Bažas par turpmāku ekonomikas izaugsmi rada lēnais vakcinācijas temps, norāda Finanšu ministrija
Patlaban bažas par Latvijas ekonomikas turpmāku izaugsmi rada gan samērā lēnie vakcinācijas pret Covid-19 tempi, gan neskaidrība par iespējamiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem rudenī, pauda Finanšu ministrijā (FM).
Ekonomikai atgūstoties no Covid-19 krīzes un mazinoties slimības apkarošanai noteiktajiem ierobežojumiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
FM piebilda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 3,7%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanās tempu.
Lai arī izvērsta statistika par atsevišķām nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, tomēr FM atzina, ka pieejamie mēnešu dati rāda, ka spēcīgu izaugsmi otrajā ceturksnī uzrādījusi apstrādes rūpniecība, pārsniedzot 10% kāpumu un ļoti veiksmīgi attīstoties lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei kokrūpniecībai. Spēcīgs pieaugums bijis arī enerģētikā, būvniecībā un lauksaimniecībā visticamāk sasniegta izaugsme, kas gan bijusi mērenāka nekā rūpniecības nozarēs.
Ministrijā prognozēja, ka arī turpmākajos ceturkšņos ir labs pamats tālākai ekonomikas izaugsmei, ko var nodrošināt gan Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana un pilnīga atcelšana, gan investīciju pieaugums, palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjomiem, gan pašlaik labvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kam ekonomiskās izaugsmes prognozes šā gada laikā reizi no reizes tiek arvien paaugstinātas.
FM atsaucās uz ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu, kas pašlaik ir vēsturiski augstākajā līmenī un ekonomikas sentimenta indekss, kas jau pagājušajā mēnesī bija tuvu 2000. gadā fiksētajam vēsturiskajam maksimumam, jūlijā ir vēl nedaudz paaugstinājies.
"Pirms dažām dienām Starptautiskais Valūtas fonds paaugstināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2021. gadam par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, un arī nākamā gada izaugsmes prognoze tika pacelta par 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus situācija Latvijā nav tik viennozīmīgi vērtējama, un bažas rada gan pašlaik samērā lēnie vakcinācijas tempi, gan neskaidrība par iespējamiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem rudenī," atzina ministrijā.
FM piebilda, ka atšķirībā no ES jūlijā arī diezgan redzami pasliktinājies Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, indeksam pazeminoties no 105,6 līdz 102,9 punktiem, īpaši krasi krītoties patērētāju noskaņojumam. "Šie negatīvie signāli norāda uz potenciālajiem riskiem, kamēr pašreizējie ekonomikas dati un situācijas attīstība ārējos tirgos apstiprina visai strauju ekonomikas atgūšanos no krīzes," pauda ministrijā.
Atbilstoši FM jūnija sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad kopumā var sasniegt 3,7%, bet nākamajā gadā veidot 5%.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu. Savukārt 2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3,7%.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.
