Auto ziņas: ražas laikā brauciet uzmanīgi! Skats uz ceļu no kombaina kabīnes
Jūlijs un augusts Latvijā ir intensīvas ražas novākšanas mēneši. Druvā minūte dārga, tāpēc lielgabarīta lauksaimniecības tehnika šajā laikā bieži pārvietojas pa koplietošanas ceļiem.
Valters Zelčs, “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” vadītājs: “tādēļ no lauksmainieku puses aicinām būt iecietīgiem, saprotošiem un ļoti ļoti uzmanīgiem, tehnika nav manevrētspējīga un nav ātra.”
Ja neskaita jaunākos lieljaudas traktorus, kuru pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 65 km stundā, pārsvarā lauksaimniecības tehnika pārvietojas ar 30 - 35 km stundā. Tas provocē autovadītājus uz neapdomīgiem apdzīšanas manevriem, bieži vien arī nepārredzamās vietās.
“Ja redzat, ka situācija ļauj veikt apdzīšanas manevru, dariet to. Bet to nedrīkst atstāt uz pēdējo brīdi. Jābūt iespējai gan droši aiziet uz pretējo joslu, gan droši atnākt atpakaļ. Lai neiznāk tā, ka mēģināt ielekt atpakaļ un veicat bīstamos manevrus papildus,” aicina DBS autoskolas instruktors Edmunds Ozolnieks.
Saprātīgi lauksaimniecības tehnikas vadītāji apzinās, ka kavē autotransporta kustību, un iespēju robežās cenšas palīdzēt.
“Ja tehnika brauc pa ceļu un parāda īsu labo pagriezienu, tad tas var nozīmēt, ka vadītājs rāda, ka ceļš ir drošs. Tas gan vienmēr jāpārbauda. Bet ja ieslēgts kreisais pagrieziens, nekādā gadījumā neapdzeniet, jo no kombaina neredz, kas notiek aizmugurē,” brīdina Valters Zelčs.
Tā kā braucot pa ceļu, kombains vēl velk aiz sevis piekabi ar hēderu jeb pļaušanas tītavām, kopējais sastāva garums iznāk iespaidīgs. Arī konstruktīvi modernā lauksaimniecības tehnika atšķiras no automašīnām.
“Ne vienmēr samazinot ātrumu, iedegsies bremžu signāli. Kombainam ir hidropiedziņa, pat ja strauji samazina ātrumu aizmugurē signāls iedegas ne vienmēr. Jaunākiem iedegsies, bet es ne brīdi nespiežu bremžu pedāli,” stāsta Zelčs.
“Ļoti bieži novērojams, ka autovadītāji neaizdomājas, ka traktortehnika brauc daudz lēnāk, strauji pietuvojas, apdzīšanas manevru nav iespējams veikt, un viņi spiesti ļoti strauji bremzēt, ko ne vienmēr spēj paredzēt jau nākamais braucējs aiz šī vadītāja,” situācijas uz ceļa komentē Edmunds Ozolnieks.
Pārsvarā autovadītāji, ieraugot priekšā milzu kombainu, kļūst piesardzīgi un neriskē ar straujiem manevriem.
“Bet atsevišķos gadījumos notiek tā, ka tad kad sāku veikt pagriešanās manevru, mašīnas sāk apdzīt, un izveidojas situācija, kad gan mašīnai strauji jābremzē, gan man, bet īsti jēga nav, jo es jau esmu pretējā joslā,” stāsta Valters Zelčs.
Pirms izpildīt asas kustības, der atcerēties, ka traktors un kombains nav vieglā un pat smagā mašīna, kuras virsbūve un piekabe aprīkotas ar ārējiem drošības elementiem. Traktoram tādu nav. Vēl vairāk - uzkabes iekārtas nereti izceļas ar asumiem un cietiem stūriem. Sadursmē lielākais cietējs būs vieglās automašīnas vadītājs.
Pamata drošības noteikumu gan jāievēro arī tehnikas vadītājiem.
“Pēc nobraukšanas no laika vienmēr nepieciešamas noslaucīt putekļus no lukturiem un numurzīmes. Ja to neizdara, neredz ne lukturus, ne numurzīmes apgaismojumu.”
Labā ziņa ir tā, ka kombaini un tiem sekojošie traktori ir sezonāla parādība. Kad raža būs nokulta, bet lauki sagatavoti nākamajai sezonai, lēngaitas tehnika no lielceļiem pazudīs.
“Autovadītājiem ir vienmēr jāpatur prātā, ka traktortehnika ir lēna un nav viegli manevrējama, tādēļ neveicam pārgalvīgus un bīstamus apdzīšanas manevrus. Cienām viens otra darbu. Dzīvojam saticīgi un tad jau viss būs kārtībā,” rezumē Zelčs.
