Latvijas alus ražotāji Saeimas deputātus aicina proporcionāli samazināt akcīzes nodokli arī alum
Latvijas alus ražotāji atklātā vēstulē Saeimas deputātus aicina proporcionāli samazināt akcīzes nodokli arī alum, informēja Latvijas Alus darītāju asociācijā un Latvijas Alus darītāju savienībā.
"Izvērtējot kaimiņvalstu akcīzes nodokļu likmes, lūdzam ikvienu Saeimas deputātu būt saprātīgam un neatbalstīt izmaiņas esošajās akcīzes nodokļa likmēs tikai stiprajam alkoholam, bet lemt par akcīzes nodokļa proporcionālu samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%," vēstulē aicina alus ražotāju pārstāvji.
Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus darītāju savienība pie Saeimas deputātiem vēršas Latvijas alus nozares vārdā, aicinot neatbalstīt izmaiņas esošajā akcīzes nodokļa likmē stiprajam alkoholam un vienlīdzīgi izturēties pret alus kategoriju, tādējādi līdzsvarojot alus un stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes attiecību.
Balsojot par likuma grozījumiem Saeimas deputāti tostarp aicināti ņemt vērā, ka Latvija var lepoties ar senām alus darīšanas tradīcijām, un alus nozari droši var dēvēt par nacionālu, ko apliecina alus darītavu pieaugošais skaits Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis. Nozaru pārstāvji atgādina, ka alus darīšanai pievēršas arvien jauni mazie ražotāji, radot jaunas darba vietas un apskates vietas tūristiem reģionos.
Saeimas deputātiem vēstulē atgādināts, ka patlaban Latvijā ir apmēram 50 alusdarītavas, un alus ražošanā tiek nodarbināti ap 3000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa mīt reģionos, neskaitot vēl saistītajās nozarēs nodarbinātos. 2018.gadā alus nozare valsts budžetu papildināja ar 53,05 miljoniem eiro akcīzes nodoklī papildus citiem nodokļu maksājumiem.
Vienlaikus alus ražotāju pārstāvji vēstulē pauž bažas par to, ka akcīzes nodokļa likmes pazemināšana tikai stiprajam alkoholam Latvijas patērētājus mudinās patērēt stipros alkoholiskos dzērienus, tādējādi izraisot apgrozījuma kritumu alus darītavām, radot zaudējumus visiem ražotājiem un apdraudot mazo alus darītāju pastāvēšanu. Tāpat deputāti aicināti ņemt vērā arī to, ka 2018.gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50% un 2019.gada martā vēl par 9% un akcīzes nodokļa palielinājums alum plānots arī 2020.gadā.
Vēstulē tās pārstāvji atgādina, ka ar mediju starpniecību un arī personīgi, piedaloties Saeimas komisiju sēdēs, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus darītāju savienība ir skaidrojušas alus nozares situāciju un statusu, vairākkārtīgi norādot uz pēdējos gados alus tirgus lielajiem izaicinājumiem un pierobežu tirdzniecības nozīmību kopējo tirgus rādītāju saglabāšanā. "2018.gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir niecīgs rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Piedevām 15% no Latvijā realizētā alus tika pārdoti Igaunijas - Latvijas pierobežā. Šī gada pirmajos četros mēnešos ir vērojams alus realizācijas apjomu kritums par 1,6%," pausts vēstulē.
Vēstules autori arī norāda, ka alus akcīzes likmes samazināšana Igaunijā faktiski apturēs pierobežas tirdzniecību, ja Latvijas pusē nodokļa likme paliks nemainīga. Tas nozīmēs alus nozares kritumu vismaz par 20%. Valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami līdzekļi un arī citām nozarēm zudīs papildu pievienotā vērtība, ko rada pierobežas tirdzniecība. Tā kā liela daļa alus darītāju ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, minēto likmju paaugstināšana atstās papildu negatīvu iespaidu arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar alus brūvēšanu Latvijā.
"Rodas bažas, ka valsts ignorē uzņēmējus un šobrīd ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari. Tā vietā, lai atbalstītu nacionālo alus ražošanas nozari, tieši pretēji – tiek pieņemti lēmumi, kas uzņēmējiem radīs zaudējumus un ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju, kas draud gan ar ražošanas apjomu, gan darbinieku skaita samazinājumu," pausts vēstulē.
Latvijas alus ražotāji Saeimas deputātiem pauž satraukumu par valsts politiķu nostāju un attieksmi pret ražotājiem, kas veido būtisku daļu no valsts ekonomikas. "Uzņēmējiem pēkšņi un strauji tiek mainīti tirgus noteikumi, nerēķinoties ne tikai ar nozares kopējo situāciju, bet arī uzņēmēju veiktajām investīcijām attīstībā. Nav pieļaujams, ka šādā situācijā likumdevējs lemj par nodokļa samazinājumu tikai vienai kategorijai - stiprajam alkoholam, tādējādi diskriminējot Latvijas alus nozari," uzsvērts vēstulē.
Jau ziņots, ka saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) atsevišķi iesniegtos priekšlikumos rosina samazināt akcīzes nodokli alum. Identisku priekšlikumu iesnieguši arī pieci pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā skatīs ceturtdien.
Tāpat vēstīts, ka Saeima 21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%. Izmaiņas saistītas ar Igaunijas pieņemto likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.
Akcīzes nodokli stiprajam alkoholam varētu samazināt uz ierobežotu termiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
