No jūlija būtiski mainīsies sodi par pārkāpumiem satiksmē: kas jāzina šoferiem?

Ceļu satiksmes likums nosaka dažādus sodus, tostarp arī tiesību izmantošanas aizliegumu vai tiesību atņemšanu.

Izmaiņas paredz, ka tiesību atņemšana, kas nozīmē to pilnīgu atņemšanu un nepieciešamību atkārtoti tās iegūt pēc atņemšanas termiņa beigām, ir paredzēta tiem pārkāpumiem, par kuriem iepriekš tiesību atņemšanas termiņš bija lielāks par 12 mēnešiem.

Transportlīdzekļa tiesību atņemšana paredzēta par visiem pārkāpumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu vadīšanu reibumā. Pārējos gadījumos ir paredzēts piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu.

Grozījumi, cita starpā, paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) vai ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, paredzēts sods no 280 līdz 570 eiro, skaidro Satiksmes ministrija.

Zemāk par būtiskāko, kas šoferiem jāzina saistībā ar nule spēkā stājušos likumu.

Bargi sodi par apreibināšanos pirms un pēc negadījuma

Turpmāk par transportlīdzekļa vadīšanu narkotiku vai alkohola reibumā (pārsniedzot 1,5 promiles) var draudēt visai iespaidīgs 2000 eiro sods un tiesību atņemšana uz 5 gadiem.

Zīmīgi, ka tieši tikpat smagi sodīs tos, kuri, kā norāda likums, psihotropās vielas būs lietojuši pēc satiksmes negadījuma, kā arī tos, kuri atteiksies no alkohola koncentrācijas vai narkotisko vielu ietekmes pārbaudes, un tos, kuri izvēlēsies bēgt no policijas.

Par braukšanu bez tiesībām – 570 eiro sods

Jaunais Ceļu satiksmes likums arī nosaka, ka no šī gada 1. jūlija par nepiesprādzēšanos, vadot, vai braucot automobilī var draudēt līdz pat 70 eiro sods.

Luksofora signālu neievērošana vai nepakļaušanās satiksmes regulētāja norādēm var novest pie līdz pat 140 eiro liela naudassoda, savukārt braukšana bez tiesībām būs sodāma ar naudassodu līdz pat 570 eiro.

Sodīs tos, kuri uz ceļiem māca braukt personām bez pietiekamām iemaņām

Likums arī paredz virkni nelielu naudassodu vai brīdinājumu izteikšanu par dažādu neadekvātu automobiļa funkciju lietošanu, piemēram –, 10 eiro sodu par braukšanu bez iedegtiem dienas gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā.

Identisks sods draud arī par skaņas signāla lietošanu bez īpaša iemesla vai citādi pārkāpjot tā lietošanas noteikumus.

Interesanti, ka ar 10 eiro sodu jārēķinās arī tiem, kuri satiksmē mācīs vadīt automobili personai ar “nepietiekamām braukšanas iemaņām”, kā teikts likumā.

Par ceļa nedošanu vilcienam – 280 eiro sods

Naudassodi noteikti arī par ceļa nedošanu un traucēšanu vilcieniem, kā arī operatīvajam transportam (policijas automašīnai, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes transportam u.c.).

Par ceļa nedošanu vilcienam draud sods no 140 līdz 280 eiro, savukārt par transportlīdzekļa neapturēšanu, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim – brīdinājums vai 15 eiro sods.

Runājot par Administratīvās atbildības likumu, vērts arī piebilst, ka turpmāk, runājot par naudassodiem, likumdošanā konkrētas summas aizstās jēdziens “naudas soda vienība/as”.

Saskaņā ar minētā likuma 16. pantu naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Stājoties spēkā šim likumam, naudas soda apmērs nozares likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos turpmāk tiks izteikts naudas soda vienībās. Noteikts, ka viena naudas soda vienība šobrīd ir 5 eiro, ziņo Lvportals.lv.

Kā iepriekš Lvportals.lv skaidroja Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Natālija Laveniece-Straupmane, naudas soda vienības jaunajā likumā ieviestas sistēmas sakārtošanas nolūkos.

Proti, ja valstī notiks būtiskas valūtas svārstības, izmaiņas būs jāveic tikai vienā Administratīvās atbildības likuma tiesību normā, nosakot, ka, piemēram, viena naudas soda vienība ir 7, nevis 5 eiro.

Līdz ar to nepieciešamības gadījumā nevajadzēs grozīt 133 likumus un pašvaldību saistošos noteikumus, bet varēs aizstāt tikai naudas soda vienības vērtību likumā, kas automātiski mainīsies visos attiecīgajos normatīvajos aktos.