Valsts kontrole: atbalsta kritēriju piemērošanā tūrisma nozarē ir trūkumi
Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus, tāpēc nozarei piešķirtais atbalsts ir bijis nepieciešams un ir pamatots, tomēr atbalsta kritēriju piemērošanā un tā piešķiršanas kārtībā ir trūkumi, secinājusi Valsts kontrole.
Revidentu izlases pārbaudēs iekļauto tūrisma nozares uzņēmumu ienākumu samazinājums 2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, ir bijis ļoti būtisks - par 74%, bet darbinieku skaits atsevišķos uzņēmumos laika posmā no 2020.gada jūlija līdz 2021.gada februārim ir samazinājies par 90%.
Revīzijā arī noskaidrots, ka piecos no 12 apstiprinātajiem un izlasē iekļautajiem lielo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju iesniegumiem saistītie uzņēmumi ir reģistrēti gan Eiropas Savienībā, gan trešajās valstīs. Lai gan pašiem atbalsta saņēmējiem netika konstatētas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, Valsts kontrole nav varējusi gūt pārliecību par šo piecu saimnieciskās darbības veicēju saistīto uzņēmumu finanšu datiem un līdz ar to noskaidrot, vai tie patiešām nebija nonākuši finanšu grūtībās, jo nav pieprasīti un apkopoti kritēriju pārbaudei nepieciešamie dokumenti, kā to paredz valdības noteikumi.
Valsts kontroles ieskatā, plānojot atbalsta saņemšanas nosacījumus un iesniedzamās informācijas apmēru, ir jānodrošina arī tādas dokumentācijas uzkrāšana, kura nav pieejama ārējās datubāzēs.
Tāpat, pārbaudot nosacījuma ievērošanu, ar kuru atbalstu nepiešķir saimnieciskās darbības veicējam, ja tas 2019.gada 31.decembrī bija nonācis finanšu grūtībās, revīzijā konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret atbalsta pretendentiem. Izlasē iekļautajā darījumā par atbalstu nepilnu 244 000 eiro apmērā revidenti konstatējuši, ka atbalsts konkrētajam pretendentam piešķirts, vērtējot tā finanšu stāvokli atbalsta piešķiršanas brīdī, nevis 2019.gada decembrī, kā to paredz valdības noteikumi.
Pēc Valsts kontrolē paustā, ja vērtējums attiektos uz šī uzņēmēja finanšu stāvokli 2019.gada beigās, tas būtu noraidāms, jo uzņēmējs finanšu grūtībās bija nonācis jau pirms Covid-19 krīzes. Taču šajā gadījumā atbalsts piešķirts, pamatojoties uz to, ka Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta pasākuma saskaņošanu pieļauj grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtēt arī atbalsta piešķiršanas brīdī.
Revidentu ieskatā, tādējādi ir radīta nevienlīdzīga attieksme pret atbalsta pretendentiem. Iespējams, citi atbalsta pretendenti, kuri bija nonākuši grūtībās 2019.gada beigās, bet tādās nebija atbalsta piešķiršanas brīdī, pamatojoties uz valdības nosacījumiem, nemaz nepieteicās atbalstam, atzīmēts atzinumā.
Valsts kontrole arī norāda, ka tūrisma atbalstam, kas ir viena no vissmagāk Covid-19 krīzes skartajām nozarēm, ar valdības lēmumu bija pieejami 19,36 miljoni eiro, bet 2020.gadā faktiski izmaksāti 85% jeb 16,3 miljoni no piešķirtā finansējuma.
Par atbalstu tūrisma nozarei valdība lēma 2020.gada jūlijā. Atbalsts paredzēts tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju izmaksu kompensēšanai par darba samaksu strādājošajiem, bet viesnīcām - arī citu operacionālo izmaksu segšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz šā gada 30.jūnijam. 2020.gadā atbalsts piešķirts 960 saimnieciskās darbības veicējiem jeb 78% gadījumu no iesniegtajiem pieteikumiem.
Vērtējot valsts sniegtā atbalsta apmēru, Valsts kontrole secinājusi, ka būtiskākais atbalsts līdz šim ir sniegts ēdināšanas pakalpojumu (46%), izmitināšanas (38%), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru (9%) un citu izklaides un atpūtas darbības (2%) nozaru uzņēmējiem.
