīgs busiņa šoferis pie viesnīcas iestāstīs, ka var sarunāt lētu braucienu, iekasēs naudu, bet pēc dažu minūšu brauciena līdz kuģu piestātnei secināsiet, ka esat pārmaksājis.

Tāpat jāuzmanās no cilvēkiem, kuri lielajās pilsētās cenšas ar jums iepazīties it kā ar priekšlikumu parādīt pilsētas dzīvi no tūristiem neredzamās puses. Pastaigas laikā jūs var ievilināt kafejnīcā uz glāzi alus, bet pēc tam var izrādīties, ka tā maksā tikpat, cik dārga šampanieša pudele.

Jābūt uzmanīgiem arī iepērkoties, sevišķi lielajos tirgos – nav reti gadījumi, kad izvēlētās dārgākās preces vietā centīsies iesmērēt ko līdzīgu, tikai lētāku. Arī cenu pirms pirkšanas vajadzētu precizēt, īpaši pajautājot, kādā valūtā tā ir uzrādīta, un saņemto atlikumu noteikti der pārskaitīt.

Īpaši Turcijai ir raksturīga krāpšana, kad jums priekšā ejošajam apavu tīrītājam pēkšņi it kā izkrīt kurpju suka. Jūs, protams, viņam uzsaucat, un priecīgais īpašnieks pateicībā piedāvājas notīrīt jūsu apavus par velti. Tomēr pēc tīrīšanas procesa izrādās, ka jāmaksā ir, un tas nemaz nav lēts prieks.

Par sava veida klasiku jau kļuvis piedāvājums par bezmaksas pavizināšanu uz kamieļa muguras – naudu par to paprasīs pēc tam, un citādi no visai augstā dzīvnieka lejā netiksiet.

Abās šajās valstīs ir arī šāda profesija – vientuļo sieviešu savaldzinātāji. Protams, ir daudz sieviešu, kuras šādā piedzīvojumā dodas apzināti, saprotot spēles noteikumus, un vienkārši kārtīgi izklaidējas atvaļinājumā, izmantojot viņus kā maksas mīlniekus. Tomēr nereti nonāk līdz drāmām, kad sievietes šo vīriešu dēļ sagrauj savas ģimenes, bet, kad nauda ir beigusies, attopas pie sasistas siles.

Līdzīga situācija ir arī ap Vidusjūru esošajās arābu valstīs – Tunisijā un Marokā.

Itālijas restorānu savdabīgie uzcenojumi

Šajā valstī taksometru šoferi īpaši neatšķiras no saviem jau aprakstītajiem amata brāļiem – ja viņi redzēs, ka esat iebraucējs un īpaši nesekojat maršrutam, lieka izvizināšana ir gandrīz vai garantēta.

Uzmanīgiem ir jābūt arī vietējās ēstuvēs – gala rēķinā var būt iekļauti arī īpaši pakalpojumi. Itāļu valodā tur var ierakstīt papildu samaksu par galdauta maiņu, ēdienkartes atnešanu un sveces aizdedzināšanu – pieliktā summa būs ap 15 līdz 20 eiro. Ir arī triks, kad maltītes sākumā jums parāda ēdienkarti ar īpaši pievilcīgām cenām, bet rēķina maksāšanas laikā parādās pavisam cita karte ar citām cenām.

Lielajās pilsētās Romā, Neapolē un Florencē īpaši jāuzmanās no noziedzniekiem uz motorolleriem, kuri specializējas somiņu izraušanā un dara to nekautrējoties arī publiskās vietās. Pret viņiem var nodrošināties, izmantojot mugursomu vai somiņu nēsājot iespiestu padusē. Ir dzirdēts par situācijām, kad vientuļām sievietēm uz ielas bez iemesla pienāk jauni vīrieši, kuri vienkārši vēlas it kā uzdāvināt ziedu pušķi. Pēc draudzīga apskāviena apdāvinātā var palikt ar ziediem, bet bez naudas maka.

Ja gribat pabarot baložus Milānā vai Venēcijā, uzmanieties, pērkot barību no ielu tirgoņiem – sevišķi tad, ja par pāris eiro jums iedod vairākas paciņas. Kad būsiet tās izbarojis, izrādīsies, ka esat sākumā samaksājis tikai par vienu paciņu un par pārējām būs jāmaksā papildus.

