Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, valdība izskatīs noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu
Valdība turpinās vērtēt kritizētos noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi. Noteikumu projektā nav nodalīta jūra un sauszeme. Visas problēmas „sabāšana vienā katlā” ir neloģiska, jo uz jūru attiecināmie noteikumi nav piemēroti arī sauszemei, jo īpašumtiesības un tehnoloģijas ir pilnīgi atšķirīgas.
Vēl, ņemot vērā pasaules ekonomiku un naftas cenu kritumu, grūti kļuvis izdzīvot arī naftas lielvalstīs esošajiem ieguves uzņēmumiem, kur nu vēl Latvijā, uzskata Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija. Tāpat tiekot paredzētas arī vairākas dublējošas birokrātiskas procedūras. Asociācija uzskata, ka Ekonomikas ministrija un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ignorējusi uzņēmēju intereses un praktiski ierobežo jeb pat izslēdz viņus no biznesa. Kasjauns.lv pirms otrdien paredzētās jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē uzdeva vairākus jautājumus VARAM. Uz tiem atbildes sniedza ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.
Vides ministrija lieku birokrātiju nesaredz
Paredzēts, ka uzņēmējam pirms izpētes uzsākšanas būs ne tikai jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, bet arī jāsaņem vides piesārņojuma atļauja, kas praktiski ir dublējoša procedūra? Līdz ar to šīs papildus atļaujas saņemšana, pēc uzņēmēju domām, palielinās izmaksas un vairs neatmaksāsies darboties šajā nozarē. Kļaveniece Kasjauns.lv skaidroja:
„Paredzētā darbība ir ogļūdeņražu ieguve, kas ietver sevī būtiskus vides riskus, jo pie nepilnīgi novērtēta un realizēta procesa tā var novest pie būtiskām ekoloģiskām sekām ar ietekmi arī uz cilvēku veselību. Šāda darbība ir to projektu lokā, kurām jāpieiet ar vislielāko rūpību un piesardzību. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka, ka ietekmes uz vidi novērtējums veicams „projektiem, kas paredz naftas un dabasgāzes ieguvi komerciālos nolūkos”. Sākotnējais izvērtējums (kas arī ir ietekmes uz vidi novērtējums) veicams „ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem”. Ar likumu pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt prasība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu tām darbībām, kam var būt būtiska ietekmes uz vidi, nav nekas ārkārtējs. Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikums nosaka, ka tāds nepieciešams arī citu derīgo izrakteņu ieguves projektiem – smiltij un grantij, dolomītam, kūdrai.
Procedūras izmaksas ir atkarīgas no katra projekta specifikas, darbības vietas un ietekmju veidiem, sarežģītāku projektu gadījumā tās var būt arī 10 000 eiro un vairāk. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās situācijas un tās ir salāgojamas ar projektu mērķiem. Savlaicīgi nenovērtētu un nenovērstu risku gadījumā zaudējumi, kas komersantam var rasties un var būt jākompensē, ir būtiski lielāki. Izpētes darbs, kas veicams pirms darbību uzsākt, ir ieguldījums arī darbības nodrošinājumā un ieguves iespēju pārbaudē. Tādēļ izpētes izdevumus nevar attiecināt tikai uz ietekmes novērtējuma procedūru. Ietekmju un risku novērtējums, kas veicams pirms darbības uzsākšanas, gluži loģiski ir arī informācijas avots darbības realizētājam, lai novērstu iespējamas avārijas un to sekas, neradītu neatgriezenisku zaudējumu savam biznesam.
Piesārņojošas darbības atļauja ir nepieciešama saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1. pielikuma 8.8. punktu – „citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē”.
Nevar piekrist, ka ietekmes uz vidi novērtējums un piesārņojošās darbības atļaujas saņemšana ir dublējošas procedūras, jo pirmajā tiek novērtētas vietas un tehnoloģiju alternatīvas, noteikti risinājumi, ar kādiem ietekmi var novērst un samazināt, bet otrā ir procedūra, ar kuru nosakāmi konkrēti emisiju limiti, ņemot vērā to risinājumu, kādu galējā lēmuma pieņēmējs (pašvaldība, valdība vai cits) pēc ietekmes novērtējuma ir akceptējis. Piesārņojošas darbības atļauja reglamentē iekārtas darbību un ir spēkā visu iekārtas darbības laiku.
Normatīvie akti jau šobrīd paredz, ka, veicot procedūras secīgi, nav jādublē noteikti procedūru elementi. Informācija, kas apkopota ietekmes uz vidi novērtējumā, ir izmantojama arī, sagatavojot atļauju.
Valsts nodevu par piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanu nosaka MK noteikumi „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, atļaujas nosacījumu pārskatīšanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem”. Valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu A kategorijas piesārņojošai darbībai ir 853,72 eiro, valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu B kategorijas piesārņojošai darbībai ir 362,83 eiro”.
Tāpat uzņēmējus satrauc, kā šis jaunais regulējums sasaucas ar Koncepciju investīciju piesaistei, ņemot vērā, ka birokrātiskais un administratīvais slogs tiek vairākkārtīgi palielināts. VARAM atbild:
„Koncepcijas par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei neattiecas uz ogļūdeņražiem. Turklāt, koncepcijas mērķis nav atcelt vides aizsardzības prasības”.
Izsniegtas četras ogļūdeņražu izpētes licences jūrā un trīs uz sauszemes
Pašlaik Latvijā ir izsniegtas četras licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, no kurām viena nav stājusies spēkā, jo nav parakstīts Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums. Vienā licences laukumā jūrā 2013. gada maijā un jūnijā ir izurbts ogļūdeņražu izpētes urbums, kurš bija nesekmīgs, un tā rezultātā attiecīgajā ģeoloģiskajā struktūrā ogļūdeņraži netika konstatēti.
Savukārt uz sauszemes ir izsniegtas trīs licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, ar vienu no kurām ir notikusi aktīva ogļūdeņražu izpēte. Tā kā ogļūdeņražu izpēte visu izsniegto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču ietvaros tuvojas noslēgumam, ir nepieciešams nepārprotams un skaidrs regulējums ogļūdeņražu ieguvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību liela investīciju apjoma projektiem, kādi ir ogļūdeņražu izpēte un ieguve, uzsver Ekonomikas ministrija.
Patlaban divi komersanti ir ierosinājuši noteikt licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā un viens nekustamo īpašumu īpašnieks ir ierosinājis noteikt licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz sauszemes. Lai varētu izdot Ministru kabineta rīkojumus par licences laukuma noteikšanu ogļūdeņražu meklēšanai vai ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, ir nepieciešams spēkā esošs regulējums.
Jau ziņots, ka par spīti nozares organizāciju iebildumiem valdības komiteja 2014. gada 3. martā nolēma virzīt izskatīšanai valdībā izstrādātos noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi.
Toreiz Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija ir izpildījusi visus tai dotos uzdevumus un diskutēt par regulējumu varēs valdības sēdē. Viņa arī lūdza ministriju tikties ar nozares organizācijām, lai diskutētu par vēl neskaidrajiem jautājumiem.
