Jānis Vitenbergs: ar tādiem projektiem kā zirņu proteīna rūpnīca paaugstinām Latvijas ekonomikas kopējo konkurētspēju

Šogad Jelgavā tiks būvēta zirņu proteīna ražotne, kurā gadā varēs pārstrādāt 138 000 tonnu zirņu. Tas būs ieguvums Latvijas zemniekiem, jo tie varēs audzēt zirņus, no kuriem Latvijā ražos produktu ar pievienoto vērtību. Savukārt no zirņu proteīna varēs ražot dažādus pārtikas produktus, kas garšas un uzturvērtības ziņā spēs aizstāt pienu un gaļu. Jelgavas ražotne būs pirmā šāda veida rūpnīca Austrumeiropā.

“Mūsu Latvijas zemnieki ik gadu izaudzē ap 3 miljoniem tonnu graudaugus, 70% no tiem mēs eksportējam – eksportējam vienkārši parastu graudu, lētu izejvielu, lai pēc tam citas valstis tos pārstrādātu un spētu nopelnīt. Mūsu zemniekiem ir ambīcija šo situāciju mainīt,  izveidojot inovatīvas pārtikas ražošanas centru reģionā. Tiek aktīvi strādāts pie jaunas, strauji augošas pārtikas industrijas apakšnozares attīstības, aizstājot esošās graudu izejvielas eksportu ar augstas pievienotās vērtības eksporstpējīgu produktu grozu,” norāda Vitenbergs.

Viņš teica, ka tieši šādus ambiciozus projektus vēlas Latvijā redzēt vairāk. “Un tieši šādiem projektiem sniegsim atbalstu jaunu tehnoloģisko procesu ieviešanai, lai stiprinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu jaunu, labi apmaksātu darba vietu radīšanu,  motivētu veikt  ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī nodrošinātu būtisku eksporta pieaugumu precēm ar augstu pievienoto vērtību, kas rezultēsies ar nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Tādā veidā mēs palielināsim arī Latvijas ekonomikas kopējo konkurētspēju,” sacīja ministrs.

Kā jau ziņots, Zirņu proteīna ražošanas attīstītāji ir divi lauksaimnieku kooperatīvi – "Latraps" un VAKS. Lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža stāstīja  – ja līdz šim kooperatīvs visā pasaulē tirgoja 1200 biedru izaudzētos graudus, tad nākotnes mērķis ir pārdot ne tikai izejvielu, bet jau pārstrādātus produktus ar pievienoto vērtību.

Ir izstrādāta tehnoloģija zirņu proteīna koncentrāta jeb izolāta ražotnes būvniecībai. Kooperatīvi ražotnes būvniecībai piesaistīs stratēģisko partneri un investorus. Jau nodibināts uzņēmums "ASNS Ingredient", un tā vadītājs Raivi Zabis stāstīja, ka jaunajā zirņu pārstrādes ražotnē tiks ieguldīti 75 miljoni eiro. Ražotnē liela daļa procesu būs automatizēti, plānots nodarbināt 65 cilvēkus.

"Rūpnīcas kopējā jauda ir plānots pārstrādāt 138 000 tonnas zirņus. 1. kārtā, ko palaidīs 2022. gada beigās, būs puse jeb 69 000 tonnu zirņu. Tehnoloģija būs tāda, ka zirnis nonāk līdz rūpnīcai un tālāk ar datora palīdzību sadala pa frakcijām. Galvenais produkts ir zirņu izolāts ar proteīna saturu virs 80%. Tas arī ir dārgākais produkts, blakusprodukti ir ciete, šķiedrvielas, arī lopbarības proteīns. Mēs saņemam zirņus un no tā izvelkam ārā, sākot ar apvalku un beidzot ar kodolu. Daudz tiks izmantots ūdens, tāpēc domājam, ka 70% tehnoloģiskā ūdens tiks atgriezti atpakaļ ražošanā, līdz ar to efektīvs ražošanas process būs arī no ūdens attīrīšanas viedokļa," stāstīja Zabis.

Jaunu produktu izstrādē piedalīsies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki. Augstskolas doktorante Ieva Rasskazova savā disertācijā jau pēta Latvijā audzētu pākšaugus un kā ar tiem aizvietot pienu un gaļu, nākotnē – arī sojas produktus, kas tomēr lielākoties ir ģenētiski modificēti produkti.

"Piemēram, ja dzeltenos zirņus tikai izvāra, mēs iegūstam ar 1 porciju 10%  olbaltumvielu. Ar koncentrātu mēs iegūstam produktus 80% proteīnu, ko izmanto proteīna dzērienu pamatā. Produktus teksturējot, iegūstam pārslas, ar ko var iegūt maltai gaļai līdzīgu tekstūru. Varam iegūt arī karbonādes tekstūru, iespējas ir ļoti plašas. Vienmēr jau gribas, lai teorētisks pētījums ir arī praktiski vajadzīgs.

Jaunā zirņu pārstrādes ražotnes būvniecība Jelgavā sāksies šā gada otrajā pusē, bet noslēgsies 2022. gada beigās, lai varētu jau pārstrādāt 2022. gadā izaudzēto zirņu ražu.