foto: Mārtiņš Ziders
“Maxima” atver pirmo pop-up alus bāru Latvijā. Pulcējas arī sabiedrībā zināmi cilvēki
Pasākuma laikā tika secināts, ka Latvijas iedzīvotāji alus izvēlē ir patriotiski, aiz vien vairāk eksperimentē ar alus garšām un iegādājas ekskluzīvākus alus zīmolus.
Bizness un ekonomika
2019. gada 23. augusts, 11:51

“Maxima” atver pirmo pop-up alus bāru Latvijā. Pulcējas arī sabiedrībā zināmi cilvēki

Jauns.lv

Latvijā zināmas personības, alus gurmāni un citi interesenti pulcējās “Maxima” pirmajā pop-up alus bārā Fon Stricka villas pagalmā. Pasākumā “Maxima Latvija” prezentēja plašo alus sortimentu, kas sastāv no vairāk nekā 300 produktiem un 60 % no tā veido vietējo zīmola ali, tostarp, mazo alus darītavu craft jeb amatnieku ali.

“Maxima” pirmais pop-up alus bārs

2019. gada 22. augustā Fon Stricka villas pagalmā Latvijā zināmas personības, alus gurmāni un citi interesenti pulcējās “Maxima” pirmajā pop-up ...

gallery icon
57

“Iedzīvotāji arvien vairāk alus baudīšanā vadās pēc principa – mazāk, bet kvalitatīvāk. Lai kvalitatīvs un plašs alus sortiments Latvijas iedzīvotājiem kļūtu pieejamāks un nebūtu jāmēro tāls ceļš līdz specializētām pārdošanas vietām, mēs esam rūpīgi atlasījuši un paplašinājuši “Maxima” veikalu piedāvājumu. Pie mums ir pieejami 52 dažādi Latvijas mazo alus darītavu unikālie brūvējumi, kā arī pasaulē iemīļoti labākie starptautiskie ali. Turklāt, sekojot iedzīvotāju interesei par craft jeb amata alu, esam tos apkopojuši vienkopus un 15 lielākajos “Maxima” veikalos  piedāvājam vēl plašāku sortimentu īpašajā “Amatnieku alus” stendā, kurā ir 23 dažādi alu zīmoli. Interesanti, ka arī alum, līdzīgi kā vīna pasaulē, ir smalkas nianses, ar ko tiek izceltas ēdiena garšas,” stāsta “Maxima Latvija” valdes loceklis Viktors Troicins.

“Sākot iepazīt daudzveidīgo alus piedāvājumu un eksperimentējot tā saderībai ar dažādiem ēdieniem, viens no vienkāršākajiem veidiem ir alus klāstu sadalīt dažās kategorijās un piemeklēt tām ēdienu. Piemēram, maigi apiņots, gaišs alus lieliski papildinās vistas gaļu vai zivi, savukārt stipri apiņots būs piemērots pikantiem ēdieniem. Ja esat iecienījuši liellopa gaļu, nogaršojiet to ar tumšo vai kādu no saldajiem, augļainajiem aliem. Un atcerieties - arī desertus var lieliski papildināt ar alu. Ja tajā ir šokolāde, piemeklējiet kādu ķiršu, upeņu vai saldu tumšo alu,” iesaka “Lielvārdes alus” zīmola vēstnesis Ingemārs Dzenis.

“Šobrīd pasaulē modē ir skābie ali, kas brūvēti, pievienojot dažādus ieraugus, piemēram, šampanieša ieraugu. Vēl viens aktuāls virziens alus radīšanā ir dažādu ozolkoka mucu izmantošana, kuros iepriekš ir noturēts viskijs, portvīns vai kāds cits dzēriens, kas alum piešķir jaunus aromātus. Un, protams, alus pazinēju vidū ļoti iecienīti kā pasaulē, tā Latvijā ir arī spilgtie, rūgtie, dūmakainie un augļainie apiņotie ali. Tomēr savas līderpozīcijas alus baudītāju vidū nemainīgi saglabā un saglabās ierastais lager tipa alus. Jāatzīst, ka arī tas nemitīgi mainās un arī amatalus meistari visā pasaulē strādā un padara to vēl aromātiskāku, pilnasinīgāku un daudzveidīgāku,” stāsta “Mežpils alus” someljē Andris Rasiņš.

Dizainere Dace Krieviņa-Bahmane

Pasākuma viesu vidū bija modes eksperts Deniss Ševeļovs, redaktori Juris Šleiers un Dāvids Sakne, stiliste Indra Salceviča, dizainere Dace Krieviņa-Bahmane un daudzi citi. Viesiem pasākuma laikā bija iespēja uzzināt par jaunākajām alus tendencēm Latvijā un pasaulē, iepazīt alus lielo daudzveidību un tā saderību ar dažādiem ēdieniem, kā arī individuāli aprunāties ar alus someljē un ražotāju pārstāvjiem.  

Stiliste Indra Salceviča.

Pasākuma laikā tika secināts, ka Latvijas iedzīvotāji alus izvēlē ir patriotiski, aiz vien vairāk eksperimentē ar alus garšām un iegādājas ekskluzīvākus alus zīmolus. To apstiprina arī pasākuma viesu teiktais. Indra Salceviča atzina, ka nav liela alus pazinēja, bet cenšas apgūt ar vien jaunas garšas un viņa pasākumā iepatikās ali ar citrusa aromātiem, kā arī ķiršu alus. Savukārt Deniss Ševeļovs bija patīkami pārsteigts, cik plašs un daudzveidīgs alus klāsts ir pieejams pat lielveikalā. 

Redaktors Juris Šleiers.