“Kunturu cūku” saimnieks Jurģis Krastiņš: “No cūkkopības biznesa ejam prom!”. No cūkām pie govīm

Laikā, kad Latvijas cūkkopības nozare atrodas kritiskā situācijā un cūkaudzētāji piedzīvo pagrimumu, pārdošanai izlikts viens no redzamākajiem pašmāju cūkkopības kompleksiem - “Kunturu cūkas” Valmieras novada Jeru pagastā. Tā vadītājs Jurģis Krastiņš Jauns.lv teic, ka cūkkopībā vairs nesaredz perspektīvu un domā pārorientēties uz piena lopkopību. “Kunturu cūku” pārdošanu viņš gan tieši nesaistJurģis Krastiņš Jauns.lv saka: “Komentārs ir ļoti vienkāršs – dzīvē šad tad šis tas mainās un daudzi gadi nozarē ir pavadīti: daudz kas ir izdarīts un daudz kas nav izdarīts. Šis nav tāds sasteigts lēmums, tas jau kādus divus gadus galvā briedis un cūkkopība tomēr laikam nebūs mūsu nākotnes nozare. Līdz ar to lēmums ir visnotaļ loģisks.

Mēs no cūkkopības biznesa ejam projām”.

Pārdos cūkas, pārorientēsies uz piena lopkopību

- Pirms dažiem gadiem vēlējāties uzsvaru likt nevis no konvencionālo, bet gan bioloģisko cūku audzēšanu un nodibinājāt firmu “Ecoland Latvia”, kura tika radīta bioloģiskās cūkkopības attīstībai. Vai arī tam atmests ar roku?

- “Ecoland” nav nopietni vērā ņemama saimniecība, tā arī palikusi tādā eksperimenta līmenī. Sākotnēji jau bija ieceres iet bioloģiskā virzienā. Ja tas būtu izrādījies veiksmīgi, tad mēs noteikti visu kūti pārtaisītu par bioloģisko saimniecību. Bet pieprasījums pēc bioloģiskās cūkgaļas nebija potenciāli daudzsološs jeb perspektīvs, lai mēs darbotos šajā jomā.

Mēs paliekam pie graudaudzēšanas (zemnieku saimniecība “Saktas”) un ar SIA “Naukšēni” attīstām piena lopkopību.

- Vai “Kunturu cūkām” jau uzradušies pircēji?

- Interese ir, bet tas nav ātrs process. Nekādas konkrētības vēl nav.

- Vai tiks saglabāts zīmols “Kunturu cūkas”?

- To mēs nezinām, viss atkarīgs no tā, vai kāds gribēs kaut ko turpināt šajā jomā, kāds būs tas redzējums. Par to vēl pāragri spriest.

- Vai bez piena lopkopības vēl kādā nozarē plānojat darboties?

- Nevaru pateikt, laiks rādīs. Bet, ja tā būs, tad tā noteikti būs lauksaimniecība. Nekādu speciālu plānu mums šobrīd nav.

No sešām kolhoza cūkām līdz tūkstošiem kaujamu bekonu

Neskatoties uz daudzu citu cūkkopju nedienām, Kunturu cūkas (oficiālais firmas nosaukums ir – saimniecība "Konturi", bet vairums to pazīst kā "Konturu cūkas") visus pēdējos gadus strādājušas ar peļņu. “Iepriekšējais gads noslēgsies, ja ne ar lielu, tad tomēr ar peļņu, Tāpat kā aizpagājušais gads, bet mēs tomēr savu biznesu vairs nesaistām ar cūkkopību,” saka Krastiņš.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā par “Kunturu cūku” pārdošanu teikts: “Saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, kopā ir ap 5000 cūkas no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti ap 650 bekoni, saražojot vidēji ap 58 tonnas cūkgaļas.

Kunturu cūkas:

Cūkas izvietotas četrās fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012. gadā. Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021. gadā ierīkots jauns dziļurbums ūdens ieguvei.

Saimniecībai ir pašai sava kautuve, kurā tiek kautas tikai šīs saimniecības cūkas, un neliels gaļas pārstrādes cehs, kurā tiek gatavota gaļas kulinārija un kūpināta gaļa, receptēs izceļot tradicionālās Vidzemes garšas un gatavošanas paņēmienus. Kopā uzņēmumā nodarbināti 66 darbinieki, no tiem 20 tirdzniecībā.

Kopš 2009. gada saimniecība atvērusi astoņus firmas veikalus Vidzemē un Rīgā. Kopš 2015. gada mērķtiecīgi strādāts pie zīmolvedības, attīstot pašreizējo logo, veikalu noformējumu, izstrādāts moderns produktu iepakojuma dizains”.

