Finanšu ministrs: "Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī"
Ceturtdien, 10. decembrī, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb “aplokšņu algas” maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.
“Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību. “Aplokšņu algas” ir valsts mēroga problēma. To izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem un pasliktina darbaspēka sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē. Līdz ar to “aplokšņu algu” maksātāju skaita samazināšana joprojām ir viens no galvenajiem vairāku Latvijas institūciju darbiem,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Analizējot esošo regulējumu kopsakarā ar preventīvo un sodošo pasākumu ietekmi un sodu piemērošanas praksi, jāsaka, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā esošais regulējums nav bijis pietiekams un nav devis gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, “aplokšņu algu” maksātāju skaits netiek ievērojami samazināts un darba algas izmaksu un attiecīgo maksājumu budžetā deklarēšana un maksāšana nenotiek patiesā apmērā.
Līdz ar to Saeimas atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir nozīmīgs solis, lai uzlabotu situāciju ar “aplokšņu algu” apkarošanu. Svarīgi ir turpināt arī iesāktās diskusijas par priekšlikumiem grozījumiem Krimināllikumā, lai noteiktu jaunu administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvu. Šie visi pasākumi ir būtiski ēnu ekonomikas mazināšanā.
Jau pērn valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota arī gatavojot 2016. gada budžetu. “Ir jānorāda, ka visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Katrai nozaru ministrijai ir jāiesaistās darbā, lai nodrošinātu mūsu uzņēmējiem godīgu konkurenci un tajā pašā laikā nepalielinātu, pat mazinātu administratīvo slogu. Uzsveru – ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts atbildība!” uzsver J.Reirs.
