Eksperti: migrantu uzņemšana var veicināt Eiropas ekonomikas augšupeju

Vācijas investīciju bankas "Berenberg" ekonomists Holgers Šmīdings lēsa, ka bēgļu ierašanās šī gada otrajā pusē var veicināt eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,2%.

Bēgļu uzņemšanas izmaksas valstu budžetiem ir nelielas, norādīts pērn publiskotā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ziņojumā.

"Kopējo migrācijas viļņu, kas pēdējo 50 gadu laikā ir ieradušies OECD valstīs, ietekme ir vidēji tuvu nullei," paziņoja ziņojuma autori, piebilstot, ka valsts budžetam migranti parasti dod labumu vai arī rada izmaksas, kas nepārsniedz 0,5% no IKP.

Bēgļiem, kuri ierodas Eiropā, būtu nepieciešami pieci līdz seši gadi, lai sasniegto to nodarbinātības līmeni, kads tas ir migrantiem, kuri ierodas, lai pievienotos savām ģimenēm, kā arī 15 gadi, lai sasniegtu uz vietas dzimušo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni, sacīja OECD migrācijas lietu speciālists Žans Kristofs Dimons.

Ekonomikas pētījumos ir noskaidrots, ka migrācijai ir niecīga ietekme uz darba tirgu un valsts budžetu, paziņoja Parīzes Dofina universitātes ekonomikas analītiķis Muhūbs Muhūds.

Viņš piebilda, ka jaunie atbraucēji aizvien vairāk gadījumos ir labi izglītoti, jo nabadzīgākajiem pietrūkst līdzekļu, lai pamestu savas mājas.

Vācijas Ekonomiskas izpētes institūta vadītājs Marcels Fracšers norādīja, ka bēgļus nav jāuzskata par finansiālu slogu. "Bēgļi ir investīcija, tā nav zaudēta nauda," viņš sacīja.