Ekonimists Strautiņš: "Dati rada bažas par attīstību reģionos"

Viņš norāda, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nav mainījies, bet pret pērno maiju ir kāpums tikai par 1,7%. Strauji noplacis apgrozījuma pieaugums, sasniedzot tikai 2%, turpretim iepriekšējos četros mēnešos tas bija starp 6,6% un 12%.

Strautiņš uzskata, ka tas signalizē par iespējamām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem izlaides rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. No otras puses, norādīja ekonomists, ir iespaidīgs kāpums nozarēs, uz kurām parasti lielas cerības neliek, piemēram, par 11,4% un 13,3% augusi audumu un apģērbu ražošana. Taču citur ir kritums, tai skaitā arī nozarēs, ar kurām mēdz saistīt ražošanas nākotnes cerības, kā ķīmijā (par 10,2%) un elektronikā (par 0,7%).

"Attīstība tātad ir diezgan vāja. Atbilde uz jautājumu, cik tā ir liela problēma, atkarīga no tā, par kuru reģionu runājam," uzsver ekonomists.

Rīgai šis gads, viņaprāt, būs ļoti labs, jo lieliski attīstās tā dēvēto "balto apkaklīšu" uzņēmumu pakalpojumu eksports, kas ir pilsētas ekonomikas galvenais spēka avots. Pat straujš finanšu pakalpojumu eksporta sarukums neko daudz nespējot ietekmēt.

"Galvaspilsētas reģionā arī pēc ilgas un grūtas slimības nepārprotami atlabst mājokļu tirgus," norāda Strautiņš.

Taču Latvija ārpus Rīgas ir izteikti atkarīga no apstrādes rūpniecības, kur tā veido ap piektdaļu no ekonomikas pretstatā aptuveni 8% galvaspilsētā, uzsver Strautiņš, piebilstot, ka ir nopietni sarežģījumi nozarēs, no kurām īpaši atkarīgi lauki un mazās pilsētas - pārtikas pārstrādē un kokapstrādē.

Pārtikas pārstrādē ražošanas izmaiņas šogad piecos mēnešos ir ar mīnusa zīmi (par 1,1%). Kokrūpniecībai pirmie mēneši bija patīkami, bet maijā tā saražoja par 3,6% mazāk nekā pirms gada, kas saistīts ar krasajām pārmaiņām noieta tirgos un arī turpmākie mēneši neko ļoti labu nesola. Strautiņš piebilda, ka Vidzemes rūpniecība gandrīz pilnībā ir atkarīga no koksnes, pārtikas pārstrādes un AS "Valmieras stikla šķiedra".

Ekonomists norādīja, ka joprojām ļoti labi klājas metālapstrādes un mašīnbūves pudurim, bet tas galvenokārt ir izvietots lielajās pilsētās (izņemot Jēkabpili), arī Dobelē, Saldū un šo pilsētu apkārtnē.

"Ilgstoši attīstoties straujāk par vidējo tempu, "dzelžu" uzņēmumi ar laiku arī kļūs par galvenajiem kopējā rūpniecības tempa noteicējiem, bet līdz tam ir jānodzīvo. Investīciju ziņas liecina, ka šī pudura attīstības izrāviens turpināsies. Šogad izcilniece ir elektrisko iekārtu ražošana, kas augusi par 24,5%, bet maijā pat par 32,9%," skaidroja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka vislielāko apmulsumu šogad rada nemetālisko minerālu, kas ir galvenokārt būvmateriāli, izlaides dati. Tās apjoms no janvāra līdz maijam gada griezumā sarucis par 6%, tai skaitā maijā par 6,7%.

"Celtniecība mūsu valstī šogad neattīstās tik strauji kā pērn, taču ēku celtniecībā gan ziņas par jaudu trūkumu, gan būvatļauju dinamika joprojām rāda optimistisku ainu. Saskaņā ar nozares asociācijas vērtējumu, 70-75% saražotā uzņēmumi pārdod citās valstīs, Latvija ir īpaša ar šo citās valstīs izteikti vietējās nozares orientāciju uz eksportu," sacīja Strautiņš.

Ekonomists piebilst, ka patīkamu pārsteigumu maijā sagādāja enerģētika, kurā gada griezumā ražošana auga par 10,9%. Šis ir mēnesis, kad tipiskos gados Daugavas notece vēl ir spēcīga, bet šogad tā ļoti ātri nonāca vasaras līmenī, taču augstās elektrības cenas un samērā nelielās CO2 kvotu izmaksas "Latvenergo" gāzes stacijās, salīdzinājumā ar Igaunijas slānekļa stacijām, acīmredzot bija elektrības ražošanai ļoti labvēlīgs salikums.

"Līdz ar to rūpniecībā kopumā maijā bija straujākais pieaugums šogad, kas ir neliels mierinājums par apstrādes rūpniecības ķibelēm. Vēl kāds mierinājums, ļoti nosacīts - šķiet, ka Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes bremzēšanās ir maz saistīta ar nozares krīzi Eiropā. Galvenā problēma šobrīd ir pārmērīgu investīciju radīta pārprodukcijas krīze kokrūpniecībā. Rezultātus turpina ietekmēt arī divu piena pārstrādes uzņēmumu apturēšana pērn un citas drīzāk lokāla rakstura ķibeles vai investīciju cikliskums," piebilda Strautiņš.