“Kunturu cūkām” jau vairākus gadus ir sadarbība ar vairākiem mazumtirdzniecības tīkliem, kas to produkciju tirgo kā austākās kvalitātes produktu.

2020. gadā “Kunturu cūkas” strādāja ar 2,249 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9% vairāk nekā pirms gada. Vienlaikus saimniecības peļņa pieauga vairākkārt - līdz 84 751 eiro. SIA “Kunturi” dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētāja ir zemnieku saimniecība “Saktas”, kuras īpašnieks ir Jurģis Krastiņš, - 87% kapitāldaļas.

Zemnieku saimniecība “Kunturi” darbību sāka 1993. gada jūnijā, kad no kolhoza nopirktas sešas sivēnmātes un uzsākta uzņēmējdarbība cūkkopībā. Sākotnēji uzņēmums bija pilnīgs ģimenes uzņēmums ar diviem iesaistītiem darbiniekiem – īpašnieku un viņa sievu.

Kritiskā situācija cūkkopības nozarē

Cūkkopības un lauksaimniecības nozares eksperti jau gadu gadiem runā par krīzi jeb pat “katastrofālu situāciju” nozarē. Zemkopības ministrs  Kaspars Gerhards pirms mēneša ir vērsies pie Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāra Januša Vojcehovska, pieprasot Eiropas Komisijas atbalstu Latvijas cūkkopības nozarei, kas ir nonākusi “kritiskā situācijā”.

Pēc ministrijas ieskata kritisko situāciju radījuši vairāki iemesli. Viens no tiem - cūkgaļas pārprodukcija ES tirgū. Latvijas tirgū cūkgaļas cena ilgstoši ir pazeminājusies un novembra beigās cena sasniedza rekordzemu līmeni - 93,7 eiro par 100 kilogramiem, kas ir zemākā cena ES.

“Šāds cenu līmenis ne tikai nav pieņemams, tas ir nozari iznīcinošs. Es to nedrīkstu pieļaut. Lauksaimnieki nevar segt ražošanas izmaksas, kas ir ļoti augstas un turpina pieaugt, galvenokārt lopbarības, elektrības un degvielas izmaksu dēļ. Diemžēl Latvijā cūkgaļas ražošana samazinās - imports no citām dalībvalstīm izstumj mūsu lauksaimniekus no tirgus. Līdz ar to cūkgaļas ražošana sarūk, Latvijas ražotājiem jācīnās par izdzīvošanu un ministrijas uzdevums ir palīdzēt nozarei,” teica Gerhards.

Savukārt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūne Gulbe tikko TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja: “Cenas ir augušas visiem pārtikas produktiem, izņemot vienu produktu.

Tam cenas ir zemas, neadekvāti zemas jau veselu gadu. Un tad tur es gribu teikt – pērciet un ēdiet, kamēr vēl zemnieki jūs sponsorē. Tā ir cūkgaļa, kurai jau gadu cenas ir zem pašizmaksas – turklāt ne tikai drusciņ, bet diezgan ievērojami”.

Katra cūka zemniekam radot vairāku desmitu eiro zaudējumus, un arī veikalos redzams, ka cūkgaļa esot lēta, bet tikmēr pārējiem visiem produktiem cenas ir augušas un arī augs, sacīja Gulbe.

Cūkkopībai paredzēja cukurfabriku likteni

Jau pirms desmit gadiem un pat agrāk cūkkopības nozarei Latvijā paredzēja galu, kurš gan vēl nav pienācis, neskatoties uz visiem baisajiem pareģojumiem. 2011. gadā toreizējais Latvijas Cūku audzētāju asociācijas ģenerāldiektors Varis Sīmanis teica, ka lielākā daļa Latvijas cūku audzētāju, visticamāk, bankrotēs: „Bankroti labprātīgi vai nelabprātīgi tāpat notiks”.

Pēdējo desmit gadu laikā nozari skārušas piecas krīzes un tālāk vairs nav kur iet, viņš uzsvēra intervijā “Dienas Biznesam”. Viņš bija visnotaļ fatāli noskaņots: “Situācija ir katastrofāla. Līdz ar to cūku audzēšana rada zaudējumus. Tādēļ ierosinām nozari vispār likvidēt, saņemot no Eiropas Savienības attiecīgas kompensācijas. Likvidējam to nozari, ja tā nav vajadzīga. Ēdīsim Eiropas gaļu”.

Par to, ka cūku skaits Latvijā ar katru gadu iet mazumā, liecina arī Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lūk, cūku skaits Latvijas fermās:

1938. gads – 797 000;
1952. gads – 527 800;
1972. gads – 1 136 100;
1992. gads – 866 500;
2002. gads – 453 200;
2007. gads – 414 000;
2011. gads – 375 000;
2019. gads – 314 200;
2020. gads – 306 800.