Aicina apturēt "airBaltic" sākto kolektīvo atlaišanu

Arodbiedrībā norādīja, ka 11.martā tās tika uzaicinātas uz informatīvu tikšanos ar "airBaltic" izpilddirektoru Martinu Gausu par grūto situāciju aviokompānijā, bet 13.marta vakarā arodbiedrības saņēma no "airBaltic" informāciju, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) iesniegts prasījums par kolektīvās atlaišanas sākšanu 2020.gada 14.aprīlī.

Kopā "airBaltic" uzņēmumā prasīts atlaist 260 darbinieku, tostarp 210 stjuartu un 50 citu profesiju pārstāvjus. Savukārt "airBaltic" meitasuzņēmumā "Aviation crew resources", kas nodarbina pilotus, paredzēts atlaist 140 no 407 darbiniekiem. 

Arodbiedrībā norādīja, ka šis process sākts "bez konsultēšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem un nesniedzot arodbiedrībām likumā paredzēto informāciju, pretēji apgalvojumam, ko uzņēmums izteicis NVA paziņojumā", uzsverot, ka "šāda prakse ir jāpārtrauc".

Tāpat arodbiedrībā norādīja, ka "airBaltic" ir sākusi kolektīvās atlaišanas procedūru, kuras laikā jāvienojas par atlaižamo darbinieku sarakstu, tomēr lidsabiedrība daļu darbinieku plāno atlaist jau līdz 17.martam.

"Lidsabiedrība vienmēr sagaida, ka ikdienā un īpaši ārkārtas situācijās, piloti un stjuarti strikti ievēros drošības pasākumus un domās par pasažieru un apkalpes drošību. Darbinieki šajā ārkārtas situācijā sagaida tādu pat atbildīgu rīcību no uzņēmuma un tā īpašniekiem - Latvijas valsts," norādīja arodbiedrībā.

Arodbiedrībā pauda, ka darbinieki ir neizpratnē gan par uzņēmuma vadības, padomes, gan Latvijas valdības rīcību, jo viņi turpina pildīt pienākumus, riskējot ar veselību, bet viņiem nenodrošina "pat minimālās tiesības, nosūtot karantīnā. Un tagad - mūs mēģina vienkārši izmest kā nevajadzīgas lietas". Arodbiedrības norādīja, ka ikviens atbildīgs uzņēmums, sevišķi valsts uzņēmums, vispirms izskata iespējas samazināt visas iespējamās izmaksas, un tikai pēc tam atlaist darbiniekus. 

Kopš koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanās Eiropā, "airBaltic" turpināja sūtīt darbiniekus uz galamērķiem, kur vīrusa izplatība radīja riskus veselībai, bet nenodrošināja papildus aizsardzības pasākumus, izņemto vispārīgas vadlīnijas epastos 27.februārī un 3.martā, par ko netiek informētas arī arodbiedrības, pauda arodbiedrībās. 

"Rezultātā, pēc saskarsmes ar inficētajiem pasažieriem, darbinieki tiek pārcelti uz darbnespējas lapām, un ģimenes ārsti pēc valdības atbildīgo iestāžu rīkojuma atsaka veikt atzīmi "negadījums darbā", kam ir būtiska loma atlaišanas procesā un darba samaksas nodrošināšanā," norādīja arodbiedrībās. 

Tāpat arodbiedrībā uzsvēra, ka pēc valdība lēmuma ierobežot starptautiskos pasažieru pārvadājumus, valdība neparedz pasākumus nozares darbinieku aizsardzībai. Arodbiedrībās norādīja, ka citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, darbojoties kopā ar nozares uzņēmumiem un darbinieku pārstāvjiem, nosaka īpašus pasākumus nozares atbalstam un steidzamības kārtā pieņem likumus, lai nodrošinātu pagaidu dīkstāves atbalstu dažādās formās.

Arodbiedrības aicina atcerēties, ka krīze beigsies un aviācijas darbinieku, īpaši pilotu, stjuartu un tehniķu/inženieru piesaiste ir ilgs process. Nepārdomāti lēmumi atlaist un iemest darbiniekus pandēmijā grauj uzticību. "Naivi cerēt, ka pēc trim mēnešiem atlaistie darbinieki stāvēs rindā, lai varētu atgriezties," norādīja arodbiedrībās.

Arodbiedrība un federācija pieprasa "airBaltic" un tā grupas uzņēmumus nekavējoties apturēt un anulēt sākto kolektīvās atlaišanas procesu, kamēr valstī noteikts ārkārtas stāvoklis. Savukārt valdībai, īpaši satiksmes, labklājības un finanšu ministriem, pieprasīts nodrošināt iekļaujošu krīzes lēmumu pieņemšanas procesu un būt sociāli atbildīgiem, kā arī paredzēt atbalsta pasākumus uz noteiktās dīkstāves laiku, tieši transporta nozares darbiniekiem.

Alīna Roščina, "airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos:

"Ņemot vērā Koronavīrusa krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, airBaltic darba grupa ir lēmusi par preventīviem soļiem, lai mazinātu uzņēmuma izmaksas un saglabātu tā augsto efektivitāti. Līdz maija beigām atcelti vairāk kā 2 500 lidojumi un samazināts aktīvās flotes izmērs.

2020. gada 11. martā uzņēmums uzsāka konsultācijas ar arodbiedrībām par darbinieku skaita jautājumu. 13. martā uzņēmums paziņoja par līdz 400 darbinieku samazināšanu. Aktīvs konsultāciju process ar arodbiedrībām turpinās, un uzņēmums ir ieinteresēts rast risinājumu pēc iespējas ātrākai situācijas uzlabošanai.

airBaltic aktīvi seko atbildīgo iestāžu, kā arī IATA izdotajām rekomendācijām un pielāgo savas ikdienas darbības atbilstoši tām. Uzņēmuma gaisa kuģa salona apkalpes locekļi ir informēti par saslimšanas pazīmēm, rīcību aizdomu gadījumā, kā arī tās lidmašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo preventīvo aprīkojumu. airBaltic lidmašīnām tiek veikta regulāra tīrīšana, taču kopš marta sākuma esam organizējuši papildu tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, tostarp īpašu uzmanību pievēršot tieši no Itālijas ielidojošajām lidmašīnām."

Kā vēstīts, "airBaltic" uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk. "Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.

Nodarbinātības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā  pavēstīja, ka piektdien, 13.martā, tika saņemts paziņojums no "airBaltic" par darbinieku kolektīvo atlaišanu.

2019.gadā "airBaltic" pārvadāja kopumā 5,049 miljonus pasažieru. 

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 70 galamērķiem, kā arī "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas. Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.