Koka mājas ikvienai gaumei
foto: "Dores"
"Dores" tradicionālais veikums – guļbūves ēka ar dzeguļa stūra savienojumu.
Bizness un ekonomika

Koka mājas ikvienai gaumei

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Uzņēmums "Dores" koka mājas Ieriķos pašu uzbūvētā rūpnīcā uzsāka ražot uzņēmējdarbībai ļoti nelabvēlīgā laikā – 2008. gadā, kad visā pasaulē bija sākusies krīze, kas ļoti pamatīgi skāra arī būvniecību. Iespējams, tieši tas uzņēmumu arī norūdīja, kaut arī sākotnēji plānotos izaugsmes tempus jūtami piebremzēja.

Rezultātā nebija pietiekamu  resursu, lai uzreiz veiksmīgi spētu startēt eksporta tirgos, jo bankas uz kreditēšanu skatījās ar zināmu piesardzību un pieprasīja uzreiz pozitīvus finanšu rādītājus, kas ne vienmēr startā ir iespējams. Veidojās tāds kā apburtais loks – produkts ir labs un kvalitatīvs, taču veiksmīgi to virzīt savos mērķa tirgos uzņēmums nevarēja, jo bija finanšu trūkums.

Senvēsturē sakņotas vērtības

"Dores" šo jautājumu risināja, pieaicinot jaunus dalībniekus, kuri ar savu ienākšanu veicināja uzņēmuma iespējas. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumā ir pieci īpašnieki, tajā skaitā viens no Lietuvas. Pārējie ir latvieši, tāpēc "Dores" sevi uzskata par Latvijas kompāniju.

Jautāts, kāpēc tāds nosaukums, valdes priekšsēdētājs Uldis Skudra stāsta: “Šo jautājumu dzirdu visai bieži, jo arī Latvijā daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, nezina vārda dores nozīmi. Tas ir cilvēka veidots bitēm domāts dobums koka stumbrā, un aizvēsturē tādu Latvijā bija ļoti daudz, desmitiem tūkstošu – tagad tie vēl saglabājušies tikai vecos un lielos kokos. Tas visprecīzāk ataino mūsu vērtības un produktu – dabīgs, veselīgs, videi un cilvēkam draudzīgs.”

No Eiropas līdz Indijai

Šobrīd Rietumeiropā nav gandrīz nevienas valsts, kur nebūtu atrodama kāda "Dores" ražotā koka māja, un ik gadu tādu kļūst arvien vairāk. "Dores" mājas ir ļoti labi pazīstamas gan Vācijā, gan Skandināvijā un pat Indijā, un eksports ļauj attīstīties un augt. Tomēr gana daudz ir uzbūvēts arī pašu valstī, un uzņēmums ir viens no vadošajiem koka māju ražotājiem un būvniekiem Latvijā.

Jau uzsākot ražošanu, galvenais mērķis nebija uzbūvēt daudz māju par viszemāko cenu, bet kļūt par tādu ražotāju, kura veikums kalpo saviem saimniekiem ilgtermiņā.

foto: "Dores"
Latvijas valsts mežu Ziemeļkurzemes biroja ēka Dundagā saņēmusi balvu "Gada labākā būve Latvijā 2016" nominācijā "Publiskā jaunbūve".
Latvijas valsts mežu Ziemeļkurzemes biroja ēka Dundagā saņēmusi balvu "Gada labākā būve Latvijā 2016" nominācijā "Publiskā jaunbūve".

“Diemžēl bieži nākas dzirdēt, ka salīdzinoši drīz pēc būvniecības pabeigšanas cilvēkiem uzreiz jāsāk domāt par savu māju remontu vai pārbūvi. Šādos gadījumos cilvēks kalpo mājai, kas kvalitatīvas būvniecības gadījumā nebūtu pieņemami. Mēs "Dorēs" labi apzināmies, ka cilvēki mums uztic vienu no svarīgākajām lietām – realizēt viņu dzīves sapni par ģimenes māju, un tas uzliek papildu atbildību,” uzsver Skudra.

Savs patents

Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropā un arī Latvijā domā, kā panākt, lai uzbūvētās ēkas būtu videi maksimāli draudzīgas un patērētu iespējami mazāk enerģijas. Frēzbaļķu guļbūves jau ilgstoši ir bijušas "Dores" vizītkarte, taču tagad tiek attīstīti jauni risinājumi koka mājām.

