Vekseļu burvība un posts: lai sirmgalves apkrāpšanas gadījums kļūtu par mācību daudziem

Likumsargiem nu ir jāvērtē, vai šajā gadījumā viss noticis likumīgi un, ja ne, kas ir vainīgie.

Kas ir vekseļi, un cik liela ir iespēja, ka ar tiem notiek krāpnieciskas darbības?

Kas ir vekselis?

Vekseļu normas ir vienas no senākajām tiesību normām: vekseļi un darbības ar tiem bija veids, gluži kā naudas pārvedums, kādā organizēt starptautisku tirdzniecību, lai nebūtu jāpārvadā skaidra nauda, kas ceļā viegli varēja iet zudībā.

Vekseļu tiesības ir unificētas, tas nozīmē, ka tās maz atšķiras starp valstīm. 1930. gada 7. jūnijā tika pieņemta Ženēvas konvencija par noteikumiem starptautisko vekseļu privāttiesību jomā, un mūsu Vekseļu likums, kas pieņemts jau 1938. gadā un ar nebūtiskiem grozījumiem ir spēkā vēl joprojām, tika izstrādāts atbilstoši tā laika starptautiskajai praksei.

Faktiski vekselis ir parādzīme jeb vērtspapīrs, kuru naudas aizdevējam izsniedz saņēmējs. Vekselī tiek norādīta summa, kuru parādniekam ir pienākums atdot konkrētā datumā.

Populārākie ir divu veidu vekseļi. Vienkāršais vekselis – kad mantiskās attiecības pastāv starp divām personām, naudas devēju un ņēmēju.

Pārvedu vekselis – ar to vekseļa izdevējs dod rīkojumu bez kādiem nosacījumiem samaksāt konkrētu naudas summu trešajai personai.

Vekselī var paredzēt arī galvojumu, kas būs kā papildu nodrošinājums, un tas arī vekselī tiek atzīmēts. Likums vekseļa saturam paredz konkrētas prasības – dokumentā ir jābūt apstiprinājumam, ka tas ir vekselis, solījumam atmaksāt naudu, atmaksāšanas termiņam, vietai, personas vārdam, izsniegšanas datumam un vietai, kā arī vekseļa devēja parakstam. Jābūt arī nomaksātai valsts nodevai.

Izsniedzot pārvedu vekseli, to var darīt arī ar bankas starpniecību, un arī tad būs jāmaksā valsts nodeva – trīs centi par katriem 15 eiro no vekseļa summas.

Iespējas krāpniekiem

Ja parādnieks noteiktajā laikā izsniegto naudu neatmaksā, parādniekam ir tiesības vērsties pie notāra.

Vekseli ir tiesības izsniegt jebkurai rīcībspējīgai personai. Jāatzīmē gan, ka šis formāts bija ļoti populārs brīvvalsts laikos, taču padomju gados tas faktiski netika izmantots.

Tomēr vekseļu sistēmai ir viens būtisks trūkums – Vekseļu likumu atjaunoja 1992. gadā faktiski bez izmaiņām, ņemot par pamatu 1938. gada likumu, tāpēc tas ir zināmā mērā morāli novecojis.

Norma, ka vekseli var izsniegt jebkurš bez trešās puses klātbūtnes, diemžēl dod iespēju krāpnieciskām darbībām – cilvēks, kura rīcībā ir kādas personas dati, var izgatavot vekseli, viltojot naudas ņēmēja parakstu, savukārt notāram, kurš tiek iesaistīts tikai tā noprotestēšanas brīdī, faktiski nav iespējams pārbaudīt šā paraksta īstumu.

Žurnāls Likums un Taisnība ir rakstījis par situāciju, kad kāda agrāk tiesāta persona šādā veidā viltoja trīs cilvēku it kā izsniegtus vekseļus un notāre bez problēmām tos noprotestēja.

Ko saka paši notāri

Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora palīdze Vija Piziča atzīst, ka problēmas šajā jomā ir un notāri trauksmi ceļ jau sen: “Gadījumi, kad vekseļi tiek izmantoti krāpnieciskos nolūkos, nenoliedzami ir satraucoši, taču šī problēma ir sena, un Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – Padome) kā notāru uzraudzības un pārstāvības institūcija vairākkārt ir vērsusi uz to uzmanību. Normatīvā regulējuma nepilnību dēļ nav izslēgts, ka šādi gadījumi var atkārtoties.”

Jau 2016. gadā Padome rosināja Tieslietu ministrijai apsvērt iespēju noteikt vekseļu izdošanai papildu drošības prasības, lai vekseļa devēja identitātes zādzība nebūtu iespējama, tomēr likums joprojām nav mainīts. Ir pilnīgi skaidrs, ka esošās vekseļu tiesību normas nav pietiekamas, lai novērstu krāpnieciskas darbības ar vekseļiem.

“Negrozot Vekseļu likumu, šādi gadījumi diemžēl var atkārtoties. Turklāt tā nav tikai Latvijas problēma, pirms vairākiem gadiem ar līdzīgiem problēmgadījumiem sastapās lietuvieši, un Lietuvas likumdevējs grozīja normatīvo regulējumu, paredzot notāra klātbūtni, jau izrakstot pašu vekseli,” saka Piziča.

Kā izraksta un noprotestē

Par kopējo vidēji gada laikā izsniegto vekseļu skaitu notāriem ziņu nav, taču zināms, ka 2020. gadā Latvijas notāri ir noprotestējuši 77 vekseļus.

