Kur palikušas labās privātmājas Pierīgā? Gandrīz vairs neredz sludinājumus, ka tās pārdotu

"Luksus dzīvokļu pirkšanas-pārdošanas darījumu kritums bija vairāk manāms pagājušā gada pirmajā pusē uzreiz pēc Covid-19 pandēmijas pasludināšanas, jo lielākoties šos īpašumus iegādājās ārzemnieki, un līdz ar Covid-19 krīzes iestāšanos bija ierobežotas ceļojuma iespējas. Protams, ja cilvēks nevar atbraukt apskatīt dzīvokli, kā viņš var iegādāties!"

Interesanti, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku virtuāli skatās dzīvokļus un izdara lēmumu par to īri vai iegādi. Ārzemēs dzīvojoši latvieši, piemēram, no Vācijas vai Lielbritānijas, sarunā vietējo nekustamo īpašumu aģentu, kurš apstaigā dzīvokli, klientam videozvanā esot, un tiešsaistē to parāda potenciālajam pircējam vai īrniekam.

Rekordliels darījums krīzes laikā

Lai gan pagājušā gada sākums šķita padrūms ekskluzīvo dzīvokļu tirgū un likās, ka šajā jomā nekas nenotiek, tomēr gads noslēdzās ar vienu no rekordaugstiem darījumiem. "Latio" par gandrīz 2 miljoniem eiro pārdeva dzīvokli Rīgas Klusajā centrā, Strēlnieku ielā. 

Viņa atklāja, ka šo luksusa dzīvokli -penthausu iegādājās ārpus Latvijas dzīvojošs pircējs. "Nevar teikt, ka ekskluzīvo dzīvokļu tirgus bija pilnībā apstājies," Dūce secināja.

Pieprasījums gan pēc dzīvokļiem, gan mājām

Kopumā var teikt, ka nekustamo īpašumu tirgus patlaban nepiedzīvo tik drūmas vēsmas, kādas prognozēja pagājušā gada pavasarī. "Ne tik sen bija iepriekšējā lielā krīze, ko daži vēl atceras. Absolūti neviena no drūmajām prognozēm, ko pavasarī izteica, nav piepildījusies."

Patlaban saglabājas diezgan augsts pieprasījums gan pēc labiem dzīvokļiem, gan privātmājām. "Pēc iepriekšējā gada pavasara, kad cilvēki bija nosēdējuši pusotru mēnesi savos dzīvokļos, bija vērojams sprādziens - novērojām milzīgu pieprasījumu pēc privātmājām."

Vēlme pēc sava mauriņa, kur bērniem spēlēties

Tā kā jaunbūvēto privātmāju ir salīdzinoši maz, lielāko "lauvas tiesu" tika pārdoti tie īpašumi, kas ir būvēti līdz 2000. gadam. Aptuveni 70% bija šādu māju, bet mājas, kas būvētas pēdējo divdesmit gadu laikā, veidoja aptuveni 30%.

Māju pirkšanas-pārdošanas darījumu skaits pērn bija par aptuveni 15% lielāks nekā 2019. gadā. "Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki, īpaši ģimenes ar bērniem, bija nosēdējušies savos dzīvokļos, tāpēc viņiem gribējās savu zaļo mauriņu, kur mājsēdes gadījumā vismaz iziet ārā.

Gatavi celt savu māju

Otra cilvēku kategorija bija cilvēki, kas neatrada tādu māju, kādu iepriekš bija iztēlojušies savu sapņu pili, tāpēc viņi iegādājās apbūves zemes un paši sāka būvniecību."

Speciāliste skaidroja, ka vecās, padomju laikā būvētās privātmājas ir ar daudz trūkumiem. "Tās nav energoefektīvas un ir kapitāli jāpārbūvē. Arī plānojumi padomju laiku mājās bieži vien ir mūsdienām neatbilstoši: ar mazām labierīcībām, virtuvītēm un istabiņām. Cilvēks aprēķina, padomā, vai viņam nav izdevīgāk celt jaunu māju. Mūsdienās cilvēki grib dzīvot un domāt pavisam savādāk nekā padomju laikos."

Tāpēc normāli zemes gabali labās atrašanās vietās un ar inženiertehniskajām komunikācijām ir ļoti pieprasīti.

Lielās mājas brīvāk pieejamas

Vidēja izmēra privātmāju par adekvātu cenu patlaban tirgū nav pārāk daudz, un pēc tām ir liels pieprasījums. "Ir pieejamas mājas, kam ir ļoti liela platība: 300-400 kvadrātmetri. Tās nav īpaši interesantas, jo vidējais cilvēks tomēr vēlas 150-200 kvadrātmetru lielu māju, jo tajā dzīvos viena ģimene ar diviem trim bērniem. Viņiem vairāk nav nepieciešams. Tāpēc milzīgās 90. gados būvētās mājas tirgū stāv."

To platība ir liela un kopējā pārdošanas cena ir augstāka nekā vidējai mājai, tomēr izmaksas par kvadrātmetru ir salīdzinoši daudz zemākas nekā mazākas kvadratūras mājām.

Visvairāk darījumu Pierīgā

Visvairāk darījumu ar privātmājām notiek Pierīgā, piemēram, Bieriņos, Mārupē, Ādažos, Garkalnē, Piņķos, Babītē, Baložos, Ķekavā.

Mazāk darījumu fiksēts Jelgavas un Olaines virzienā, jo tur nav tik pievilcīga infrastruktūra, piemēram, skolas un bērnudārzi, un citas iestādes.

Zelta oliņa

Vēl pērn novērota tāda tendence, ka cilvēki, kas iepriekš bija dzīvojuši dzīvokļos, bet pandēmijas laikā iegādājās privātmājas, savus dzīvokļus nepārdeva, bet izīrēja. "Tas ir signāls par labturību, ka cilvēkiem nav obligāti jāpārdod dzīvoklis, lai to varētu mainīt uz citu dzīves vietu. Dzīvoklis viņiem ir kā zelta oliņa, kas nes īres maksu, par ko viņi var segt savu kredītu, par ko iegādājušies māju.

Cilvēkiem pietiek pirmās iemaksas, lai māju iegādātos - nav jāpārdod savs esošais īpašums, lai iegādātos jaunu."

Kopumā speciāliste secināja, ka šobrīd ļaudis dzīvo labāk nekā 2008.,2009. gada krīzē, kad pārsprāga nekustamā īpašuma burbulis. Toreiz sērijveida dzīvokļa kvadrātmetrs maksāja 1800 eiro, bet tad tagad cena ir uz pusi mazāka.