Finanšu ministra Jāņa Reira novērtējums 2015. gadam un prognozes par 2016. gadu
Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%. Latvijas eksportētāji 2015. gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.
Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums “Liepājas Metalurgs”. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.
Labus rezultātus visa 2015. gada garumā turpināja rādīt Latvijas kokapstrādes nozare. Savukārt augsto tehnoloģiju jomā ar izciliem pieauguma tempiem priecēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Lauksaimnieki 2015. gadā izaudzēja labības rekordražu, kamēr ne tik labi veicās transporta nozarei. Tā piedzīvoja gan Krievijas tranzīta samazinājumu, gan neskaidrību par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni un saspringtus tās investora meklējumus.
Atspoguļojot iepriekšējo gadu ekonomikas izaugsmi, 2015. gadā turpinājās jūtams iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Līdzās vidējās algas kāpumam par 6,6% gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un ļoti zemā inflācija. Tā rezultātā strādājošo reālā alga 2015. gada deviņos mēnešos palielinājās jau par 7,1%, un apstākļos, kad ārējais pieprasījums saglabājās vājš, par ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāju nostiprinājās privātais patēriņš.
ES fondu investīcijas jaunajā plānošanas periodā
Jāatzīmē, ka 2015. gadā noslēdzas arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošana. Pateicoties efektīvai pārvaldībai un risku vadībai visa plānošanas perioda laikā, prognozējams, ka Latvija budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņems ES fondu finansējumu pilnā apmērā.
Paralēli ir uzsākts arī 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods. Tā pirmajos nepilnos divos gados, tas ir līdz 2015. gada 31. novembrim, Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 387,96 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 17 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 284,57 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.
Ārējās vides ietekme uz ekonomiku
Latvijai un visai pasaulei būtiski notikumi pagājušajā gadā norisinājās ārējos tirgos. Visa 2015. gada laikā Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, Krievijas un ES savstarpējās sankcijas, kā arī Krievijas rubļa kritums un ekonomikas recesija. Lai gan ekonomikas izaugsme ES un eirozonā 2015. gadā paātrinājās, gada pirmajā pusē eirozonu satricināja Grieķijas maksātnespējas krīze, bet jau vasarā iezīmējās nekontrolētās imigrācijas problēma, kas lika uz laiku ierobežot Šengenas zonas darbību. Savukārt pasaules ekonomiku kopumā skāra Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās un krasās svārstības šīs valsts fondu tirgos.
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radīja Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība 2015. gadā par prioritārajiem noteica izdevumus valsts sociālajai un nacionālajai drošībai. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un no 2015. gada 1. janvāra minimālā alga pieauga no 320 uz 360 eiro, tādējādi sekmējot vienlīdzīgākus ienākumus sabiedrībā.
Līdz ar lēno pasaules ekonomikas izaugsmi, augsto krājumu līmeni un augošajiem ieguves apjomiem nepieredzēti strauju kritumu piedzīvoja naftas cenas. Lejupslīdei sākoties jau 2014. gada vasarā, naftas cenas pēdējā gada laikā nokritās par vairāk nekā 60%. Augustā ASV jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2009. gada noslīdēja zem 40 dolāriem par barelu un tuvu pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim saglabājas arī 2015. gada beigās. Naftas cenu kritums izraisīja arī citu energoresursu, kā arī izejvielu preču cenu pazemināšanos pasaules biržās, kā rezultātā gada inflācija Latvijā 2015. gadā būs aptuveni 0,2% līmenī, bet vairākos mēnešos bija pat vērojams cenu samazinājums. Krasas svārstības 2015. gadā piedzīvoja arī valūtas tirgi, kur eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā.
Budžets un ekonomikas attīstības prognozes 2016. gadā
No pozitīvās puses raugoties, jāsaka, ka Eiropas ekonomikas atkopšanās pakāpeniski kļūst straujāka. To veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, gan Latvijas prezidentūras laikā iedarbinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā. Izaugsmi veicinošs attīstītajām valstīm ir arī energoresursu cenu kritums, kā arī īpaši eirozonā – valūtas kursa kritums, kas palielina Eiropā ražoto preču eksportu. Lai gan 2015. gada ekonomiskās norises nav viennozīmīgas, pasaules vadošo institūciju eksperti vienprātīgi paredz, ka 2016. gadā pasaules kopējā ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka. Tas vienlīdz attieksies gan uz attīstītajām valstīm, gan attīstības valstīm, kuru izaugsmi 2015. gadā negatīvi ietekmēja izejvielu cenu kritums.
Saeima 2015. gada 30. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016. gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Tāpat kā 2015. gadā arī 2016. gadā budžeta prioritārās jomas ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Vienlaikus 2016. gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns veidots atbildīgi un pārdomāti – par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2016. gada izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tādejādi nozaru ministrijas veica līdzšinējo izdevumu optimizāciju un lietderības vērtējumu. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016. gadā papildu piešķirti – 0,5% no IKP (122,1 milj. eiro), 2017. gadā – 0,6% no IKP (169,8 milj. eiro) un 2018. gadā – 0,7% no IKP (216,6 milj. eiro), pamatā finansējumu novirzot iekšējai un ārējai drošībai. Tas, izvērtējot ģeopolitisko nestabilitāti, rada pārliecību gan valsts iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem par valsts nopietno attieksmi pret savu drošību.
Ja salīdzinām 2015. gada valsts budžetu ar 2016. gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 2,9 %, savukārt ieņēmumi pieaugs par 2,0 %. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018. gadā sasniegs 2% no IKP. Tāpat finansējuma pieaugums 2016. gadā paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
Līdz ar situācijas uzlabošanos ārējā vidē un straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi Finanšu ministrija sagaida, ka arī Latvijā ekonomikas izaugsme 2016. gadā paātrināsies, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 3%. Tāpat arī ekonomikas izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, un līdzās jau vairākus gadus spēcīgi augošajam privātajam patēriņam lielāku devumu ekonomikā sniegs eksports. Tomēr jāatzīst, ka riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti. Bez jau iezīmētajiem ārējiem riskiem Latvijas ekonomiku var negatīvi ietekmēt arī vietējās norises, tostarp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis, kā arī pārāk straujš un produktivitātei neatbilstošs darbaspēka izmaksu kāpums.
Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga un vairāk balstīta uz produktivitātes kāpumu, svarīgi ir turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tām ir jākļūst vēl fokusētākām uz konkrētu mērķu sasniegšanu.