Iepērkoties jāpievērš uzmanība izdotajai metāla naudai – no apgrozījuma sen izņemtā 500 liru monēta vizuāli ir ļoti līdzīga divu eiro monētai.

Spānijā jāsargās no kabatzagļiem

Spānija un it īpaši Barselona tiek uzskatīta par pasaulē profesionālāko kabatzagļu centru, un šīs valsts informācija vēsta, ka izveicīgs šā kriminālā rūpala pārstāvis dienā var nopelnīt pat 5000 līdz 10 000 eiro. Sodi ir mazi, un pieķerts zaglis apcietinājumā parasti pavada vien pāris dienas.

Pārsvarā viņi darbojas vietās, kur ir daudz cilvēku, un Barselonas metro vien katru dienu tiek fiksēts aptuveni 600 kabatzādzību. Turienes garnadžiem ir izstrādāts desmitiem shēmu tūristu apzagšanai, un to pamatā ir uzmanības novēršana ar kāda trača sarīkošanu. Ja uz ielas pēkšņi sāk skaļi strīdēties ielu tirgotāji vai prostitūta ar klientu, uzmaniet savas mantas divtik rūpīgi.

Kāda savulaik cietusī reiz raksta autoram stāstīja, ka veikli apzagta brīdī, kad pirka prāmja biļeti. Pie kases lodziņa viņa atvērusi maku, pēkšņi nez no kurienes acīs kāds iebāzis puķu pušķi, un sekundes laikā nauda no maka pazudusi.

Interesants ir triks ar fotoaparātu. Pie jums pienāk cilvēks, kurš palūdz viņu nofotografēt, iedodot savu kameru. Te pēkšņi pie jums pienāk cits cilvēks (tas var būt arī policists), kurš apgalvo, ka šis fotoaparāts ir tikko nozagts. Tālāk jau pēc shēmas – vai nu naudassods, vai skaidrošanās laikā jūs apzog.

Tāpat Barselonā populāra ir automašīnu apzagšana pie krustojuma, kad kāds pāri ielai ejošais imitē situāciju, ka nav ar kaut ko apmierināts. Sākas kliegšana un automašīnas motora pārsega dauzīšana, tikmēr līdzdalībnieks atver mašīnas aizmugurējās durvis un paķer vērtīgākās mantas, un skandāls beidzas tikpat pēkšņi kā iesācies. No šādas zādzības var izvairīties, braukšanas laikā nobloķējot auto durvis. Visai augsta ielu noziedzība ir arī Madridē.

Francija

Arī šajā valstī ir īpaši jāuzmanās no kabatzagļiem, kuri sevišķi uzdarbojas Parīzē, Eifeļa torņa apkārtnē. Diemžēl šeit pēc daudzo migrantu pieplūduma ir visai liels risks kļūt arī par vardarbīga uzbrukuma upuri.

Ir arī savas izstrādātas metodes. Ja nu pēkšņi jums tuvojas smaidīgs cilvēks un piedāvā apsiet ap roku tā saucamo draudzības aproci, tas var beigties ne tikai ar šīs mantas piespiedu iegādāšanos. Apmulsušajam tūristam dažu sekunžu laikā rokas tiek cieši sasietas, un tikmēr līdzdalībnieks no aizmugures iztīra visu vērtīgo no kabatām un somas.

Otra metode ir ar it kā pazaudētiem priekšmetiem. Jūs ieraugāt uz ietves pēc skata vērtīgu gredzenu vai pulksteni un to paceļat. Pēkšņi uzrodas īpašnieks, saceļ skaļu traci un pieprasa naudu par paņemto. Kamēr pūlēsieties skaidrot situāciju un atdot viņam mantu, tikmēr kādam citam atvieglosiet iespēju jūs nemanīti apzagt. Tāpat var notikt, ja kāds uz ielas apturēs un uzstājīgi gribēs atdot it kā nupat jums izkritušu mantu.

Jāsaka gan, ka ar zagļiem var sastapties arī citās Eiropas lielajās pilsētās, jo viņi mēdz doties arī viesizrādēs, sekojot tūristu plūsmai, tāpēc uzmanīgiem ir jābūt vienmēr.