Ātrākai krīzes pārvarēšanai iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus
Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums . Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.
Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Nelielā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka vietējo uzņēmēju iespējami ātrāka atlabšana pēc krīzes nav sabiedrības atbildība (6%), savu viedokli galvenokārt pamato ar Latvijas iedzīvotāju pārāk zemo maksātspēju, kas, viņuprāt, potenciāli atstātu mazu ietekmi uz uzņēmumu atkopšanos (65%). Vēl skeptiķu vidū valda nostāja, ka par uzņēmējdarbības atlabšanu drīzāk būtu jārūpējas valstij, ieviešot kādus atbalsta pasākumus (38%), un uzskats, ka krīze ir atlases mehānisms, kurā izdzīvo stiprākie (35%).
Iecienītākie Latvijas produkti ir pārtika – kopumā 88% patērētāju uz sava galda vislabprātāk liek vietējo ražotāju produktus. Daudz retāk Latvijas precei priekšroka tiktu dota, iegādājoties saimniecības preces (30%), preces mājai un dārzam (27%), atpūtai domātas preces un pakalpojumus (26%), apģērbu (16%), kosmētiku (14%) un aksesuārus (8%). Ar mērķi vairāk atbalstīt vietējos uzņēmējus, savu uzvedību mainījuši 35% patērētāju, biežāk nekā iepriekš iegādājoties vietējās izcelsmes preces un pakalpojums, biežāk iepērkoties vietējos veikalos, kā arī uz līdzīgu rīcību aģitējot savus radus, draugus un paziņas. Taču novērojama izteikta tendence, ka lielākie atbalstītāji ir tie iedzīvotāji, kas arī līdz šim izvēlējušies Latvijas produkciju pat tad, ja tā cenas ziņā bijusi dārgāka.
“Domājot par vietējo ražojumu iegādi prioritāri ārvalstu precēm un pakalpojumiem, likumsakarīgi pirmā izvēle saistīta ar pārtiku, jo tā ir lielākā izdevumu kategorija Latvijas mājsaimniecībām. Vienlaikus tās arī ir visplašākā sortimenta preces, ar ko ikdienā saskaramies. Protams, jāņem vērā patērētāju uzvedības maiņa krīzes ietekmē kopumā, kad iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas, taupības nolūkā atsakās no jauna apģērba iegādes un mazāk tērē izklaidei. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju spēja savu finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu vietējiem uzņēmumiem dažādu nozaru griezumā ir atšķirīga”, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Cena pircējiem ir nozīmīgs faktors – iepērkoties, vairumā gadījumu (65%) Latvijas precēm un pakalpojumiem priekšroka tiek dota situācijās, ja to cena būtiski neatšķiras vai ir zemāka par ārvalstu ražojumu cenām. Vien ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk, lai atbalstītu vietējos uzņēmumus. Tie lielākoties ir patērētāji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro. Gandrīz trešā daļa (29%) aptaujāto atzīst, ka sekmīgākai krīzes pārvarēšanai labprāt atbalstītu vietējos uzņēmumus vairāk, tomēr šī brīža finansiālajā situācijā ir spiesti izvēlēties lētāko piedāvājumu.
“Līdztekus cenas līdzsvarošanai ar ārvalstu precēm un pakalpojumiem, vietējiem ražotājiem rūpīgāk jādomā par skaidru savas preces izcelsmes norādīšanu. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto (57%) norāda, ka Latvijas ražojumu atpazīšana veikalos sagādā lielākas vai mazākas grūtības, tādēļ tas ne vienmēr izdodas. Nepārprotama un tieša informācija par preces vietējo izcelsmi palielina iespēju, ka patērētājs tai dos priekšroku un biežāk atsauksies aicinājumam atbalstīt Latvijas uzņēmējus,” pauž E.Kropa.
Iedzīvotāju aptauju veicis Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Snapshots 2020. gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 752 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
