VID nopietni strādā pie korupcijas risku mazināšanas iestādē
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nenoliedz, ka jebkurā nodokļu iekasētāja un tiesībsargājošā iestādē pastāv korupcijas risks, taču uzsver, ka jau ilgāku laiku tiek mērķtiecīgi strādāts pie šī riska mazināšanas. VID iekšējais drošības dienests regulāri analizē gan darbinieku amatpersonu, gan gada ienākumu deklarācijas, pieprasot paskaidrojumus un pamatojumu neskaidriem vai šaubīgiem ienākumiem.
Kā uzsver VID, iestādes vadība nekad nav noliegusi, ka arī VID tāpat kā jebkurā tiesībsargājošā iestādē pastāv korupcijas riski. “Diemžēl no šāda riska nav pasargāts nevienas iestādes vadītājs, lai cik rūpīgi izvērtētu un pārbaudītu cilvēkus, kuri piesakās un tiek pieņemti darbā. Arī pašreizējā VID vadība, uzsākot darbu, kā vienu no savām darba prioritātēm izvirzīja mazināt iespējamos korupcijas riskus un atbrīvoties no tiem darbiniekiem, kuri negodprātīgi pilda savus darba pienākumus. Diemžēl, bet tas nav tik ātri izdarāms, kā varbūt no malas varētu šķist,” norāda VID.
VID skaidro, ka ar tiem instrumentiem un tiesībām, kas ir iestādes rīcībā, tiek darīts viss iespējamais, lai identificētu šos gadījumus, tos novērstu un no šādiem darbiniekiem likumos noteiktajos veidos atbrīvotos. “Taču ir ļoti būtiski atzīmēt, ka pat tajos gadījumos, kad aizdomas apstiprinās, runa ir par atsevišķiem gadījumiem un par konkrētiem darbiniekiem, nevis par visiem. Ņemot vērā to, cik dienestā kopumā ir darbinieku un lielais vairums no tiem ik dienas godprātīgi un atbildīgi pilda savus pienākumus, gan iestādes vadībai, gan vēl jo vairāk visiem šiem darbiniekiem nešķiet taisnīgi, ja šos atsevišķos gadījumus vispārina un attiecina uz visu kolektīvu. Dažkārt šādi secinājumi tiek izdarīti un spriedumi izteikti, balstoties tikai uz minējumiem un daļēji iegūtu informāciju, bez vispusīgas un pilnīgas konkrētās situācijas analīzes,” uzskata VID.
Tā kā pēdējās dienas sabiedrībā vērojama pastiprināta interese par VID tā saucamo spēka struktūrvienību – Finanšu policijas, Muitas policijas - darbu un iespējamiem negodprātīgiem darbiniekiem to rindās, VID apzinās, ka dzirdētais var raisīt jautājumus un mudina izdarīt dažādus pieņēmumus. “Taču situācija nav tik viennozīmīga, kā tas izskan publiskajā telpā, tādēļ vēlamies to izskaidrot plašāk, pieminot arī tos ne mazāk svarīgos aspektus, kas līdz šim nepamatoti atstāti novārtā,” pauž VID.
Kā skaidro VID, iekšējiem korupcijas riskiem un citiem iespējamiem amatpersonu un darbinieku pārkāpumiem vienmēr ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība. Tāpat kā jebkurā tiesībsargājošā iestādē Latvijā, arī VID ir izveidots un aktīvi darbojas iekšējais drošības dienests – tā ir Finanšu policijas pārvaldes Iekšējā drošības daļa. “Tā ir struktūrvienība, kuras izveides mērķis un galvenais uzdevums ir laikus identificēt, atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu un darbinieku (ne tikai finanšu policistu) rīcībā,” skaidro VID.
