Latvija var lepoties ar saviem ES fondu projektiem

Pirmdien, 23. novembrī, šādu sanāksmi vadīja Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Egberts Holthuis (Egbert Holthuis), savukārt JASPERS pārstāvji sniedza konsultācijas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu lielo projektu ieviešanu.

EK vadītā ikgadējā izvērtēšanas sanāksme nodrošina Finanšu ministrijas (FM) kā Vadošās iestādes dalīšanos ar Latvijas sasniegtajiem rezultātiem ES fondu ieviešanas procesos, kā arī dod iespēju EK atklāti izteikt savus stratēģiskos un operacionālos novērojumus – gan pozitīvus, gan vērstus uz nepieciešamām vai vēlamām izmaiņām.

EK amatpersonas īpaši uzsvēra nepieciešamību ES fondu ieviešanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā fokusēties uz kvalitāti un stratēģisku vīziju, kas ir realizējama praktiski. Tāpat EK norādīja, ka, tiklīdz ir skaidra vīzija, turpmākie darbi ir jāveic ātri. “Kvalitāte, laba plānošana un ātra ieviešana ir īstais ceļš veiksmīgai ES fondu ieguldīšanai,” atzīst DG REGIO direktors Mikelis Landabaso. Tādēļ EK atzinīgi novērtēja, ka Latvija sarunās ar EK akcentē efektivitātes un pasākumu satura kvalitātes jautājumus, ne tikai finanšu progresa rādītājus.

Tāpat EK pozitīvi vērtēja Latvijas sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) ieviešanā 2007. – 2013. gada periodā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija joprojām uzrāda teicamus rādītājus starp ES dalībvalstīm – uz pieņemto virssaistību rēķina apstiprināti ESF projekti par 110% no ESF 581 miljonu eiro finansējuma. Maksājumi finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu ir veikti jau 106% apmērā, kā arī valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti 95% no kopējā ESF piešķīruma. Tas Latviju līdz ar Lietuvu, Poliju, Slovēniju un Igauniju ierindo līderu grupā starp jaunajām dalībvalstīm.

“ESF ir ļoti nozīmīga loma Latvijas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā, un šāda tā būs arī 2014. – 2020. gada periodā, kurā ESF Latvijai piedāvā iespējas saņemt ES fondu finansējumu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumu atbalstam. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt vienkāršotu ieviešanas sistēmu, sabalansētas kontroles prasības un uz rezultātu balstītu pieeju, lai samazinātu administratīvo resursu patēriņu un katrs ieguldītais eiro sniegtu pēc iespējas lielāku reālo pievienoto vērtību,” uzsver FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Šajās sanāksmēs tika apspriesti tādi jautājumi, kā Latvijas virzība uz Eiropa 2020 mērķu sasniegšanu, darbības programmu finanšu un projektu ieviešanas progress un sasniegtie rezultāti, projektu ieviešanas pozitīvie piemēri, kā arī galvenās problēmas. FM iepazīstināja EK ar 2014. – 2020. gada plānošanas  periodā  uzsāktajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, tai skaitā jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumiem, kuru īstenošana aizsākta jau 2014. gadā. Tāpat tika pārrunāta arī sociālo partneru un pašvaldību loma ESF ieviešanā, akcentējot, ka partneru aktīva līdzdalība projektu īstenošanā ir būtisks nosacījums, lai ESF atbalsts veicinātu visu reģionu vienlīdzīgu attīstību.

Tikšanos ietvaros iepazīšanās ar Latvijas sasniegtajiem rezultātiem ES fondu finansējuma investēšanā norisinājās arī praktiski – FM, EK, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts Izglītības un attīstības aģentūras pārstāvji apmeklēja nozīmīgu un aktuālu ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu – Latvijas Universitātes dabaszinātņu akadēmisko centru, lai klātienē apskatītu ES investīciju stratēģisko nozīmi izglītības un zinātnes sektorā.

“Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir ļoti labs paraugs, kā mēs ar ES fondu atbalstu varam sasniegt izcilus rezultātus un uzbūvēt tik mūsdienīgu akadēmisko centru, kurā izmantotās tehnoloģijas un izveidotās laboratorijas savā kvalitātē pārspēj pat vienu otru Rietumeiropas akadēmisko centru. Šādi projekti ir ne tikai lepnums mums pašiem, bet, pats galvenais, – ieguldījums Latvijas nākotnes sabiedrībā – mūsu jauniešos, kas tiecas pēc kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības,” atzīst FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecības projekta kopējais finansējums ir 32 miljoni eiro (32 351 491 eiro), no kuriem ERAF finansējums ir 27 miljoni eiro. Tāpat objekts ir finansēts arī no vairākiem ERAF apakšaktivitātes „Zinātnes infrastruktūras attīstība” projektiem, kuru ietvaros izveidotas laboratorijas, nodrošināts aprīkojums un telpu labiekārtošana. Vizītes ietvaros FM, Latvijas Universitātes un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji iepazīstināja EK ar projekta ietvaros izbūvēto ēku un labiekārtoto teritoriju. Šobrīd lielākā daļa no projektā veicamajiem būvdarbiem ir pabeigti, un ir uzsākta izpilddokumentācijas sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā.