Vai taisnība, ka postošā pandēmija ārstē zemeslodi?

Izrādās, ka pandēmija patiešām jau pozitīvi ietekmē vides situāciju. Starptautiskie aviopārvadājumi ir sarukuši līdz minimumam, fondu tirgi un naftas cenas gāžas. Samazinoties pieprasījumam pēc degvielas, sarūk arī ogļskābās gāzes emisijas, tomēr šis efekts nebūs ilgstošs – visticamāk, ka pēc pandēmijas beigām izmeši, kuri sekmē klimata izmaiņas, atjaunosies līdz ar ekonomikas atkopšanos un ceļošanas atsākšanu.

Kas jau ir mainījies?

Somijas Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centrs aplēsis, ka mēneša laikā Ķīnā ogļskābās gāzes izmeši sarukuši par 25%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Izdevums “Carbon Brief” norāda, ka gada laikā Ķīnā, kas ir līdere siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ziņā, šo gāzu apjoms var samazināties par vienu vai pat vairāk procentiem. Tas esot neliels, taču simbolisks kritums valstij, kura ekonomikas attīstību liek pāri klimata pārmaiņu kontrolei.

Acīmredzot, ka arī gaiss ielās ir kļuvis labāks, vēstī medijs “Meduza”. Šo dažu koronavīrusa izplatības mēnešu laikā zinātnieki jau paguvuši reģistrēt slāpekļa dioksīda un oglekļa monoksīda emisiju samazinājumu rūpniecībā un autotransportā. Arī tas fiksēts Ķīnā, kur Eiropas satelīti novērojuši sīko daļiņu piesārņojuma koncentrācijas samazināšanos gaisā par 20-30% no ierastā līmeņa. Līdzīgu slāpekļa dioksīda izmešu samazinājumu Eiropas Kosmosa aģentūra pamanījusi arī Eiropā, bet īpaši Itālijas ziemeļos, kur Covid-19 uzvaras gājiens bijis vispostošākais. Ievērojamu satiksmes intensitātes samazinājumu izdevies novērot arī lielākajās ASV pilsētās un Maskavā. Tāpēc gaisa kvalitātes uzlabojumi gaidāmi arī tur.

Vai šiem uzlabojumiem būs ilgstošs efekts?

Visticamāk, jā, jo 2008. gadā, kad Ķīna ļoti strauji ierobežoja izmešu daudzumu Pekinas Olimpisko spēļu dēļ, vairākos pētījumos izdevās pamanīt sirds un asinsvadu slimību, kā arī citu saslimšanu izraisītu priekšlaicīgas nāves skaita samazinājumu. Savukārt, kad Maskavu 2010. gadā apklāja postošo savvaļas ugunsgrēku radītie dūmi, pilsētā krasi pieauga mirstība iepriekš pieminēto slimību dēļ.

Tomēr jāņem vērā, ka zaudējumi, kurus radīs komplikāciju izraisītas nāves, kā arī netiešie iemesli – ekonomiskās lejupslīdes dēļ radītās cilvēku paradumu pārmaiņas, būs krietni lielākas par pieminētajiem ieguvumiem. Krievijas Vides investīciju centra ģenerāldirektors Mihails Juškins medijam “Meduza” skaidroja, ka šī cena, kas šobrīd tiek maksāta par siltumnīcefekta gāzu emisiju kritumu, ir pārmērīga un jebkura cita metode vides stāvokļa uzlabošanai izmaksātu mazāk. “Mums aizvien nav uzdevuma glābt dabu no mums pašiem. Ir uzdevums mūsu dzīvi padarīt labāku un drošāku harmonijā ar dabu. Tāpēc mums jāmeklē citi veidi, kā samazināt ietekmi uz klimatu, taču ne cilvēka un civilizācijas iznīcināšanas ceļā,” viņš saka.

Kas notiks, kad pandēmija beigsies?

Eksperti ir vienprātīgi, ka šī atelpa Zemes atmosfērai būs īslaicīga, proti, samazinoties karantīnas ieviesto pasākumu stingrumam un atjaunojoties pasaules ekonomikai, izmešu daudzums visdrīzāk atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Piemēram, kad 2009. gadā pasaules valstu iekšzemes kopprodukts samazinājās par 2,2%, siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju daudzums saruka par 1,3%, taču jau 2010. gadā tas acumirklī atjaunojās.

“Greenpeace” Āzijas nodaļas pārstāvis Šo Lī intervijā CNN pauda bažas, ka Ķīnas varas iestāžu vēlme kompensēt dīkstāves mēnešus var krasi izraisīt piesārņojuma pieaugumu, kas vienā mirklī “izdzēsīs” visus šajos mēnešos piedzīvotos samazinājumus.

Taču pastāv cerība, ka vismaz viens šīs krīzes radīts uzlabojums būs ilgstošs – tas ir Ķīnas ieviestais savvaļas dzīvnieku tirdzniecības aizliegums, kas stājās spēkā pēc infekcijas uzliesmojuma Uhaņā, kura tiek uzskatīts par šādas tirdzniecības – gan legālas, gan nelegālas – vienu no flagmaņiem. Ķīna solījās šos aizliegumus ieviest jau 2003. gadā pēc SARS epidēmijas, taču tas nav viegls uzdevums.