Vitenbergs: "Pēcbreksita vienošanās līgums ir labvēlīgs preču tirdzniecībai"

Šā gada 24.decembrī ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes panāca vienošanos par pēcbreksita nākotnes attiecībām. Līgums līdz pušu iekšējo procedūru pabeigšanai tiks piemērots pagaidu kārtā jau no 2021.gada 1.janvāra.

"ES un Apvienotās Karalistes noslēgtais līgums ir labvēlīgs preču tirdzniecībai, nosakot nulles tarifus visām ES un Apvienotās Karalistes ražotām precēm, kā arī neparedzot tirdzniecības kvotas. Pozitīvi, ka līgums paredz arī savstarpēju "atzīto uzņēmēju" programmu atzīšanu, kas ļaus šiem uzņēmējiem izmantot normatīvajos aktos paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus, kārtojot muitas operācijas ar valsts muitas dienestiem," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Vitenbergs piebilda, ka Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Apvienoto Karalisti ik gadu pārsniedz 1,5 miljardus eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka, neskatoties uz panāktajiem nulles tarifiem visām ES un Apvienotajā Karalistē ražotām precēm un tirdzniecības kvotu neesamību, imports no Apvienotās Karalistes un eksports uz Apvienoto Karalisti, kā ar jebkuru trešo valsti, būs pakļauts muitas procedūrām, proti, būs jāveic pārbaudes uz robežas. Tāpat no nākamā gada 1.janvāra tiks piemēroti izcelsmes noteikumi, kas ļaus eksportētājiem apliecināt preču izcelsmi, lai pušu ražotie produkti kvalificētos preferenciālajiem divpusējā līguma nosacījumiem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pauda, ka, lai arī šķiršanās starp ES un Apvienoto Karalisti notiks savstarpējā cieņā un ar noregulētām attiecībām, tā tomēr tik un tā būs šķiršanās, jo Apvienotā Karaliste pamet ES vienoto tirgu.

"Tā vietā stāsies brīvās tirdzniecības līgums, kas, no vienas puses, ir vislabvēlīgākais savstarpējai preču tirdzniecībai, jo neparedz nekādas ieved un izvedmuitas, bet, no otras puses, nespēj novērst nenovēršamo - ne tikai muitas procedūru atgriešanos, bet arī papildu pavaddokumentu sagatavošanu izcelsmes, fitosanitāro un dažādu standartu jautājumos. Tomēr jāsecina, ka no visiem breksita iznākumu scenārijiem šāda līguma esamība Latvijas tautsaimniecībai ir visizdevīgākā," norādīja Klauss.

EM skaidroja, ka visi uzņēmumi, kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, sākot ar 2021.gada 1.janvāri kļūs par eksportētājiem vai importētājiem. Uz importētājiem ES attiecas daudz stingrāki pienākumi attiecībā uz produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes.

Tāpat ministrijā informēja, ka attiecībā uz preču atbilstības novērtēšanu puses ir vienojušās saglabāt ražotāju pašsertifikāciju, kas konkrētām precēm arī turpmāk nodrošinās vienkāršotu piekļuvi otras puses tirgum. Tomēr visām Apvienotajā Karalistē ražotām precēm, kas tiks ievestas ES, joprojām būs jāatbilst augstajām ES normatīvajām prasībām un standartiem, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, piemēram, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, un produktu drošību.

Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, Apvienotās Karalistes pakalpojumu sniedzēji vairs negūs labumu no tā saucamās "izcelsmes valsts" pieejas, kas nodrošina automātisku piekļuvi ES pakalpojumu tirgum.

RM skaidroja, ka pakalpojumu tirgus pieejamība turpmāk tiks balstītas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un pušu uzņemtajām padziļinātām saistībām, kas atrunātas līgumā. EM arī piebilda, ka līgums neparedz savstarpēju profesionālās kvalifikāciju atzīšanu. Tādējādi, piemēram, Latvijas arhitekti, inženieri u.c. profesiju speciālisti, kam līdz šim tika piemērota savstarpējas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra, būs spiesti veikt kvalifikācijas atzīšanu Apvienotajā Karalistē.

Tāpat abas puses ir vienojušās nodrošināt stabilus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. EM skaidroja, ka puses ir tiesīgas ieviest vienpusējus pretpasākumus, lai aizsargātu savu tirgu, ja tiek konstatēta otras puses negodīga konkurence, piemēram, dempings, neatļauts valsts atbalsts vai imports pieaugošos apjomos. Līgumā ietvertie principi vienlīdzīgai konkurencei atzīst visu triju ilgtspējīgas attīstības dimensiju savstarpējo saikni, un tādēļ puses apņemas īstenot tirdzniecību un investīcijas tādā veidā, lai palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Apvienoto Karalisti ik gadu pārsniedz 1,5 miljardus eiro.

"Tas nozīmē, ka ieguvumi līdz ar līguma noslēgšanu sastāda vismaz 81 000 eiro gadā, ņemot vērā, ka pušu vidējais lielākās labvēlības režīma tarifs saskaņā a PTO datiem ir 5,1%. Neskatoties uz to, sākot ar 2021.gadu uzņēmējiem ir jārēķinās ar netarifu barjerām un administratīvo slogu, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES," atzina EM.

Jau vēstīts, valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Kā iepriekš stāstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

Jau vēstīts, ka ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.