Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Termināļa projekts. (Foto: Skulte LNG Terminal )

Ko nozīmē Skultes gāzes termināļa projekta apturēšana?

Bizness un ekonomika
2020. gada 20. aprīlī 06:27 2020. gada 20. aprīlī 06:27
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Saulkrastu novada dome ar 14 deputātu balsīm 8. aprīlī atcēla savulaik pieņemto lēmumu Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību. Kādi ir iespējamie iemesli tik straujai viedokļa maiņai?

"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja par daudzajām neskaidrībām un pretrunīgajiem viedokļiem šajā jautājumā. Pie ieguvumiem projekta īstenošanas gadījumā jāmin zināmas enerģētiskās neatkarības iegūšana, taču attīstītāji vēlas arī valsts atbalstu ilgtermiņa līguma veidā par garantētu gāzes iepirkšanu un nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu. Neatbildēts paliek svarīgais jautājums, kā šis projekts ietekmēs gāzes cenu un vai gaidītā pazeminājuma vietā Latvijas iedzīvotāji neiegūs jaunu OIK.

Nav izvērtēta ietekme uz vidi

Visvairāk iebildumu pret šo projektu bija jaunveidojamā Saulkrastu novada iedzīvotājiem, kuri projektā saskata vides apdraudējumu kūrortpilsētai un savu īpašumu vērtības būtiskas pazemināšanas draudus.

Lēmumu par atbalstu termināļa būvei 2016. gada 27. jūlijā atbalstīja iepriekšējās Saulkrastu domes sastāvs, kuru tolaik vadīja Nacionālās apvienības pārstāvis Ervīns Grāvītis. Pirms tam šis projekts izskatīts domes Tautsaimniecības komisijas sēdē, kuras protokolā sabiedrības pārstāvji konstatējuši vairākas pretrunas.

Sēdē projekta attīstītājs Uldis Salmiņš teicis, ka viņam no pašvaldības būtu jāsaņem tikai rakstiska atbilde, ka deputāti ir saņēmuši un iepazinušies ar sākotnējo novērtējumu par projekta ietekmi uz vidi. Savukārt protokolā redzams, ka Salmiņš nav konsultējies ar pašvaldību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas, kā tas prasīts likumā.

Likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikts, ka pašvaldībai vispirms jāsaņem rakstisks iesniegums no projekta attīstītāja un tad 15 dienu laikā jānosūta savs viedoklis par projekta atbilstību plānotajai teritorijas attīstībai. Tā vietā komisijas deputāti uzreiz konstatējuši, ka termināļa būvniecība nav pretrunā ar Saulkrastu teritoriālo plānojumu, bet Grāvītis apgalvojis, ka tā sākums būšot tālu jūrā un sauszemes gāzes vads Saulkrastu teritoriju vispār neskaršot.

Interesanti, ka bijušo domes priekšsēdētāju Grāvīti, tolaik jau ierindas deputātu, vēl 2019. gada 4. martā Zemkopības ministrija iecēla par savu pārstāvi Skultes ostas valdē, atceļot no pienākumu izpildīšanas jomas profesionāli Ričardu Derkaču. Dome gan šīs izmaiņas neatbalstīja un nobalsoja pret Grāvīša iecelšanu – šis strīds beidzās tikai šā gada 8. aprīlī, kad viņš beidzot tika amatā apstiprināts.

Iedzīvotāji pasaka skaidru nē

Termināļa būvniecības sabiedriskās apspriešanas uzsāktas tikai trīs gadus pēc Saulkrastu domes lēmuma par atbalstu – Saulkrastos pērn 29. jūnijā, Limbažos un Sējā 6. jūlijā.
Attīstītāji izteikt viedokli bija aicinājuši tikai tos iedzīvotājus, kuru īpašumi bija ne tālāk par 25 metriem no plānotās gāzes vada trases. Tas izraisīja masveida iebildumus, un iedzīvotāji vēstulē novada domei rakstīja: “Sabiedriskās apspriešanas laikā dzirdējām attīstītāju stāstu, ka termināļa platformu paredzēts būvēt iespējami mazāko (35x45 m), vienlaikus uz jautājumu, cik lieli būs kuģi pie platformas, dzirdējām atbildi, ka, protams, daudz reižu lielāki – līdz 250 m garumā. Secināms: pastāvīgi ostas teritorijā 2,5 km no krasta pie mazās platformas būs pietauvoti 6 reizes garāki kuģi, no kuriem notiks izkraušanas procesi. Vienlaikus pieejamā informācija liecina, ka termināļa augstums tiek paredzēts 25 m jeb deviņu stāvu mājas augstumā, tāpēc projekta īstenošanas rezultātā pašlaik esošā dabas ainava faktiski pārvērtīsies par industriālo ainavu.”

