Finanšu ministra Jāņa Reira uzruna Saeimas deputātiem par 2016. gada valsts budžetu

Šodien Saeimā tiek izskatīts viens no svarīgākajiem šī gada likumprojektiem – 2016. gada valsts budžeta projekts. Tas raksturo valsts turpmāko ekonomisko attīstību, mūsu svarīgākās prioritātes un skaidrus virzienus vairākās nozarēs – drošībā, izglītībā un veselībā.

Tāpēc uzreiz sākšu ar svarīgāko! Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets.

Tā veidošana noritēja sarežģītos apstākļos. Valdībai bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu ekonomiskā krituma dēļ gandrīz 100 miljonu eiro apmērā. Tas nebija vienkāršs un ātrs risinājums.

Ar šo budžetu ir jānodrošina papildu nozīmīgs finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tam ir jābūt adekvātam un saskaņā ar vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija nevar tikai pieprasīt citām valstīm garantēt mūsu valsts un visu mūsu iedzīvotāju drošību. Mums pašiem nekavējoties un pastāvīgi ir jānodrošina ieguldījums kopējās drošības stiprināšanā. Galu galā Latvija nedrīkst un nevar kļūt par vājo posmu reģionā, nenodrošinot apņemšanos pret partneriem.

Tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu – nepieciešamo finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta mūsu valsts aizsardzībā spēsim nodrošināt jau 2018. gadā. Savukārt aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, bet 2017. gadā jau sasniegs 1,7% no IKP.

Cienījamie deputāti! Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu. Tas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm.

Jau pērn valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota arī gatavojot 2016. gada budžetu. Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši pie ēnu ekonomikas mazināšanas dažādās nozarēs.

Cienījamie Ministru kabineta kolēģi!

Tomēr vēlos uzsvērt, ka visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Katrai nozaru ministrijai ir jāiesaistās darbā, lai nodrošinātu mūsu uzņēmējiem godīgu konkurenci un tajā pašā laikā nepalielinātu, pat mazinātu administratīvo slogu. Uzsveru – ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts atbildība!

Tāpēc arī nākamā gada budžeta projektā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz negodīgas uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā, piemēram, esam lēmuši valdībā, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu un kases sistēmu izmantošanu, lai  novērstu apzinātus un ļaunprātīgus pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Tas nepieciešams, lai atbildīgie dienesti varētu gūt skaidru priekšstatu par finanšu līdzekļu izcelsmi. Nevienam nav noslēpums, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nereti arī iet roku rokā pat ar terorisma finansēšanu.

Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību.

To apliecina arī pavisam nesen Pasaules bankas publicētais Doing Business novērtējums, ka Latvijas biznesa vide uzlabojas. Šogad Latvija ir pakāpusies par vienu vietu un ieņem augsto 22. vietu. Mēs apsteidzam vairākas lielākas Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Franciju, Spāniju, Beļģiju un pat Luksemburgu.

Baltijas valstis ir ļoti līdzīgās pozīcijās. Gada laikā Latvijas biznesa vide jūtami uzlabojusies vairākās jomās – biznesa uzsākšanā, mazākuma investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildes nodrošināšanā. Bet būtiski samazinājies kredītu pieejamības novērtējums.

Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir labāka kredītu pieejamība un vienkāršāka nodokļu maksāšanas kārtība. Tomēr valdībai vēl jāturpina darbs, lai krietni uzlabotu līgumsaistību izpildes nodrošināšanu, būvniecības atļauju izsniegšanu, piekļuvi elektrībai, kā arī īpašuma reģistrāciju.

Uzņēmējdarbības attīstībai ir būtiska prognozējama un caurskatāma nodokļu politika, ko valdība ir nodrošinājusi. Pēdējo piecu gadu laikā galvenie pamatnodokļi ir tikai samazinājušies.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis šo gadu laikā ir samazināts no 26% uz 23%. Pievienotās vērtības nodoklis – no 22% uz 21%. Arī sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par pus procentu samazināta gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļai. Arī šā gada budžetā izmaiņas nodokļos izjutīs tikai atsevišķas grupas.

Kolēģi! Vēlos uzsvērt to, ka nākamā gada budžets joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū.

Stingri ievērojot valsts fiskālo politiku, ir jāuzsver, ka šajā jautājumā mūsu kurss nav mainījies. Arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Kas attiecas uz valsts budžeta galvenajiem rādītājiem, tad kopējie budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Ja salīdzinām šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro. Visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm, kuras minēju jau iepriekš.

Atbilstoši aktualizētajām ekonomikas izaugsmes prognozēm Latvijas izaugsme 2016. gadā būs 3,0% no IKP. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir līdz 1% no IKP.

Vēlos norādīt dažus piemērus par papildu finansējumu nākamajā gadā. Piemēram, par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Finansējuma pieaugums par 6% paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.

Diskusijās ar mūsu pašvaldību partneriem valdība radusi iespēju nodrošināt finanšu resursu palielināšanu vietvarām par 92 miljoniem eiro.  Tas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības  un kvalitātes uzlabošanos.

Gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, valdība panāca vienošanos par minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro. Tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Vienlaikus par 10 eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Savukārt, lai nodokļu slogs būtu līdzvērtīgs visiem nodokļu maksātājiem, tiks ieviests solidaritātes nodoklis.

Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ienākuma nodokļu progresivitātes pakāpe Latvijā ir viena no zemākajām. Tāpēc, ieviešot solidaritātes nodokli algām ap 50 tūkstošiem eiro gadā, tiks mazināta darbaspēka nodokļu regresivitāte.

Nodokļu izmaiņas, ko ir rosinājusi valdība no 2016. gada, skars salīdzinoši šauras nodokļu maksātāju grupas. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus un vides piesārņojumu – pārsvarā tiks pārskaitīts akcīzes nodoklis.

Cienījamie klātesošie!

Neskatoties uz to, ka nozaru ministriju nākama gada izdevumi jau ir samazināti par 3%, ir pienācis laiks vēl rūpīgāk pārskatīt ikvienas nozares finansējumu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu.

Tāpēc uzreiz pēc nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sāks intensīvu darbu pie visu nozaru ministriju izdevumu rūpīgas pārskatīšanas.

Tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim.

Tāpat kopā ar valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem – izstrādāsim Vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnes. Tajās būs definēti nodokļu politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu mēs gatavojamies šo apjomīgo darbu pabeigt nākamā gada pirmajā pusē.

Noslēgumā vēlos bilst, ka turpināsim iesākto darbu, lai ekonomikas attīstība būtu stabils pamats arī uzņēmējdarbības attīstībai. Svarīgi, ka nākamā gada budžets, kas galvenokārt vērsts uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū.

Godātie Saeimas deputāti!

Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana ir nodota jums. Tas tika veidots atbildīgi, koleģiāli, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem,  ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses. Aicinu jūs visus atbalstīt nākamā gada budžeta projektu, jo tikai kopīgiem spēkiem varam Latviju veidot par drošāku un labāku vietu mūsu līdzcilvēkiem!

Paldies! 

Finanšu ministrs Jānis Reirs / Foto:  Evija Trifanova/LETA