VID ir izveidota fizisko personu nodokļu nemaksāšanas novēršanas sistēma RASA, kurā tiek integrēti arī visu valsts amatpersonu deklarāciju dati. Izmantojot šo priekšrocību, VID jau kuru gadu šo rīku izmanto, lai pārbaudītu VID darbiniekus gan attiecībā uz nodokļu maksāšanu, gan lai identificētu tos darbiniekus, kurus vajadzētu uzraudzīt īpašāk, jo iespējami augsti korupcijas riski. Analizējot VID darbiniekus, papildus tiek vērtēta arī VID rīcībā esoša informācija par amatpersonu ģimenes locekļiem. Nesakritību vai aizdomu gadījumos tiek pieprasīta papildu informācija, darījumus apliecinošie dokumenti, kredītiestāžu norēķinu kontu izraksti, kā arī veikti fizisko personu auditi. Iepriekš minētās darbības veic VID Nodokļu kontroles pārvalde un iegūto informāciju tālāk nodod arī Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas rīcībā. Tāpat nepieciešamības gadījumā, veicot likumdošanā noteiktās darbības, uzkrājot informāciju un to analizējot, Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļa, konstatējot pārkāpumus, uzsāk kriminālprocesus. Kriminālprocesu uzrauga Prokuratūra. Papildus tam VID darbinieki tiek uzraudzīti arī no ārienes, piemēram, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).
Tā piemēram, ja valsts amatpersona ir deklarējusi ievērojamus skaidras naudas uzkrājumu, VID pārbauda šo ziņu ticamību un pareizību, kā arī šāda avota likumību, izmantojot visas tiesību normās paredzētās metodes, tostarp pieprasot nodokļu maksātājam iesniegt pierādījumus un sniegt paskaidrojumus par deklarētās skaidras naudas izcelsmi. Ja kā skaidras naudas uzkrājumu avots tiek norādīts mantojuma rezultātā gūtais ienākums, VID pieprasa un iegūst informāciju par mantojamās mantas sastāvu (šajā gadījumā likumā noteiktajā kārtībā jāpaļaujas uz zvērināta notāra izsniegtu mantojuma apliecību, kas apliecina mantinieka mantošanas tiesības un kurā citustarp norāda mantojamās mantas sastāvu (kustamo un nekustamo īpašumu, kapitālsabiedrību kapitāla daļas vai akcijas, vērstpapīrus, naudas līdzekļus u.c.).
Tā saskaņā ar VID vadības jau 2014. gada martā doto uzdevumu īpaši izvērtēt VID amatpersonas tika veikta analīze VID darbinieku iesniegtajām Gada ienākumu deklarācijām, kas saskaņā ar likumā noteikto termiņu tika iesniegtas laika posmā no marta līdz jūnijam. Jau septembra vidū sistēmā RASA bija veikta visu VID darbinieku riska analīze, tai skaitā izmantojot arī amatpersonu deklarāciju datus. Analīzes rezultātā iegūtie dati ir apkopoti saistībā ar iespējamo izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem; iespējamo nereģistrēto saimniecisko darbību; veiktās saimnieciskās darbības rezultātiem. Tāpat tika apkopoti dati no iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām par tajās deklarētajiem naudas uzkrājumiem; aizdevumiem; parādsaistībām; veiktajiem darījumiem utt. Analīzes rezultāti tika iesniegti VID Iekšējās drošības daļai ar mērķi ātrāk identificēt tās VID amatpersonas, kuras nepieciešams padziļināti izvērtēt arī attiecībā uz iespējamiem korupcijas riskiem.
Analizējot VID darbiniekus, papildus tiek vērtēta arī VID rīcībā esoša informācija par amatpersonu ģimenes locekļiem. Nesakritību vai aizdomu gadījumos tiek pieprasīta papildu informācija, darījumus apliecinošie dokumenti, kredītiestāžu norēķinu kontu izraksti, kā arī veikti fizisko personu auditi. Papildus tam VID darbinieki tiek uzraudzīti arī no ārienes, piemēram, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).
Kopumā padziļināta izdevumu atbilstības deklarētajiem ienākumiem analīze veikta 33 VID darbiniekiem, līdz ar to papildu deklarācijas pieprasītas 15 VID darbiniekiem; nodokļu auditi saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.pantu (izdevumu pārsniegums pār ienākumiem) - veikti 5 VID darbiniekiem, papildus budžetā aprēķinot 73,0 tūkst. euro. Šobrīd pastiprināti tiek vērtētas 169 VID amatpersonas.