Pēc Padomes sniegtās informācijas, likumā paredzētās darbības vekseļa izrakstīšanai, protestēšanai un parāda piedziņai, kuras veic ikviens notārs, ir šādas.

Vekseli persona izraksta privāti, bez notāra iesaistes. Vekseļa izrakstītāja identitāti apliecina atzīme par samaksāto valsts nodevu, jo saskaņā ar likumu šo apmaksu var veikt tikai pats vekseļa devējs personiski. Ja saistība nav izpildīta, kreditors vēršas pie notāra, kurš jau tālāk veic šādas darbības:

• izvērtē, vai vekselis noformēts atbilstoši Vekseļu likuma 75. pantā noteiktajām prasībām;
• mutiski (normatīvie akti pieļauj arī telefonisku uzaicināšanu) vai rakstiski uzaicina tās personas, uz kurām protests attiecas, izpildīt savu saistību pēc vekseļa. Šīs uzaicināšanas vienīgais mērķis ir panākt saistības labprātīgu izpildi. Ja persona nav sasniedzama vai atsakās izpildīt saistību, tostarp apstrīd vekseļa izdošanas faktu, vekselis tiek protestēts;

•  par protesta izdarīšanu rakstiski paziņo vekseļa devējam. Ja cilvēks, kurš nekādu vekseli nav parakstījis, ir saņēmis šādu paziņojumu, viņam nekavējoties ir jāvēršas policijā! Tomēr, pēc likuma, arī iesniegums policijai neaptur piedziņas procesa virzību.

Pēc tam kad vekselis ir protestēts:

• tas uzreiz netiek pakļauts piespiedu izpildei. Kreditoram ir vēlreiz jāvēršas pie vekseļa devēja, uzaicinot viņu izpildīt saistību, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņš vērsīsies tiesā, lūdzot saistību nodot piespiedu izpildei bezstrīda kārtībā;
• ja samaksa nenotiek, kreditors vēršas tiesā, kura pieņem lēmumu nodot saistību izpildei. Arī tiesa, tāpat kā notārs protestu, bezstrīda piedziņas lēmumu netaisīs tikai vienā gadījumā – ja saņems dokumentu, kas apliecina parāda samaksu;
• kad saņemts tiesas lēmums, parādnieks sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt apvērsuma prasību, ja uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots (saistība ir izpildīta, vekselis ir labots bez vekseļa devēja piekrišanas, parādnieka paraksts ir viltots vai ir citi trūkumi pēc būtības). Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīda piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.

Notāru padome arī aicina cilvēkus, kuriem ir iebildumi, neskaidrības vai pretenzijas par notāru darbību, tās iesniegt Padomei. Ikkatra situācija tiks izvērtēta pēc būtības, notāra rīcības pamatojums tiks izskaidrots, kā arī gadījumos, ja pārkāpums tiešām būs noticis, notārs tiks saukts pie disciplinārās atbildības.

Latvijas slavenākie vekseļi

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vekseļi izsniegti gadījumos, kuros figurējušas milzu summas, prominentas personas un pat pašvaldības.

1999. gadā sabiedrības plašu ievērību guva ekspolitiķa Andra Šķēles gadījums, kad viņš kādai ārzonas kompānijai Bolster Management Limited it kā nodevis valdījumā sev piederošās kompānijas Ave Lat grupa akcijas, pretī saņemot 29 miljonus dolāru vērtu vekseli.

Kaut arī tolaik nerimās valodas, ka tā ir tikai īpašumu legalizēšana un ārzonas kompānija, visticamāk, pieder viņam pašam, ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne KNAB pēc vairākus gadus ilgušām pārbaudēm tā arī neko nelikumīgi neizdevās atklāt.

Tiesa gan, vairākus gadus pēc tam, veicot kratīšanu digitālās televīzijas krimināllietā, atrasts dokuments, kas varētu būt kalpojis kā VID slēdziena melnraksts. Tomēr sabiedrība šo vekseļa esamību nespēja piedot, un Šķēlem tas faktiski maksāja turpmāko politisko karjeru.

2015. gadā Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš vienpersoniski bija parakstījis vekseli par pašvaldībai astronomisku summu – 200 miljoniem eiro – un to kopā ar atbilstošu iesniegumu iesniedzis Valsts kasē. Tā kā vekselis bija parakstīts, pārkāpjot amatpersonas pilnvaras, pašvaldība to apstrīdēja tiesā, un vekselis tika atzīts par nederīgu. Āboliņš, kurš skaidroja, ka šos līdzekļus (kurus gan neviens nebija redzējis) varētu izmantot pilsētas attīstībai, no amata bija spiests aiziet.

Vēl vairāk, atzīstot vekseli par nederīgu, tiesa viņam piesprieda samaksāt valsts nodevu 602 000 eiro apmērā. Konkrētajā situācijā juristi toreiz apgalvoja, ka ar šo vekseli varētu no pilsētas piedzīt šos 200 miljonus, arī neraugoties uz to, ka nauda reāli nebija saņemta. Toreiz aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā aizturēja sešas personas, taču nekāda gala rezultāta šajā lietā vēl nav.

Šobrīd gan vekseļu jautājums Tieslietu ministrijā ir aktualizējies un sākta Vekseļu likuma grozījumu izstrāde.