Brīdina, ka daļai mājokļu ievērojami pieaugs cena

Lai gan iepriekš izskanēja pesimistiskas prognozes, ka Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu laikā nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte būtiski samazināsies, tā gluži nebija: "Tirgus bija gana aktīvs. Nebija tā, ka viss bija noklusis un visi sēdēja mājās, savās alās."

Patiesībā pandēmijas laiks nekustamo īpašumu tirgū bija ļoti aktīvs. Cilvēki turpināja pelnīt naudu, un daudzās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā un eksporta nozarēs strādājošajiem šis laiks bija veiksmīgs. Protams, izņēmums bija kultūras, tirdzniecības un citās ierobežotās jomās strādājošie.

Daudziem pandēmijas laikā no finansiālā viedokļa neklājās slikti, un tas veicināja aktivitāti  nekustamo īpašumu tirgū. Arī šobrīd tirgus ir tik pat darbīgs, kāds tas bija iepriekš.

Ko darīt - pirkt vai pārdot?

Uz cilvēku jautājumiem, kā patlaban labāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem - tos pirkt vai pārdot, Šmits atgādināja, ka Latvijas tirgus un īpašumu cenu izmaiņas pēdējos gados ir salīdzinoši lēnas. "Gaidot milzīgu cenu kritumu un ļoti izdevīgu cenu, tu vari gaidīt varbūt pat desmit gadus, kamēr sagaidīsi labāko, labvēlīgāko laiku. To tāpat nevar prognozēt, un, šādi gaidot, var palaist garām dzīvi."

Patlaban neaustamo īpašumu tirgū nav novērojamas straujas cenu izmaiņas, kā tas bija no 2007. līdz 2010.gadam. 2007.gadā otrreizējā tirgū sērijveida dzīvoklis maksāja vidēji 1620 eiro par kvadrātmetru, bet 2009.gada vasarā un 2010.gada sākumā vidējā cena bija nokritusies zem 600 eiro par kvadrātmetru. Tolaik piedzīvojām cenu kritumu gandrīz 2,5 reižu apjomā.

Patlaban otrreizējā tirgū sērijveida dzīvoklis maksā vidēji 830 eiro par kvadrātmetru. Turklāt pēdējā gada laikā šī cena nav būtiski mainījusies - ir novērojams tikai neliels pieaugums.

Neplānots būvmateriālu cenu pieaugums

"Ja runājam par jaunajiem projektiem, šeit es saskatu riska momentu, ko šobrīd redzu. Ir absolūti neplānoti un nesaprotami nenormāli pieaugušas būvmateriālu cenas. Kokmateriāliem, blokiem, metālam, putuplastam ir kosmiski pieaugušas cenas - līdz pat 50% atsevišķās pozīcijās..

Cilvēku atalgojums tik ļoti nepieaug kā pieaug būvmateriālu izmaksas, un šeit īsti neder modelis, ka tu sarēķini "ekselī", ka par tik ir jāpārdod, jo lētāk nesanāk. Tomēr ir jākorelē izmaksām, cenai un maksātspējai," speciālists sacīja.

Nevar vienkārši noteikt pārāk lielu cenu tikai tāpēc, ka izmaksu aprēķinu tabula tā paredz. Pat, ja aprēķini parāda, ka mājokļa cenai ir jābūt 2000 eiro par kvadrātmetru, tā vairs nav īsti adekvāta cena ekonomiskās klases sērijveida dzīvoklim.

Kāpēc sadārdzinās būvmateriālu cenas?

"Šis ir tas, kas man mazliet rada bažu: vai izdosies visus iesāktos jaunos projektus pabeigt noteiktajā cenu kategorijā. Zinu, ka dažiem jauniem projektiem būvniecības sākums atlikts, jo īsti neviens celtnieks nevar noprognozēt, par cik viņš to var uzbūvēt. Kokmateriālu cena pirms četriem gadiem bija aptuveni 200 eiro kubikmetrā, bet šobrīd tā ir 700 eiro kubikmetrā. Lielākais kāpums bija šogad aprīlī - pieauga par 30%, gandrīz 40%."

Būvmateriālu cenu kāpums saistīts ar notikumiem pasaules tirgos, jo lielāko daļu būvmateriālu Latvijā ieved, nevis ražo uz vietas. Nav zināms, kā pasaules būvmateriālu tirgus attīstīsies turpmāk - to cenas atkarīgas no dažādiem apstākļiem, piemēram, rūpnīcu kapacitātes.

No dažiem jauno projektu attīstītājiem arī dzirdams, ka būvmateriālu piegādes ir ne tikai sadārdzinājušās, bet arī kavējas, lai gan jau iepriekš bija noteikts laicīgs termiņš. "Ar to ir jārēķinās."

Jauno mājokļu cenas pieaugs

Līdz ar būvmateriālu sadārdzinājumu var prognozēt, ka jauno projektu mājokļu cenas pieaugs. "Es domāju, ka noteikti [pieaugs]. Tur, kur ir rezervēts dzīvoklis un iemaksāta 10% rezervācijas maksa, tur īsti vairs nevar mainīt cenu, bet atlikušajiem dzīvokļiem cena noteikti varētu pieaugt. Jā, viennozīmīgi.

Redzot to, par cik ir pieaugušas būvmateriālu izmaksas pēdējā gada laikā, es gribētu komentēt, ka tam būtu jābūt diezgan būtiskam cenu pieaugumam," Šmits prognozēja, vienlaikus atturoties nosaukt konkrētu cenu pieauguma tempu.

Rīgā būvē, bet Valmierā - nē

Būvmateriālu dārdzības dēļ pārsvarā jauno projektu mājokļus būvē Rīgā un tās apkārtnē, nevis citos Latvijas reģionos."Būvizmaksas ap 1000 eiro kvadrātmetrā ir gan Valmierā, gan Rīgā - nav starpības. Atšķirība ir tikai tāda, ka Rīgā, Āgenskalnā, dzīvokli var pārdot par 2500 eiro kvadrātmetrā, bet Valmierā - par 1000 eiro kvadrātmetrā. Ja būvizmaksas ir 1000 eiro un pārdošanas cena ir 1000 eiro, tad varam secināt, kāpēc tur īsti netiek nekas darīts."

Kopumā nekustamo īpašumu tirgus darījumos dominē Rīga, Pierīga un Jūrmala.