Ap diviem tūkstošiem oponentu

Iedzīvotāji arī uzskata, ka, īstenojot šādu projektu, tiks pārkāptas Satversmē deklarētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, pašvaldību stratēģijā un teritoriālajos plānojumos noteiktie ierobežojumi, arī valsts noteiktās dabas un vides aizsargājamās zonas.
Vēstulē arī teikts: “Projekta komandas atbildes radīja bažas par ēnu ekonomikas klātbūtni projektā, kā arī projekta komandas darbu šauru biznesa interešu labā, izmantojot kā lozungu valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu. Uzskatām, ka minētā projekta īstenošana, iespējams, risinātu gāzes piegādes diversifikācijas uzdevumu, tomēr sagaidāmie riski, stratēģiski raugoties nākotnē uz Rīgas jūras līča, piekrastes zonu, neskarto mežu un citu teritoriju vides un ekonomiskajiem plāniem, būtiski pārsniedz potenciālo ieguvumu.”

Šo vēstuli parakstīja 524 iedzīvotāji, bet kopējais vairāku šādu vēstuļu parakstītāju skaits sniedzas tuvu pie diviem tūkstošiem, un potenciāli neapmierināto noteikti ir vēl vairāk. Te arī, iespējams, meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc deputāti tik pēkšņi mainīja iepriekšējās domes lēmumu.

Bažas pirms vēlēšanām?

Jaunveidojamā Saulkrastu novada teritorijā, par kuras veidošanu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros visaktīvāk cīnījās Saulkrastu iedzīvotājs, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), plānots iekļaut Sējas un Skultes pagastus.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem par iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajā teritorijā ir aptuveni 6300 balsstiesīgo, no kuriem uz vēlēšanām aizgāja aptuveni 3400 vēlētāju.

Pieņemot, ka šādu pilsonisko interešu aizstāvošo vēstuļu parakstītāji parasti ir arī aktīvākie vēlētāji, ir diezgan skaidrs, ka politiķiem, kuri nolemtu atbalstīt termināļa būvniecību, nākamā gada vasarā plānotajās pašvaldību vēlēšanās būtu apdraudētas izredzes. Visticamāk, uzvarētu tie, kuri izveidotu jaunu vēlēšanu apvienību, par kuras programmas galveno mērķi izvirzītu termināļa būvniecības apturēšanu.

Viss valdības un Saeimas rokās

Ir acīmredzami, ka politiķu viedokļi par šo projektu atšķiras, tāpat kā par valsts iesaisti tajā. Paši attīstītāji jau paziņojuši, ka projektu turpinās, jo viņu ieskatā Saulkrastu dome tikai vēlas sagaidīt ietekmes uz vidi novērtējumu. To apstiprina arī pašreizējais Saulkrastu domes vadītājs Normunds Līcis, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Jautājums, vai iedzīvotājiem pietiks ar formālo novērtējumu, vai viņi tomēr vēlēsies saņemt arī citu autoritatīvu ekspertu viedokli.

Saistītās ziņas

Skultes terminālis: enerģētiskā neatkarība vai jauns OIK?
Saulkrastu deputāti atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā
"Skulte LNG Terminal" turpinās sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības projekta virzību Skultes ostā

Protams, ka iedzīvotāju un pat vietējās pašvaldības viedokli var apiet, piešķirot šim projektam nacionālo interešu objekta statusu, jo tad gāzes vadam nepieciešamās zemes varēs vienkārši atsavināt par kadastra vērtību ar Saeimas balsojumu. Būtībā šā projekta liktenis faktiski ir valdības rokās, un viss būs atkarīgs no partiju vienošanās.

Arī par iespējamo līgumu ar "Latvenergo", kas garantētu ilgtermiņā iepirkt caur Skultes termināli piegādāto gāzi, var lemt tikai valdība. Projekta attīstītāji vairākkārt uzsvēruši, ka tieši šīs divas lietas ir akūti nepieciešamas sekmīgai projekta attīstībai.  "Kas Jauns Avīze" ir nosūtījusi jautājumus visām Saeimā pārstāvētajām partijām, lai noskaidrotu to attieksmi pret šo projektu.

Citi šobrīd lasa

"Es vairs neļaujos bailēm," - Mairita Rosicka par apvainojumiem, vardarbību un šķiršanos no Kristapa Strūberga
Skandalozajiem Vidzemes suņu audzētājiem radušās jaunas problēmas
Šokējošs video: Krievijā letāli beigusies kristīšanās ledus aukstā ūdenī 21
Pievienot komentāru