EM piekrīt revidentu secinājumiem par OIK uzraudzību un norāda uz ieviestiem uzlabojumiem

Valsts kontrole ceturtdien publicējusi revīzijas ziņojumu, kurā analizēti zaļās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Valsts kontrole atklājusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

EM pauda, ka ministrija kopumā piekrīt Valsts kontroles izdarītajiem secinājumiem par valsts atbalsta politikas efektivitāti. Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka 2020.gadā vērojamie uzlabojumi obligātā iepirkuma uzraudzībā ir iepriekšējo vairāku gadu laikā EM sistemātiski īstenotā darba rezultāts, kura nozīmīga daļa ir bijusi atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzības un kontroles stiprināšana. 

"Kopš obligātā iepirkuma ieviešanas ir īstenoti visaptveroši pasākumi obligātā iepirkuma izmaksu mazināšanai, tostarp ierobežots valsts atbalsta saņemšanas ilgums, samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmērs, kā arī atbalsts AS "Latvenergo" Rīgas pirmajai un otrajai termoelektrocentrālei (TEC). Viens no virzieniem, kurā esam strādājuši, ir elektrostaciju pārkompensācijas novēršana. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi zaļās enerģijas ražošanai pēc atbalsta beigām, ar mērķi panākt, ka enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem kļūst konkurētspējīga un spēj iekļauties elektroenerģijas tirgū bez tieša valsts finansiāla atbalsta," norādīja ministrijā.

Tāpat EM informēja, ka normatīvais regulējums jau ir papildināts ar siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas prasībām koģenerācijas stacijām, kurināmā izejvielu prasībām biogāzes stacijām un citiem nosacījumiem ar obligātā iepirkuma izmaksas samazinošu ietekmi.

Vērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, EM arī norādīja, ka veiktie pasākumi obligātā iepirkuma sistēmas sakārtošanai nav bijuši vērsti vienīgi uz esošā atbalsta mehānisma pārskatīšanu un ierobežošanu.

"Lai arī galvenā uzmanība iepriekšējo gadu laikā tika veltīta esošās sistēmas trūkumu un to negatīvās ietekmes mazināšanai, vienlaikus ir īstenota arī virkne iniciatīvu atjaunojamo energoresursu plašākai veicināšanai ārpus obligātā iepirkuma sistēmas," skaidroja EM.

Ministrijā arī pauda, ka fundamentāls trūkums obligātā iepirkuma uzraudzībā jau no atbalsta sistēmas sākumposma bija atsevišķas uzraugošās institūcijas neesamība, tomēr patlaban šī uzraudzība uzticēta Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).

EM uzsvēra, ka revīzijas ziņojums būs būtisks papildinājums valsts atbalsta politikas izvērtēšanas instrumentu klāstā un ļaus sekmīgāk novērst līdzšinējās sistēmas nepilnības, tādējādi nodrošinot, ka atjaunojamo energoresursu atbalsta politika Latvijā tiek īstenota efektīvi, ilgtspējīgi un līdzsvarojot dažādos tautsaimniecības mērķus enerģētikas jomā. 

Daļu no rekomendācijām EM ir sākusi ieviest jau revīzijas laikā, tāpat tiek turpināts darbs pie pārējo ieteikumu savlaicīgas īstenošanas. Īpašu uzmanību plānots pievērst atjaunojamās enerģijas ražošanas ilgtspējai un tādas atjaunojamās enerģijas politikas īstenošanai, kas veicinātu šī enerģijas veida attīstību ārpus valsts atbalsta sistēmas, piemēram, tiesību aktu izstrādes procesā vērtējot tehnoloģiju neitralitātes aspektus.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Valsts kontrole atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem, no kuriem izriet, ka pašreizējā Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēma ir izrādījusies dārga, tostarp Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus sadārdzinājuma iemeslus.

"EM īstenotā komersantu uzraudzība bija vāja, tādējādi atsevišķiem ražotājiem ir ticis pārmaksāts. Piemēram, no revīzijas izlasē iekļautajiem astoņiem komersantiem septiņu komersantu pārskatos par darbību 2018.gadā un 2019.gadā atklātas nepilnības elektroenerģijas izlietojuma uzskaitē. Tas norāda uz risku saņemt lielāku obligātā iepirkuma atbalstu, nekā to nosaka normatīvi," informē Valsts kontrolē.

Turklāt par diviem komersantiem, revidentu ieskatā, ir iegūti pietiekami pierādījumi par nepamatoti saņemtu atbalstu 2018.gadā un 2019.gadā gandrīz 500 000 eiro apmērā. Saistībā ar šiem gadījumiem Valsts kontrole pēc revīzijas vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.

Tāpat, Valsts kontroles ieskatā, EM nav pietiekami kontrolējusi lietderīgā siltuma izmantošanu pašās koģenerācijas stacijās. Revidenti skaidroja, ka obligātajā iepirkumā pirktās elektroenerģijas cenas aprēķinā nav ņemti vērā koģenerācijas staciju negūtie ieņēmumi no saražotās siltumenerģijas, kas faktiski "izkūpināta gaisā".

Atbilstoši Valsts kontroles un revīzijā iesaistīto ekspertu aprēķiniem tie ir bijuši vismaz 8,5 miljoni eiro gadā. "Šādu koģenerācijas staciju nesaimniecisku darbību pieļāva valsts garantētā samaksa par pārdoto elektroenerģiju virs tirgus cenas, kas vismaz divas reizes pārsniedza atbalsta apmēru līdzīgām koģenerācijas stacijām Igaunijā," secina revidenti.