Zemnieki dārzeņu cenu pieaugumu skaidro ar sliktajām ražām

"Augstākas cenas ir pagājušā gada sausuma atskaņas," sacīja biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, skaidrojot, ka pērn ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu audzētāji ievāca mazākas ražas, līdz ar to cenas visā Eiropā ir augstākas, jo dārzeņu pietrūkst.

Viņš skaidroja, ka dārzeņu un augļu cenas galvenokārt veido ražošanas izmaksas, kā arī tirgotāju uzcenojums. Atlikušo, mazāko daļu no dārzeņu cenas viedo PVN likme. "Ja PVN likme būtu 21%, tad produkts [šodien veikalā] būtu vēl par 16% dārgāks. (..) Mēs aizmirstam, ka PVN nenosaka cenu, tas ir nodoklis, kurš var ietekmēt cenu, bet cenu nosaka produkta vērtība," sacīja Bērziņš.

Bērziņš atgādināja, ka sausuma dēļ sīpoli Latvijā tikpat kā neizauga, - veikalos pamatā pieejama importa produkcija, iespējams, tirdzniecībā jau ienāk jaunā raža, kas pati par sevi allaž ir dārgāka. "Sausuma dēļ raža normāli neattīstījās un arī neuzglabājas. Sīpoli izteikti ir kultūra, kura Latvija praktiski neizauga," sacīja Bērziņš, piebilstot, ka pērn pat citkārt pret klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi izturīgās bietes neizauga. Salīdzinoši maz esot ievākts arī kāpostu.

Tāpat viņš piebilda, ka dārzeņu cenas dažādās Eiropas valstīs nav korekti salīdzināt, jo tās atbalsta maksājumi ražotājiem atšķiras. "Mūsu zemnieku cīņa par vienlīdzīgiem atbalsta maksājumiem ir pamatota. (..) Atšķirīgie Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi rupji kropļo tirgu. Tāpat nereti bagātās valstis, nesaņemtos līdzekļus no ES kompensē, piemaksājot no sava budžeta līdzekļiem subsīdijas, kamēr citas to nevar atļauties," sprieda Bērziņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām vērtējama pozitīvi, jo samazinājies ēnu ekonomikas īpatsvars šajā nozarē un vietējie ražotāji kļuvuši konkurētspējīgāki. "Ne pagājušajā pavasarī, ne šogad neesmu redzējis, ka Rīgas tirgu pārpludinātu importa gurķi, kurus tirgotu bez dokumentiem un mēģinātu pozicionēt kā vietējo preci. Pelēkais tirgus ir samazinājies," viņš sacīja.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka PVN ietekmi uz dārzeņu un augļu cenām jāvērtē 12 mēnešu periodā nevis tikai, balstoties uz situāciju tirgū konkrētā mēnesī, jo cenas ietekmē arī sezonalitāte, tas, cik plašs konkrētā produkta piedāvājums ir tirgū, tostarp vietējā produkcija, laika apstākļi. Ja šogad būs labi laika apstākļi, augļu un dārzeņu cenas, visticamāk, būtiski samazināsies.

Viņš arī uzsvēra, ka, atbilstoši līdzšinējiem datiem visi samazinātās PVN likmes ieviešanas mērķa rādītāji ir pozitīvi, tostarp samazinājušies nelegālā dārzeņu tirgus apmēri un šāda, samazināta PVN likme ir piemērota arī citās Eiropas valstīs, tostarp patlaban to apsver ieviest arī Lietuva.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopoto informāciju šā gada martā salīdzinājumā ar 2018.gada martu Rīgas lielveikalu ķēdēs ir būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas.

Lielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem - par 76% no 0,41 eiro kilogramā līdz 0,71 eiro kilogramā, galda bietēm - par 64% no 0,29 līdz 0,48 eiro kilogramā, kartupeļiem - par 46% no 0,37 līdz 0,55 eiro kilogramā, lielogu dzērvenēm spainītī - par 44% no 3,29 līdz 4,73 eiro litrā, importa tomātiem - par 38% no 1,68 līdz 2,32 eiro kilogramā, kviešu miltiem "Ekstra" - par 25% no 0,77 līdz 0,96 eiro kilogramā, zemenēm - par 23% no 5,49 līdz 6,74 eiro kilogramā, batonam no kviešu miltiem par 22% - no 1,29 līdz 1,57 eiro kilogramā, sarkanajai paprikai un burkāniem - par 21%, šampinjoniem par 20% - no 2,06 līdz 2,48 eiro kilogramā.

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto likmi arī citiem pārtikas pamatproduktiem.

PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.