Jānis Reirs: "Atrasti risinājumi ienākumu palielināšanai, pašvaldību un uzņēmēju atbalstam"
Otrdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja Ministru kabineta kolēģus par būtiskākajiem sasniegumiem savā pirmajā darba gadā valdībā. To vidū ir gan darbs pie 2015. un 2016. gada likumprojektiem, gan pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunā modeļa un citi būtiski uzdevumi.
“Darbs finanšu ministra amatā man sākās valsts budžeta zīmē un arī šobrīd intensīvi tiek strādāts pie nākamā gada budžeta projekta. 2016. gada pirmā puse man pagāja, nepārtraukti esot kustībā starp Briseli un Rīgu. Tajā pašā laikā ar Finanšu ministrijas kolēģiem esam izstrādājuši jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, paveikuši daudz pie Eiropas Savienības fondu jaunā plānošanas perioda uzsākšanas, ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem,” runājot par gada laikā paveikto, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viens no pirmajiem ministra uzdevumiem jaunajā amatā bija 2015. gada budžeta sagatavošana. Tajā īpaša uzmanība tika pievērsta veselībai, izglītībai, nacionālajai un sociālajai drošībai. Savukārt šobrīd noris aktīvs darbs pie 2016. gada valsts budžeta, kas 3. novembrī Saeimā jau apstiprināts pirmajā lasījumā. Tā būtiskākais uzdevums ir nodrošināt valsts nākamā gada galveno prioritāti – ārējo un iekšējo drošību. 2016. gadā budžeta izdevumi paredzēti par 183,2 miljoniem eiro lielāki kā plānots 2015. gadā.
Tāpat šī gada laikā izstrādāts jauns Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis. 4. jūnijā Saeima pieņēma Finanšu ministrijas izstrādāto PFI likumu. Jaunais PFI modelis ir orientēts uz līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, lai tās spētu nodrošināt savas pamatfunkcijas un sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tomēr ne mazāk būtisks jaunā modeļa mērķis ir veicināt pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi.
Būtisks darbs ieguldīts, lai jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai būtu pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Pagājušā gada 13. novembrī Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”. Tās ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Darbības programma ir stabils pamats ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas.
2016. gada pirmajā pusē, Latvijas prezidentūras laikā, paralēli citiem pienākumiem finanšu ministrs Jānis Reirs pildīja arī Eiropas Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes prezidenta pienākumus. Latvijas prezidentūras ES padomē darba rezultātā rekordīsā laikā izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Tas ļaus visas ES valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, piesaistīt privātos ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāju labklājībai, jaunām darba vietām un kopējai valsts izaugsmei. Izmantojot šī fonda iespējas, ne tikai lielajiem projektiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmējiem būs iespēja panākt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu un ieviest inovācijas.
Šī gada laikā pilnveidots mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms atbilstoši MUN likumam. Lai ierobežotu negodīgu konkurenci un nodokļu optimizāciju, no 2016. gada noteikts ierobežojums 37 nozarēs piemērot MUN maksātāja statusu. Savukārt, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā un garantētu MUN maksātāju darbiniekiem vismaz minimālu sociālo nodrošinājumus, ir izstrādāts minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas modelis. Tā pakāpeniska ieviešana paredzēta līdz 2018. gadam.
Tāpat, risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, ministra Jāņa Reira vadībā izstrādāts priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai. Priekšlikums paredz palielināt ienākumus mazo algu saņēmējiem un papildu motivēt iedzīvotājus deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū. Diferencētais neapliekamais minimums tiks ieviests pakāpeniski līdz 2020. gadam.
Savukārt šī gada 15. aprīlī ar trīs koncerna uzņēmumu VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” un VAS “Lauku attīstības fonds” apvienošanu vienā institūcijā noslēdzās vienotās Attīstības finanšu institūcijas izveide. Šis solis mazinās valsts atbalsta līdzekļu sadrumstalotību. Jaunizveidotā AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” sniedz atbalstu dažādām atbalsta saņēmēju grupām – komersantiem, lauksaimniekiem, lauksaimnieku kooperatīviem, dzīvokļu īpašnieku apvienībām, kā arī ģimenēm ar bērniem.
