VSAA direktore mierina, ka pašreizējā četrdesmitgadnieku paaudze bez pensijas nepalikšot
Uzskats, ka nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējai četrdesmitgadnieku paaudzei solidārās pirmā līmeņa pensijas "nespīd" un viņi var paļauties tikai uz saviem uzkrājumiem, ir pārspīlēts, intervijā laikrakstam "Diena" pauž Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.
Šmitiņa atzīst, ka demogrāfiskā situācija var ieviest savas korekcijas, bet vienlaikus uzsver, ka par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtermiņa stabilitāti tiek domāts jau šodien, tostarp atsakoties no kāda šodienas pensionāriem labvēlīgāka lēmuma.
Viņa paskaidro, ka uz straujāku pensiju indeksāciju raugās skeptiski. Katra jauna izmaksu pozīcija ietekmē ne tikai kārtējo gadu, bet arī visus turpmākos, uzsver VSAA direktore. "Līdz ar to ir jāvērtē, cik mēs varam tērēt ilgtermiņā, lai šo uzkrājumu nenoplicinām tiktāl, ka mums ir jāaizņemas nauda pensiju izmaksām. Tā kā nav vērojams straujš algu pieaugums, tad arī padarīt daudz straujāku pensiju indeksāciju nav pamata," viņa norāda.
Šā gada pirmajos mēnešos ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas budžetā par 55 miljoniem eiro pārsniedz izdevumus, līdz ar to palielinājies arī uzkrājums, informē Šmitiņa. Gada sākumā tas bija 367 miljoni eiro, bet gada beigās varētu sasniegt 470 miljonus eiro.
Šmitiņa skaidro, ka uzkrājums radies, galvenokārt regulējot to, cik tiek tērēts. Iemaksu likme ir stabila, un katru gadu, veidojot budžetu, tiek nolemts, cik daudz naudas var tērēt. Liela nozīme uzkrājuma izveidē ir arī tam, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, sākot ar 2014.gadu, tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, šogad tie ir 160 miljoni eiro, skaidro VSAA direktore.
Kopumā pašreizējās budžeta ilgtermiņa prognozes rāda, ka situācija ir stabila. Bažas gan rada tie cilvēki, kas iemaksas veic no minimālās algas. "Diezin vai viņi būs apmierināti ar to pensijas apmēru, ko pie šādām iemaksām garantē pirmais līmenis," uzsver VSAA direktore.
Garantēt, ka nākotnē sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums tikai palielināsies, gan nevar, atzīst Šmitiņa. Budžets būs svārstīgs, jo katru gadu pensionējas atšķirīgi cilvēki, proti, ja kāda gada pensionāriem ir aprēķinātas lielākas pensijas, tad arī izmaksas būs lielākas, un otrādi. Arī ieņēmumu daļa var katru gadu būt atšķirīga, jo valsts nav pasargāta no jaunām ekonomiskām krīzēm. Tāpat demogrāfiskā situācija var ieviest savas korekcijas, vēlreiz uzsver Šmitiņa.
Vaicāta, vai redz iespēju, ka tiek samazinātas sociālās iemaksas, Šmitiņa norāda, ka, no vienas puses, ar iemaksu likmi var regulēt, cik lielu uzkrājumu apdrošināšanas budžetā vēlamies veidot. No otras puses, samazinot likmi, pēc tam atkal nepieciešamības gadījumā to paaugstināt būtu ļoti sarežģīti. Tāpēc lielas priekšrocības ir tam, ka sociālo iemaksu likme ir stabila, viņa akcentē.
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