Pilnveidojot savas iespējas, uzņēmums piedāvā ne tikai guļbūves, bet arī rāmbūves un koka karkasa ēkas, kas ļauj ievērojami paplašināt potenciālo klientu loku. Dažādās iespējas dod iespēju padarīt piedāvājumu daudzveidīgāku gan no arhitektūras, gan no funkcionalitātes viedokļa. Tās izmantotas Latvijas valsts mežu Ziemeļkurzemes biroja ēkas būvniecībā Dundagā, par ko saņemta balva "Gada labākā būve Latvijā 2016" nominācijā "Publiskā jaunbūve".

Uzņēmuma firmas zīme ir pašu patentētais dzeguļu stūra savienojums, kas saņēmis starptautiskas balvas, noskatīts un pilnveidots, pētot senās koka būves tepat Latvijā.

Īpaši "Dores" lepojas ar unikālo, uzņēmuma līdzīpašnieka Egona Garklāva radīto un datorizēto frēzbaļķu apstrādes iekārtu – tā vienā dienā spēj izgatavot vienu nelielu guļbaļķu māju.

No egles un priedes

Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā septiņdesmit darbinieku, un jauda var būt aptuveni 100 māju gadā. Izejmateriāls pārsvarā ir egles un priedes koksne, bet īpašos pasūtījumos arī lapegle.
To, cik māja būs efektīva un klienta makam draudzīga, nenosaka tikai sienu vai jumta veids un biezums. To ietekmē daudzi un dažādi faktori, tāpēc svarīgi ir ne tikai kvalitatīvi saražot, bet arī piedāvāt kompleksu risinājumu, kas ļaus nodrošināt vajadzīgo komfortu un arī nepārmaksāt par savas mājas uzturēšanu.  
Parasti viens no pirmajiem jautājumiem esot – nu, cik tad maksā jūsu mājas? Šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem ražotājam un būvniekam, jo ir tik daudz dažādu nianšu, kas var ietekmēt mājas cenu, tāpēc projektu sīki izrunā kopā ar klientu, jo tas ir vislabākais veids, kā rast tieši konkrētajam gadījumam vajadzīgo risinājumu.

foto: "Dores"
Uzņēmumā strādā vairāk nekā septiņdesmit darbinieku, saražojot ap 70 māju gadā, bet jauda ļauj simtu.
Uzņēmumā strādā vairāk nekā septiņdesmit darbinieku, saražojot ap 70 māju gadā, bet jauda ļauj simtu.

“Ar aptuveni 1000 eiro par kvadrātmetru būs jārēķinās, taču mēs dodam piecu gadu garantiju, un tas ir laiks, kurā visi iespējamie novēršamie defektiņi, ja tādi ir, arī parādās,” saka Skudra.

Gatava māja pusgada laikā

Lai klientam būtu iespēja ietaupīt uz būvniecību, uzņēmums aktīvi strādājis, lai piedāvātu kvalitatīvus standarta risinājumus. Šobrīd jau pieejami vairāki desmiti gatavu projektu, un, izvēloties tādu risinājumu, klients ietaupa gan projektēšanai, gan var pretendēt uz apjoma cenu. Tas ļauj ietaupīt arī kopējo būvniecības laiku – visu labi saplānojot, pie savas mājas var tikt jau pusgada laikā, bet sarežģītākam projektam tas varētu prasīt līdz vienam gadam no ieceres brīža.

Šobrīd "Dores" saražo gandrīz 70 māju gadā, un Latvijā ir ļoti labas koka ēku tradīcijas, tomēr vēl jūtami atpaliekam no kaimiņiem igauņiem. “Domāju, ka darba pietiks mums visiem, tikai jādara labākais, ko spējam, un jāskatās ilgtermiņā uz to, ko darām. Laba reputācija ir ilgtermiņa veiksmes faktors, tāpēc to nevajadzētu novērtēt par zemu, jo īpaši strādājot eksporta tirgos. Latviju tur bieži redz kā vienu veselu, un rezultātā par visiem ražotājiem spriež pēc iepriekšējās sadarbības pieredzes,” uzsver Skudra.

Raksts tapis sadarbībā ar Mežu attīstības fondu