Papildus tam, pagājušajā gadā, pilnveidojot Iekšējās drošības daļas analītisko un operatīvo darbu un izmantojot jau esošās VID informācijas sistēmas, VID ieviesta jauna Risku analīzes sistēma korupcijas risku analīzes veikšanai, kas sniedz detalizētu informāciju ne tikai par VID amatpersonu un darbinieku, bet arī viņu tuvāko ģimenes locekļu un radinieku patieso mantisko stāvokli. “Tas būtiski uzlabos šo darbu: pilnīgi visas VID amatpersonas (neatkarīgi no struktūrvienības, kurā tā strādā), tiks analizētas un vērtētas pēc vienādiem kritērijiem. Tas arī būtiski paātrinās laiku tādu personu atklāšanā, attiecībā uz kurām jāveic papildu darbības, lai šos koruptīvos gadījumus identificētu un pierādītu. Pateicoties šai sistēmai, ar laiku būs iespējams arī izstrādāt riska personas jeb “aizdomīgā darbinieka” profilu, kas ļaus daudz īsākā laikā un precīzāk identificēt aizdomīgās personas VID darbinieku vidū un iespējami operatīvi uz to reaģēt,” sistēmas priekšrocības skaidro VID.
Pēc VID ieskatiem, ļoti būtiska ir arī laicīga noziegumu novēršana un preventīvas darbības, proti, iekšējās korupcijas risku noteikšana, to mazināšana un novēršana vēl pirms pārkāpums izdarīts, kādēļ arī VID iekšienē ir izstrādāts detalizēts korupcijas risku reģistrs, identificēto risku novēršanas pasākumu plāns un plāna izpildes pasākumu reģistrs.
“Nenoliedzami, Iekšējai drošības daļai un tās vadītājam, darbiniekiem tiek pievērsta īpaša uzmanība no VID vadības un citu tiesībsargājošo iestāžu puses, to nepārtraukti pilnveidojot un uzlabojot. Jau līdz šim iekšējās drošības jomā ir īstenoti visnotaļ ievērojami uzlabojumi. Jau 2014.gada rudenī mainījās daļas vadība, tika mainīts arī Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas reglaments. Darbu daļā sāka divi savā jomā ļoti kompetenti, profesionāli un stingrā iekšējā konkursā izvēlēti izmeklētāji, kuru darbs saistīts ar pašas institūcijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Tika pieņemti rūpīgi izvērtēti un pamatoti lēmumi par subordinācijas maiņu, proti, Iekšējās drošības daļa kļuva tieši pakļauta VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram,” skaidro VID. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka minētais iekšējais drošības dienests nevar būt tieši pakļauts VID ģenerāldirektorei. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un Kriminālprocesa likumu, kā arī atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumam struktūrvienībai, kas veic operatīvo darbību, jābūt pakļautai operatīvās darbības subjektam, kas saskaņā ar likumu ir Finanšu policijas pārvalde. VID ģenerāldirektore nav operatīvās darbības subjekts likuma izpratnē, norāda VID, piebilstot, ka arī turpmāk visi jautājumi, kas saistīti ar iekšējiem korupcijas riskiem un citiem iespējamiem amatpersonu un darbinieku pārkāpumiem, būs VID vadības pastiprinātā uzmanības lokā un tiks darīts viss iespējamais, lai riski tiktu apzināti un novērsti savlaicīgi. Papildu tam, ir vēl daudzas iestrādes, kas šīs struktūrvienības darbu attīstīs un uzlabos, piemēram, kapacitātes stiprināšana.
Kā jau ziņots, daudzi VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vēsta LTV raidījums "De facto", kas analizējot izmeklētāju deklarācijas.
Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.
Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.
Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.
Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, "De facto" analizējis arī 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID izmeklētāji. No ministrijas darbiniekiem tikai 5% bijuši skaidras naudas uzkrājumi, no tiem daļai - tikai dažu simtu eiro apmērā. Turklāt FM darbinieki deklarācijās neuzrāda arī laimestus azartspēlēs, ikgadējus dāvinājumus un lielus aizdevumus, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.
Raidījums norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izlases veidā ik gadu pārbauda tikai līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secinājusi, ka "valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek".
