Vai šoziem salsim? Eiropā satraucas par gāzes deficītu
Eiropa var piedzīvot gāzes deficītu un tādēļ šī ziema sevišķi auksta var izrādīties Vācijā, satraucas vācu raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Eiropas Savienībā lielākā, Vācijā esošā gāzes krātuve “Rehden” esot piepildīta tikai par pieciem procentiem. Tādēļ rodas pamatotas bažas, kā tad ir Latvijā un vai Inčukalna pazemes gāzes krātuve spēs apmierināt Latvijas vajadzības?
Ne tikai energoresursu cenu kāpums var radīt krīzi, bet arī to trūkums apdraudēt siltumu Eiropā. Pieprasījums pēc enerģijas palielinās visā pasaulē, atgūstoties no pandēmijas un palielinot rūpniecisko ražošanu.
Izskan aizdomas, ka "Gazprom" izpārdevis visus krājumus, lai līdz rudenim radītu mākslīgu deficītu, izprovocējot cenu lēcienu un radot spiedienu uz Berlīni un Eiropas Savienību (ES), nolūkā iespējami ātrāk saņemt atļauju iedarbināt nesen pabeigto "Nord Stream - 2" gāzes vadu, kas pa Baltijas jūru izbūvēts līdz Vācijas ziemeļiem. "Gazprom" to noliedz, argumentējot, ka gluži vienkārši Āzijā pārdot gāzi ir izdevīgāk.
"Gazprom" krātuvē Vācijā teju tukšums
Vislielāko dabasgāzes apjomu Eiropas Savienībā (ES) patērē Vācija, kur kopējais krātuvju piepildījums ir 64%, un tikai "Rehden" tas ir kritiski zems. Šī pilnībā "Gazprom" piederošā krātuve ir lielākā visā ES, un uzpildes jauda pašlaik ir nieka 0,06% diennaktī.
Vācijas pazemes gāzes krātuvju asociācijas "Initiative Erdgasspeicher" izpilddirektors Sebastians Bleške norādījis, ka pērn šajā laikā "Rehden" krātuve bija piepildīta par 87%, un tas varētu nozīmēt, ka Vācija nākamā gada pirmajos divos mēnešos varētu izjust gāzes deficītu, vēsta "Deutsche Welle".
Bleške gan ir pārliecināts, ka ziemas pirmajā pusē Vācijā ir nodrošināta energoapgādes drošība, taču neizslēdz, ka ziemas otrajā pusē maksimālās slodzes laikā var rasties problēmas.
Ja ziema nebūs barga
Pašreiz ES gāzes krātuves ir piepildītas par aptuveni 71%, ziņo Francijas ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz Eiropas gāzes infrastruktūras operatoru asociāciju "Gas Infrastructure Europe". Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, kad uzpildes līmenis parasti sasniedza vai pārsniedza 90 procentu.
Tomēr nav nekāda pamata apgalvot, ka Eiropas gāzes krātuves ir tukšas vai pustukšas, jo tieši šobrīd notiek gāzes iesūknēšana un piepildījums noteikti būs lielāks. Teorētiski ES krātuvju piepildījums 70% līmenī var nodrošināt bloka vajadzības līdz pavasarim, bet tādā gadījumā, ja ziema nebūs sevišķi barga.
Kādi vēl ir varianti
ES gāzi var saņemt ne tikai no Krievijas, bet arī citām valstīm, piemēram, Norvēģijas. Itāliju, Grieķiju un Bulgāriju var apgādāt Azerbaidžāna, Spāniju un Itāliju – Alžīrija. Tāpat pastāv iespējas dabasgāzi saņemt no ASV, Kataras un vairākām Āfrikas valstīm, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, Vācija pusi gāzes iepērk no Krievijas, bet no Norvēģijas 25,4%, no Nīderlandes 21,4 procentus.
Norvēģijas valsts kompānija "Equinor" paziņojusi, ka palielinās gāzes piegādes Eiropai, kāpinot ieguvi Ziemeļjūrā. Norvēģija ir lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropas Savienībai aiz Krievijas. "Equinor" gatavojas uzaudzēt eksportu līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, tomēr tas ir piliens jūrā pret "Gazprom" pērn piegādātajiem 175 miljardiem.
Ministrs mierina
Latvija ir atkarīga no "Gazprom" piegādēm, tomēr panikai neesot pamata. Septembra beigās Valsts enerģētiskās krīzes centra sanāksmē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pauda: “Energoresursu cenu kāpums (..) nav ietekmējis resursu pieejamību. Latvijā ir pietiekamā daudzumā elektroenerģijas, dabasgāzes, kā arī siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi, un šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu vai tādu to cenu kāpuma risku, kas varētu izraisīt krīzes situāciju.”
Tomēr arī Vitenbergs atzīst, ka visā Eiropas Savienībā ir straujš dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpums. "Gaspool" biržā dabasgāzes cena augustā sasniedza 35,69 eiro par megavatstundu, kas ir 6,6 reizes vairāk nekā pirms gada.
Inčukalnā gāzes pietikšot
Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums septembra izskaņā bija 79% un rezervuāru piepildīšana vēl ilgs līdz 14. oktobrim, "Kas Jauns Avīzei" atklāj Dace Baltābola, vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" preses pārstāve.
“Par spīti tirgus svārstībām, krātuves rādītāji ir augstāki nekā, piemēram, 2017.–2019. gada krātuves cikliem. Šīs sezonas piepildījumu krātuvē ir ietekmējusi gan pašu sistēmas lietotāju aktivitāte, veidot krājumu, gan tirgus svārstības. Runājot par tirgus aktualitātēm, šogad Eiropā paaugstinātā globālā dabasgāzes pieprasījuma dēļ ir pieaugušas dabasgāzes cenas, kas ietekmē arī Inčukalna krātuvē iesūknēto dabasgāzes apjomu,” stāsta Baltābola.
"Conexus Baltic Grid" ir noslēdzis līgumus par 2,35 miljonu megavatstundu apjoma glabāšanu Inčukalna krātuvē līdz nākamā gada 1. martam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz kurināmā rezerves enerģētiskās krīzes un valsts apdraudējuma gadījumam.
Problēmas lauksaimniekiem
Enerģijas krīze Eiropā briedusi jau vairākus gadus, jo tā aizvien vairāk paļaujoties uz nepastāvīgajiem avotiem – vēju un sauli. Laikapstākļu ietekmē mazinājies vēja ģeneratoru saražotās enerģijas apjoms – aizvadītā vasara bija Eiropā bezvējainākā kopš pagājušā gadsimta vidus.
Investīcijas fosilajos kurināmajos samazinās, vairākas valstis slēgušas ogļu un atomelektrostacijas, tādējādi samazinot rezerves iespējas.
Līdz pavasarim Lielbritānijā ASV kompānijas grasījās apturēt divas savas minerālmēslu rūpnīcas, jo gāzes sadārdzinājums ražošanu padara nerentablu. Tam ir vēl viena blakne – mēslojuma ražošanā rodas ogļskābā gāze.
Lielbritānija zaudētu 60% no vajadzīgā oglekļa dioksīda apjoma, ko lieto pārtikas iepakojumos kā konservantu, burbuļiem limonādē, dzesēšanas iekārtās un – izmanto kautuvēs. Bez šīs gāzes cūkām un liellopiem draud mokošāka nāve. Situācija bija tik nopietna, ka britu valdība piešķīra uzņēmumiem naudu, lai ražotnes turpinātu darbu.
