Rosina ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām un reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu attiekties no speciālā režīma autoratlīdzībām.
FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.
Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021.gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021.gadu piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
"Ņemot vērā, ka radošā darbība ir specifiska un izdevumu uzskaiti tajā ne vienmēr iespējams veikt pēc parastajiem saimnieciskās darbības principiem, šiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc izvēles saglabāsies iespēja piemērot normatīvajā aktā noteiktu izdevumu normu 25% apmērā no ieņēmumiem," atzina FM.
Tāpat tagadējiem autoratlīdzību saņēmējiem ar 2021.gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) būs jāmaksā kā visiem saimnieciskās darbības veicējiem.
Ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji nereģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021.gadu piemēros tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību.
Plānots arī paredzēt izņēmumus, proti, IIN progresīvā likme un VSAO netiks piemērota autortiesību mantiniekiem un gadījumos, ja nodokļu maksātājs gūst ienākumus no licences līguma/licences par darba izmantošanas tiesībām Autortiesību likuma izpratnē.
Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 39 006 personas bija reģistrētas kā autoratlīdzību saņēmēji.
Rosina no nākamā gada sākt reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli
Finanšu ministrijas (FM) nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosināts no nākamā gada reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), palēnām to pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.
FM sagatavotajā ziņojumā par izmaiņām nodokļos ieteikts pakāpeniski ierobežot un pielīdzināt to vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.
Ja patlaban MUN likme noteikta 15% apgrozījumam līdz 40 000 eiro, tad FM rosina no nākamā gada noteikt MUN likmi 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro.
Ministrijā skaidroja, ka, palielinot MUN likmi līdz 25%, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļai vajadzētu palielināties tā, ka tā sasniegtu 170 eiro mēnesī, ja MUN darbība ir fiziskās personas pamatdarbība.
Savukārt, ja fiziskai personai paralēli MUN darbībai pastāv arī darba attiecības, nodokļus maksājot vispārējā režīmā, tad VSAOI tiks summēts, un VSAOI piemaksu līdz 170 eiro mēnesī veiks tikai tad, ja minētā VSAOI summa nesasniegs 170 eiro mēnesī.
Ministrija atsaucās uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ka MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem.
"Lai gan mikrouzņēmumu skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties, tomēr joprojām mikrouzņēmumos nodarbināti 8% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Mikrouzņēmumu īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs. Piemēram, ēku uzkopšanā mikrouzņēmumu īpatsvars sasniedz gandrīz pusi no visiem minētās sfēras uzņēmumiem. Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas, kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no mikrouzņēmumu apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," informēja ministrijā.
Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.
